Iespējams, jau esi dzirdējusi par sieviešu kustības "Hub Dot" darbību citviet pasaulē, tai šī pavasara sākumā organizējot arī pirmo pasākumu Rīgā un jau maija beigās plānojot nākamo tikšanos, aicinot uz to Latvijā dzīvojošās sievietes, taču, iespējams, unikālais darbs, ko veic "Hub Dot" pārstāves visā pasaulē, tev ir vēl neatklāts jaunums. Ja tā, aicinu tevi iepazīties ar "Hub Dot" kustības vadītāju Latvijā Jūliju Brekkeli, kā arī uzzināt, kādi tieši ir šīs organizācijas pamatprincipi un kā tā spēj apvienot sievietes visā pasaulē, neraugoties uz viņu socioekonomisko statusu!
Pragmatiskas biznesa lēdijas, ēteriskas mākslinieces, mājsaimnieces un daudzbērnu māmiņas, pasaku rakstnieces un zinātnieces… Pārstāvot gan dažādas vecuma grupas, gan jau minētās nodarbošanās un dzīvesstilu, šīs sievietes visā pasaulē ir radušas ko kopīgu, tā apvienojoties un viena otrai palīdzot, lai gan ierastajā ikdienā viņu ceļi visticamāk, pat nebūtu krustojušies.
Tieši tāds ir kustības "Hub Dot" mērķis – palīdzēt sievietēm vienai otru atrast un saprast, iedvesmot mūs dalīties savos īpašajos stāstos un tā pamudināt vienai otru piepildīt savus sapņus. Kā stāsta "Hub Dot" vadītāja Latvijā Jūlija Brekkele, sievietes visā pasaulē patiesībā ir gluži līdzīgas un apvienojieties no tiesas spēj paveikt brīnumus, demonstrējot gluži vai raganīgu spēku un enerģiju.
"Hub Dot" spēks ir sievietes. Lūdzu, pastāsti par sevi – kustības "vizītkarti" Latvijā!
Lai gan šobrīd mana ikdiena ir ļoti saistīta ar "Hub Dot" darbību, esmu arī jogas pasniedzēja, praktizētāja un mīlētāja. Kādu laiku ar to nodarbojos, dzīvojot Luksemburgā, un joga manu ikdienu nav pametusi arī šodien.
Manas aizraušanās ir arī lasīšana, sports, jaunu cilvēku iepazīšana un iedvesmošanās no šīm tikšanās reizēm. Patiesībā man patīk viss! Pati dzīve! Par lielu kaisli un teju par fizisku nepieciešamību manā ikdienā ir kļuvuši arī ceļošana – jūtu vajadzību laiku pa laikam izbaudīt citu kultūru, to iepazīt, izprast…
Saviļņojošākais un spilgtākais ceļojums manā dzīvē līdz šim ir bijis brauciens uz Nepālu un Tibetu. Tā kā mans dzīvesveids ir cieši saistīts ar jogu, laiku pa laikam dodos arī garīga satura braucienos ar mērķi sevi izzināt, lai labāk iepazītu.
Atceros, ka pirms ceļojuma staigāju pa Rīgas ielām, skatījos mākoņos un domāju, cik gan neticami ir tas, ka jau pavisam drīz būšu šādā augstumā arī pati! Bijām gandrīz sešus tūkstošus metrus virs jūras līmeņa – šādā augstumā ir ļoti retināts gaiss, tāpēc trūka skābekļa un ejot nācās ik pēc trīs soļiem apstāties, lai kaut cik atvilktu elpu.
Taču šis brauciens manā atmiņā ir saglabājies tikai ar lieliskām sajūtām. Telpa, laika tecējums un sevis izjušana šai vietā ir pilnībā atrauta no tās pasaules, kurā dzīvojam ikdienā. Trīs nedēļas, ko pavadīju šai vidē, Kailasa kalnā, kas ir budistu meka un nozīmīgāko svētceļojumu mērķis, bija patiešām brīnumains laiks!
Tevis pašas būtība viegli nolasās no vieglā smaida un starojošajām acīm. Kā vari raksturot "Hub Dot" darbību, vīziju un idejas?
Mēģinot tulkot "Hubdot" jēdzienu, vienotu definīciju tam nav iespējams atrast, nonākot pie secinājuma, ka katrai sievietei tā būs sava. Kādai tas būs pagrieziena punkts dzīvē, kādai – solis pretim pārmaiņām, vēl kādai – jauna dzīves posma sākums.
