Meditācija kustībā un rituālā dejā - saruna ar jogas pasniedzēju Ilvitu Kļaviņu

Lai gūtu plašāku izpratni par vienu no man pašai tuvākajiem jogas veidiem – aštanga vinjasa jogu, kā arī izpētītu tās pamatprincipus, uz sarunu aicināju jogas pasniedzēju un Labo sajūtu laboratorijas īpašnieci un vadītāju Ilvitu Kļaviņu.

Jogu Ilvita praktizē jau divpadsmit gadu, to pasniedzot desmit gadus. Arī pirms pievēršanās tai, Ilvitas dzīvesveids bijis gana aktīvs, vadot aerobikas nodarbības un pilates, taču tieši joga radījusi vēlmi šo mācību izzināt vairāk.

"Ar aštanga vinjasa jogu nodarbojos ceturto gadu. Viss iesākās, man aizbraucot uz Indijas pilsētu Maisoru pie aštanga jogas pamatlicēja un tās sistēmas izveidotāja Patabhi Džoisa mazdēla, savukārt šobrīd turpinu savas prasmes attīstīt pie Patabhi Džoisa tiešā skolnieka Džona Skota.

Jāpiebilst, ka aštanga vinjasa joga ir tikai viens no jogas paveidiem, kas mani saista – tāpat esmu apguvusi un pilnveidoju savas zināšanas arī citos jogas veidos," stāsta Ilvita, piebilstot, ka aštanga sākotnēji piesaistījusi tieši ar tās dinamiskumu.

"Gandrīz katram cilvēkam, un man tai skaitā, ir svarīgi un gribas turēt veselu un stipru savu fizisko ķermeni, un, praktizējot aštangu, to var sasniegt. Protams, tas ir tikai viens no mērķiem un ieguvumiem, jo joga teicami sakārto arī mūsu prātu un emocionālo pasauli, stabilizējot elpošanu.

Pati jogas būtība jau neatšķiras, vai nodarbojies ar hatha jogu vai aštangu. Galvenais ir, kā tu pats sevi pozicionē, cik dziļi to gribi apgūt un vai proti un spēj to izdarīt fiziski. Man pašai patīk tas, ka aštanga vienkārši ir interesanta.

Aštangu ir teju neiespējami apgūt pilnībā, lai varētu sev teikt – viss, vairs to nedarīšu, jo esmu visu iemācījusies. Mācīšanās process ir nebeidzams. Par aštangu var teikt gluži tāpat kā saka par Rīgu - tā nekad nebūs gatava," joko Ilvita, piebilstot, ka joga ir ļoti saistošs savu resursu izpētes ceļš, kā arī, ja, to darot, cilvēks jūtas labāk, kāpēc gan to neieviest savā ikdienā?

"Aštanga vinjasa jogu veido noteikta sistēma - tai ir sešas daļas. Vinjasa nozīmē plūsmu, kas ir savienojošs jogas asanu elements, tās gan saistot, gan līdzsvarojot. Respektīvi, ja esam ķermeni novietojuši konkrētā pozīcijā, tad vinjasa ir nepieciešama, lai to izstieptu un sakārtotu pirms nākamās pozas ieņemšanas, kā arī vinjasa nodrošina pāriešanu nākamajā asanā gluži kā dejā.

Protams, lai aštanga jogu patiešām varētu praktizēt kā rituālu deju, ir daudz jāpraktizē – nedaudz arī jāpastrādā ar savu ego. Šai jogas praksē tas viss arī tiek izdarīts, tāpēc var pat teikt, ka tā ir pārdzimšana jaunā veidolā," skaidro jogas pasniedzēja.

Kā zināms, jogas veidu ir daudz un katrs var izvēlēties sev piemērotāko, izvērtējot mērķus, ko ar jogas palīdzību vēlas sasniegt. Taujāta par cilvēkiem, kam vispiemērotākā būtu tieši aštanga, Ilvita atbild, ka vienotas un pareizas atbildes uz šo jautājumu nav – mēs katrs esam savu sajūtu lēmēji un vēlmju noteicēji.

"Aštanga būs piemērota cilvēkiem, kuri grib kļūt izturīgāki un stiprāki fiziskā ziņā, kā arī noteikti ikvienam, kam patīk dejot.

Aštanga ir ļoti aktīvs jogas veids. Ja uz to skatās caur Saules un Mēness enerģētiku, tad tā viennozīmīgi ir Saules joga. Ja vērtē pēc Iņ un Jaņ, tad tas ir Jaņ – vīrišķā enerģija. Filozofiski ar aštangu mēs paceļam savu vīrišķo enerģiju. Ja tās jau tā ir ļoti daudz, iespējams, ka vajadzētu atrast citu jogas veidu, kas būtu piemērotāks, taču šai gadījumā katram jāskatās pašam pēc savām izjūtām.

Protams, ir labi kombinēt dažādus jogas veidus un nenodarboties tikai ar kaut ko vienu. Tā kā aštangā ir Jaņ prakse, to būtu vēlams kombinēt ar Iņ jogu, kas ir dziļi stiepjoša. Uzmanīgākiem gan vajadzētu būt cilvēkiem, kuri ir hipermobīli locītavu stāvokļa dēļ," uzsver Ilvita.

