No apaļīgas studentes par cīnītāju! Bikini fitnesa sportistes Kristīnes iedvesmas stāsts  (12)

Lai noskaidrotu, kā pašsajūtu un izskatu uzlabot, veselībai nekaitējot, uz sarunu aicināju telpu nomu un apsaimniekošanas speciālisti Kirstīni Brokāni, kura paralēli savam pamatdarbam nodarbojas arī ar bikini fitnesu un var lepoties ar patiesu gribasspēku un apņēmību – tieši gara spēks un mērķtiecība ir pārvērtuši reiz apaļīgo studenti pašpārliecinātā un teju par 25 kilogramiem vieglākā cīnītājā.

Kristīnes saknes rodamas Latgalē, tomēr sportiste savu ikdienu vada galvaspilsētā. Kristīne ir apguvusi lietvedību un absolvējusi Alberta koledžu, iegūstot bakalaura grādu izklaides industrijas producēšanā. Jaunās sievietes ikdiena šobrīd rit birojā, savukārt trīs reizes nedēļā vakari tiek pavadīti sporta zālē, aktīvi gatavojoties arvien jauniem izaicinājumiem – bikini fitnesa sacensībā, kurās sportiste pārliecinoši uzrāda arvien labākus rezultātus.

Kā tavā dzīvē un ikdienā ienāca sports?

Jau kopš mazotnes esmu bijusi sportiska. Cik sevi atceros, vienmēr biju kustībā. Ja citas meitenes spēlējās ar lellēm, tad es, pievienojusies zēnu bariņam, skraidīju pa pagalmu, spēlējot dažādas spēles. Lielu artavu mīlestībā pret sportu un aktīvu dzīvesveidu manī ir ieguldījis arī krusttēvs, ar kuru kopā esmu gan kāpelējusi pa kokiem, gan izmēģinājusi dažādus sporta veidus.

Skolas laikā nodarbojos gan ar brīvo cīņu un peldēšanu, gan citiem sporta veidiem, taču, uzsākot studijas, sports palika otrajā plānā. Laiku veltīju darbam un mācībām, kā arī tikos ar draugiem, tāpēc dzīves ritms likumsakarīgi atsaucās arī uz manu svaru un vizuālo izskatu. Ballītēs tika ēstas neveselīgas uzkodas, reizēm arī lietots alkohols, kas, kā zināms, satur ļoti daudz kaloriju. Lai gan ikdienas rutīnā to nepamanīju, pamazām mans dzīvesveids izmainīja to, kā izskatos, līdz sāku pati sevi nepatikt.

Un kā nonāci līdz bikini fitnesam?

Informāciju par bikini fitnesu pamanīju 2013. gadā. Šis sporta veids mani acumirklī ļoti uzrunāja, šķita pievilcīgs un saistošs. Sapratu, ka vēlos ar to nodarboties, un sāku meklēt vajadzīgo informāciju. Jutu, ka manā dzīvē bija pienācis brīdis, kad kaut ko vajadzēja mainīt. Sev teicu - vai nu tagad, vai nekad! Sapratu, ka, ja novilcināšu šo iespēju mainīt savu dzīvi, tad no vecajiem ieradumiem tā arī nekad neatbrīvošos.

Kad pirmo reizi tikos ar Latvijas Bodibildinga, Fitnesa un Bodifitnesa Federācijas pārstāvjiem un projekta "Miss Bikini fitness" organizatoriem, biju dūšīga. Sākuma svars, ar kādu uzsāku trenēties, bija apmēram 75 kilogrami, kas, starp citu, nemaz nebija mans lielākais svars. Individuāli trenējoties pirms tam, jau biju pazaudējusi vairākus liekos kilogramus pati.

Kāpēc nolēmi startēt sacensībās?

Lai gan projektā "Miss Bikini Fitness" nepiedalījos, vien ar tā dalībniecēm apmeklējot kopīgus pozēšanas treniņus un uztura speciālistu lekcijas, kā arī individuāli trenējoties sporta zālē ar personīgo treneri, padziļināta interese par bikini fitnesu un šī sporta veida sacensībām manī bija.

Pakāpeniski sāku mainīt savu dzīvesveidu, līdz izlēmu, ka papildus motivācijai ir jānosprauž sev strikts mērķis – tā nu noteicu sev pirmo sacensību datumu – 2014. gada 4. maiju, lai būtu vēl lielāka motivācija tiekties pretim rezultātiem.

