Būt tiltam starp vēsturi un šodienu. Sonitas Pāvuliņas jaunais ampluā restauratores darbā

To, kā jebkurā vecumā nebaidīties uzdrīkstēties atkal sēsties skolas solā, kāpēc vispār tas ir svarīgi, kur likt jauno zināšanu bagāžu un kāda loma profesionālajā darbībā ir ģimenei, sarunā ar portālu "Delfi" atklās Sonita. Tikšanās vieta – viņas darbnīca Rīgas centrā, kas ir liels dzīvoklis, savulaik – komunālais. Sonita arī precīzi zina, kur šajā dzīvoklī, kura logi vērsti uz dažādām ēkas pusēm, ir labākā gaisma portretiem, tamdēļ pirms bildēšanās mudina fotogrāfu sekot viņai... Darbnīcā jūtama tā radošuma elpa, ko grūti nodot, – senas mēbeles, audumu kalni, manekeni, kuri gaida, kad tiks ietērpti skaistos tērpos, vietām šķietami nevērīgi nolikti suvenīri, bet uz galda vāzē – izkaltēti hortenziju ziedi. Vēlāk sarunā Sonita atklāj, cik viņai svarīga ir estētiska vide sev apkārt.

Jaunu izglītības posmu sāki 54 gadu vecumā, bet diplomu saņemsi 57 gados. Apsveicami! Kurš diploms tev tas būs?

Man ir Rīgas Lietišķās mākslas koledžas dizainera diploms, bakalaurs Tallinas mākslas institūta Modes nodaļā, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas mākslinieka diploms, kas pielīdzināms mūsdienu maģistram. Šis – Rīgas Būvniecības koledžas – būs ceturtais, restauratoru nodaļā.

Tu esi tērpu dizainere ar vārdu, ko pazīst daudzi. Kas tevi pamudināja meklēt vēl citus, jaunus apvāršņus – kā radās interese par restaurāciju?