Līdzīgi kā citos jogas veidos, arī aštangu ir svarīgi praktizēt patstāvīgi, lai gūtu vajadzīgo rezultātu, tāpēc, kā uzsver Ilvita, jogas pasniedzēju uzdevums ir padarīt savus studentus neatkarīgus, lai viņi spētu ar to nodarboties paši.

Taujāta par izplatītākajām iesācēju kļūdām, kas novērotas aštangas praktizētāju vidū, jogas pasniedzēja uzsver, ka tās būs ļoti dažādas, jo viss ir atkarīgs no cilvēka: "Sākumā noteikti būtu jāiemācās jogas pozas. Iesācējiem droši vien ir grūti saprast, kā tās ieņemt pareizi, kā arī ir grūti uzreiz iemācīties pareizi elpot. Taču tieši ar to ir jāsāk.

Elpošana ir jāattīsta un jāizmanto – praktizējot jogu, nedrīkst elpot nepareizi. Un tad, kad būs savienota pareiza elpošana ar pozu tehniski precīzu izpildījumu, arī tiks panākta šī vinjasa – kustību plūdums un kontrole.

Visticamāk, kļūdas tiks pieļautas tad, ja cilvēks ar jogu nodarbosies mājās, mācoties vien no grāmatas. Savukārt, ja joga tiks praktizēta kvalificēta pasniedzēja uzraudzībā, caur mācīšanās procesu tiks attīstītas spējas un zināšanas, ķermenim nekaitējot."

Kā jau minēts iepriekš, aštanga vinjasa jogu veido sešas daļas. Interesanti, ka ir tikai daži cilvēki pasaulē, kuri spēj praktizēt tās piekto un sesto daļu – kā izrādās, vairumam cilvēku var būt gana arī ar aštangas pirmo daļu.

"Es pati šobrīd esmu sākusi apgūt otro daļu un daru to ļoti lēnām un pakāpeniski, kāds arī ir aštangas uzstādījums – visu darīt pamazām un secīgi. Savukārt aštangas trešā un ceturtā daļa jau ir ļoti attīstīts līmenis, kurā cilvēks spēj pilnībā kontrolēt savu ķermeni un viņam nav nekādu problēmu to novietot dažnedažādās pozās.

Domāju, lielākajai daļai cilvēku pilnībā pietiks ar aštangas pirmo līmeni taču, ja to praktizē regulāri, var sākt apgūt arī otro līmeni. Šai sakarā gan jāuzmanās no pozu tehniski nepareiza izpildījuma, lai nekaitētu ķermenim un negūtu traumas," brīdina Ilvita.

Nav noslēpums, ka vairums no mums ar jogu izvēlas nodarboties haotiskās un steidzīgās ikdienas rezultātā. Kā zināms, joga darbojas uz ķermenī snaudošās enerģijas pamodināšanu un tās aktivizēšanu, sniedzot arī dvēselisku mieru un harmoniju, un šai ziņā aštanga nav izņēmums.

"Tā ir meditācija kustībā, kas tiek realizēta, iedarbojoties uz ķermeņa enerģētiskajiem apvalkiem. Protams, aštangu var uztvert ļoti dažādi. Kāds to vērtēs kā vingrošanu, cits, pozas papildinot ar elpošanu, spers soli uz priekšu, savukārt vēl kāds, kurš spēj arī koncentrēties, būt šeit un tagad, izmantojot ķermeņa slēdzenes – bandas pareizo pozu ieņemšanai, aštangu praktizēs jau attīstītākā līmenī," spriež Ilvita, atzīstot jogas pozitīvo ietekmi arī uz savu ikdienu.

Ir svarīgi pareizi saprast un izvērtēt situācijas, lai pieņemtu vajadzīgo lēmumu, un, pateicoties jogai, man tas izdodas. Joga ļauj būt savā vietā, darīt to, kas patīk, un, ja tas izdodas un ir iespējams, tad cilvēks viennozīmīgi ir ieguvējs."

Taujāta par biežumu, kādā jogu nepieciešams praktizēt, Ilvita atbild Patabhi Džoisa vārdiem – spējas veidos 99 procenti prakses un viens procents teorijas.

"Protams, var sev dot atpūtu vienreiz nedēļā, kā arī sievietēm ar jogu neiesaka nodarboties menstruāciju laikā, jo tad organismam ir jāatpūšas, tāpēc tad sievietei šī pauze būs lielāka. Bet, ja ir vēlme sevi pilnveidot, tad tas jādara regulāri.

Jāatceras, ka jogas vingrojumus ir iespējams modificēt – var izpildīt tikai elpošanas vingrojumus, kā arī, piemēram, menstruāciju laikā sieviete var veikt organismu atjaunojošās pozas. Tāpēc šis rāmis nav noteikts, atliek vien saprast, ko joga dod, un tad to pielietot.

Ja tiks jogots bieži, mainīsies dzīvesveids, attieksme pret sevi, saviem tuvākajiem, kā arī līdzcilvēkiem un dzīvi kopumā – manuprāt, joga no tiesas ir viens no saistošākajiem, aizraujošākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā sakārtot savu iekšējo pasauli un visu, kas atrodas ap mums," rezumē Ilvita.