Vai tava apņēmība būtu zudusi, ja tu sacensībās tomēr nepiedalītos?

Kā kopumā ir mainījusies tava ēdienkarte?

Uzsāku ievērot krietni veselīgāku uzturu, tomēr mans klupšanas akmens bija nesamērīgs maltītes lielums. Es vienkārši nezināju, kāda ir optimālā ēdiena porcija, kas man vajadzīga. Pie dietologa negāja, visu meklēja pašas spēkiem, kā arī konsultējās ar fitnesa treneri, līdz sapratu, kā, ko un cik daudz ēst.

Tolaik tievēšanas posmā, kā arī tagad, gatavojoties sacensībām, ēdu brūnos rīsus, griķus, kvinoju un eksperimentēju ar graudaugiem. Tāpat uzturā iekļauju auzu pārslas, olas, jo īpaši – to baltumus, vistas fileju, lasi, tunci, zaļos dārzeņus Ja gribas kaut ko no augļiem, tad tās ir dzērvenes, greipfrūts, ābols. Laiku pa laikam atļaujos biezpienu, tomēr ar tā lietošanu ir jāuzmanās, jo dažreiz biezpiens var organismā aizturēt ūdeni.

Atminos, ka, gatavojoties pirmajām sacensībām, badojos – neēdu pēc pulksten sešiem, lai gan muskuļiem patiesībā ir nepieciešama enerģija. Tagad zinu, ka vakaros drīkst ēst olbaltumvielas, kas liekajās rezervēs neuzkrāsies, tomēr tolaik šķita, ka ir jādara viss iespējamais, lai forma uzlabotos pēc iespējas ātrāk.

Kāds bija tavs treniņu plāns?

Tā kā man bija jāzaudē liels daudzums svara, fiziskās aktivitātes bija neiztrūkstoša ikdienas sastāvdaļa. Kad uzsāku trenēties, katru rītu tukšā dūšā skrēju, lai organisms dedzinātu lieko tauku rezerves, savukārt pēc darba trīs reizes nedēļā devos uz sporta zāli, kur veicu spēka vingrojumus ar svariem, kā arī pēc tam vēl stundu skrēju vai minos uz velotrenažiera.

Izklausās nedaudz traki, taču mani motivēja apziņa, ka uz skatuves ir jāizskatās labi. Apzinājos, ka tur nebūšu vienīgā, tāpēc ir jādara pēc iespējas vairāk.

Kā tev izdevās izturēt tik striktu režīmu?

Apziņa, ka mans sniegums ir atkarīgs tikai no manis pašas, ļāva nezaudēt gribasspēku brīžos, kad gribējās panašķēties. Sevi ir jāpārvar un nedaudz jāsalauž, lai izturētu to mirkļa vājumu un neļautos tam. Iespējams, tas izklausās drastiski, jo mēs, sievietes, esam pieradušas, ka mūs mīl un lutina, taču, ja neizdarīsim to pašas, neviens cits mums nepalīdzēs. Draudzene nepateiks: "Zini, tev nevajag to bulciņu." Panākumi ir atkarīgi tikai no mums.

Vai gribasspēks ļāva sasniegt cerēto? Kādi bija tavi pirmo sacensību rezultāti?

Pirmajās sacensībās pēc punktu skaita paliku pēdējā, taču biju sasniegusi savu mērķi – liekais svars bija zaudēts un fiziskā forma – uzlabojusies. Tiesa, jau uzreiz pēc pirmajām sacensībām savam trenerim pateicu, ka plānoju startēt arī sacensībās Kanādā, jo ķermeni bija jāturpina uzlabot un vēlējos jaunu izaicinājumu.

Bikini fitnesa projektu organizatore Kristīne Vederņikova, kura mani bija atbalstījusi pašā ceļa sākumā, to dzirdot, paaicināja mani zem četrām acīm un pajautāja, vai esmu pārliecināta. Toreiz vien noteicu stingru "Jā!". Patiesībās neviens nedomāja, ka manī būs tik daudz apņēmības un uzņēmības. Iespējams, tam neticēju arī es pati.

Tomēr tu pierādīji, ka vari!

Kanādas sacensībās tiku līdz otrajam labāko meiteņu izsaucienam no trim, taču finālā tomēr neiekļuvu. Priekš manis pašas gan aizvadītās sacensības šķita kā ļoti liels sasniegums. Biju uzkāpusi uz skatuves un izdarījusi visu, kas bija manos spēkos.

Tagad, atrodot kladē savus sākotnējos apkārtmērus, ko biju pierakstījusi, secinu, ka vietām no ķermeņa apkārtmēra ir zaudēti 10 un pat vairāk centimetri. Krietni ir mainījušies arī apģērbu izmēri.

Tas apliecina, ka progress notiek, pat tad, ja ikdienas rutīnā šķiet, ka nekādus uzlabojumus neredzu. Ir jābūt lielam gribasspēkam un mērķtiecībai, kā arī jātic saviem spēkiem pat tad, ja šķiet, ka nekas neizdosies. Šobrīd mans gribasspēks mani ir atvedis jau līdz jaunam izaicinājumam - 3. maijā atkal piedalīšos sacensībās, tā atzīmējot gadu kopš sava pirmā starta, tāpat arī drīzumā ir gaidāmas citas sacensības..

Kas tevi motivē arvien turpināt sevi pierādīt?

Pēc Kanādas jutu sevī tukšumu, sapratu, ka gribu atkal būt šajā gatavošanās procesā, tāpēc pieteicos nākamajām sacensībām Spānijā, kurās uz skatuves kāpu tieši savā dzimšanas dienā. Pēc tām gan paņēmu sev Ziemassvētku atvaļinājumu, ļaujot sev pārkāpt ierasto ēdienkarti, tomēr vēlāk, atsākot sportot, sapratu, ka vēlos turpināt sevi attīstīt.

Taču brīdī, kad apjaut, cik tāls ceļš ir noiets, pazūd vēlme atgriezties pie vecajiem ieradumiem un sabojāt iegūtos rezultātus. Tā nu izēšanās vietā nolēmu palutināt sevi ar sajūtām – kopā ar draudzeni sarīkojām SPA dienu, kas pašsajūtu un noskaņojumu uzlaboja krietni vairāk par treknu kūku. Tad nāca vasara, kad atļāvos ēst vairāk augļu, taču sapratu, ka, gatavojoties nākamajām sacensībām, ir jāatgriežas pie ierastā uztura un sportiskajām aktivitātēm.

Ar kādām izmaksām rēķināties, ja ir vēlme nodarboties ar bikini fitnesu?

Sākumā šķiet, ka veselīgs dzīvesveids ir dārgs dzīvesveids, lai gan patiesībā naudas līdzekļi man ir tie paši, kas bija pirms pievēršanās fitnesam. Mainījušās ir vienīgi prioritātes, kam tos tērēju. Ja agrāk pirku drēbes un tērēju naudu dažādiem pasākumiem un ballītēm, tagad tā ir novirzīta uz veselīgu dzīvesveidu. Protams, ja grib gan baudīt dzīvi, braucot, piemēram, ar draudzenēm uz Turciju, gan piedalīties sacensībās, tad jāsaprot, ka abas šīs lietas realizēt nebūs iespējams.

Tā kā bikini fitness nav tāds sporta veids kā bodibildings, kur jāparāda tikai muskuļu reljefs, bet gan kopējais sievietes skaistums un personības šarms, liela daļa finansiālo līdzekļu tiek novirzīti arī skaistumkopšanai – frizieris, vizāžists, skatuves peldkostīma šūšana un dekorēšana, kurpes… Beigu beigās summa sanāk samērā iespaidīga.

Kā gatavojies iznācieniem?

Sākumā savam startam gatavojos ar frizieres un vizāžistes, kā arī draudzeņu palīdzību, pieaicinot profesionāles, bet pēc tam vajadzīgās prasmes apguvu pati, lai vajadzības gadījumā varētu sevi sapost iznācieniem.

Kā šī pusotra gada laikā esi mainījusies iekšēji?

Pat, ja reizēm šķiet, ka nekas nesokas tā, kā cerēts, par atskaites punktu paņemot konkrētu laika posmu, redzu, ka esmu progresējusi un dzīve ir, gluži nemanot, mainījusies.

Tāpat, lai gan ģimenes un vairums draugu mani atbalsta, atsevišķus cilvēkus ir nācies no savas ikdienas pazaudēt laika trūkuma un interešu atšķirību dēļ. Es piekrītu teicienam, ka pastāvēs tas, kas mainīsies, tāpēc, lai arī cik ērti un labi nešķistu dzīvot rutīnā, laiku pa laikam no tās tomēr ir jāizraujas, lai progresētu.

Privātajai dzīvei laika pagaidām nav. Sestdienas un svētdienas cenšos izmantot kvalitatīvi – kaut kur aizbraukt, kādu satikt, lai ir bauda un relaksācija, jo tikai strādāt un sportot nav iespējams. 

Sevi sievišķīgi lutinu ar šokolādes masku, kā arī labprāt apmeklēju pirtis. Ja ir laiks, aizeju uz Ājurvēdas masāžu, manikīru, piesakos pie frizieres. Pirms Kanādas nopirku sešus pārus kurpju.

Ēst nedrīkstēju gandrīz neko, bet man sevi gribējās iepriecināt un palutināt. Tā nu tiku pie jauniem apaviem, jo apģērbu tolaik nebija jēgas iegādāties mainīgo izmēru dēļ.

Vai sports un sievišķība ir savienojami jēdzieni?

Noteikti! Sports ir licis uzplaukt sievišķībai. Saprast, ko sevī iespējams uzlabot, kā arī kas piestāv un kā izcelt savu augumu, seju un izskata priekšrocības kopumā.

Ir pēdējais brīdis, lai sagatavotos pludmales sezonai. Kādas kļūdas sievietes lielākoties pieļauj?

Vispirms ir jāsaprot, ka sports ir vien papildus līdzeklis cerēto formu sasniegšanai, jo viss sākas virtuvē. Tieši uzturs veido to, kā mēs izskatāmies.

Tā kā pavasarī mostas daba, mums ir jāpamodina arī sevi līdz ar to. Iesaku dzert pēc iespējas vairāk ūdeni ar citronu, laiku pa laikam arī svaigi spiestas sulas, lai iztīrītu ķermeni. Tā krietni ātrāk sāks strādāt arī vielmaiņa, efektīvāk pārstrādājot organisma saražotos atkritumus un uzlabojot mūsu pašsajūtu. 

Ja vielmaiņa snauž un darbojas palēninātā režīmā, organismā ir pārāk daudz toksīnu un smago metālu, kā rezultātā arī svars kritīsies krietni lēnāk. Tāpat iesaku ēdienkartē iekļaut kviešu asnus un mārdadža sēklu eļļu.

Ikdienā noteikti arī jāiekļauj sportiskas aktivitātes svaigā gaisā, jo liekā svara zudumam ir nepieciešams skābeklis. Iesaku arī samazināt sāls un cukura daudzumu ēdienkartē, kā arī palielināt olbaltumvielu daudzumu uz ogļhidrātu rēķina. Tiesa, jāatceras, ka vienā reizē cilvēka organisms spēj pārstrādāt tikai 20 gramus olbaltumvielu. Ja tās uzņemsim vairāk, no pārslodzes cietīs nieres un aknas un pasliktināsies mūsu pašsajūta.

Cukura vietā var lietot stēviju, kas ir ārstniecības augs, izvairoties no mākslīgajiem saldinātājiem, kas organismam, kā zināms, vien kaitē, palielinot apetīti un radot pastiprinātu kāri pēc reālu cukuru saturošiem produktiem.

Tāpat nav noslēpums, ka jau gatavie produkti lielveikalos lielākoties satur organismam un figūrai nedraudzīgas vielas, tāpēc, ja nesanāk iepirkties tirgū vai specializētajos veikalos, iesaku izvēlēties pēc iespējas tīrākus pārtikas produktus svaigā veidā. Jebkas, kas būs iepakojumā un kur jau būs pieskāries cilvēks, kaitēs organismam.

Lai nekristu kārdinājumā, iepērkoties veikalā, un neizvēlētos patiesībā nevajadzīgus produktus, es pati parasti iepērkos, klausoties austiņās mūziku un dodoties tikai pie tiem plauktiem, kas man ir nepieciešami. Tāpat var apetīti apmānīt, košļājot košļājamo gumiju vau dzerot ūdeni. Tiesa, veikalu vispār nav ieteicams apmeklēt brīdī, kad esam izsalkuši.

Un ko iesākt, ja šķiet, ka rezultātu, par spīti pūliņiem, nav?

Arī man ir bijušas reizes, kad uz brīdi viss apnīk, jo, šķiet, ka rezultātu nav. Tomēr izvērtējot paveikto noteiktā laika posmā, tomēr kļūst skaidrs, ka progress ir, tāpēc padoties nedrīkst. Tās ir vien emocijas, mirkļa vājums.