Tā nu kādā brīdī Simonai radās ideja savā starpā iepazīstināt visas tik dažādās sfērās darbojošās sievietes, kuras pārstāvēja gan biznesa un uzņēmējdarbības vidi, gan mākslu un kultūru, gan sevi pilnībā veltīja ģimenes dzīvei un mātes lomai, radot viņām iespēju Vienai otru iedvesmot. Kā vēlāk stāstīja pati Simona, viņai šķitis, ka no tā visa var sanākt kas vērtīgs un pat brīnumains.
Un tā patiešām notika!
Pirmā šo sieviešu tikšanās notika pie Simonas - viņas itāliskajā mājoklī pie lielā virtuves galda, kas bija nokraukts ar dažādiem gardiem ēdieniem, patiešām sirsnīgā, brīvā un draudzīgā atmosfērā, atbilstoši Simonas temperamentam un viņas itāļu saknēm. Interesanti, ka sākotnēji bijusi plānota apmēram 40 sieviešu ierašanās, taču beigu beigās pie lielā virtuves galda sēdēja un stāvēja gandrīz 100 ieinteresētu sieviešu!
No šāda sieviešu skaita vienkopus jādzimst vai nu kam dievišķam vai gluži pretēji – pat ellīgam…
Viennozīmīgi radās kas brīnumains. Ar šo tikšanos arī viss sākās, Simonas ideja bija sievietes uzrunājusi, radot sajūtu, ka tajā visā patiešām ir kaut kas būtisks un vērtīgs, ko nevajadzētu palaist garām. Svarīgi, ka Simonas vēlēšanās bija ne tikai sapulcināt visas tās sievietes, ko viņa pazina, lai ļautu veidoties jauniem kontaktiem viņu starpā, bet arī atrast veidu, kā šīm dāmām patiešām justies ērti vienai otras klātbūtnē.
Ir skaidrs, ka diametrāli tik pretēja rakstura sievietēm diezin vai būtu, par ko runāt, interesēties un kur nu vēl ieintriģēt vienai otru ar savu personību! Tāpēc Simona ieviesa nu jau leģendāru veidu, kā šos pretpolus apvienot, lai sievietēm palīdzētu pārkāpt socioekonomiskā statusa noteiktos šķēršļus. Tā ir piecu punktu sistēma, kas balstās krāsās un to paustajā vēstījumā.
Kāda ir šīs sistēmas panākumu atslēga?
Tā, satiekoties šīm sievietēm, būtisks bija tikai tas, ko viņas vēlējās pateikt citām – viņu stāsts, noskaņojums un mērķi. Lai to izpaustu, tika izmantotas krāsas, kas simbolizēja, vai sieviete ir atnākusi dalīties savā pieredzē ar citām apmeklētājām vai meklē iedvesmu, sadarbības partneri vai draudzeni utt.
Un šai gadījumā palīdzēja jau minētie punkti...
Jā! Piemēram, ja pie apģērba redzams dzeltenais punkts, ir skaidrs, ka sieviete ir atnākusi ar kādu ideju un meklē palīdzību tās realizēšanā. Katru reizi iespējams izvēlēties citu punktu, kas atbilst tā brīža noskaņojumam, un rezultātā notiek brīnumainas satikšanās un patiešām skaistas iepazīšanās.
Nelielas diskusijas bija par sarkano krāsu, kas liecina – šī punkta nēsātāja sevi ir realizējusi vienā vai vairākās jomās – kā māte, kā savas nozares profesionāle un kā sieviete kopumā. Šķita, ka šis apgalvojums ir pretenciozs, taču beigu beigās nolēmām, ka tajā nav nekā slikta. Lepoties ar saviem sasniegumiem var un vajag! Turklāt, ja šo prieku pavada vēlme dalīties pieredzē ar citiem, tas ir tikai apsveicami!
Kādi ir "Hub Dot" veiksmes stāsti, kas tev iešaujas prātā nekavējoties?
Mēs neesam par banālajiem veiksmes stāstiem, lieku glamūru un patosu, esam par sievišķīgu, sirsnīgu un atklātu sarunu starp divām sievietēm, kuras rezultātā dzimst skaista draudzība. Ticam, ka sievietes var un vēlas viena otrai palīdzēt, var savā starpā mijiedarboties, viena otru saprotot un kopā kaut ko arī radot. Un patiesībā to apliecina arī mūsu pasākumi, kas norisinās visā pasaulē, pulcējot arvien jaunas dalībnieces!
Tāpat kāda cita, runājot brīvajā mikrofonā, uz kuru pasākuma dalībnieces, starp citu, burtiski vai lec, lai izpaustos, atklāja ideju, ko sevī ilgu laiku bija lolojusi, un atrada domubiedrenes tās realizēšanai. Viņa meklēja ilustratori sevis rakstītajām pasakām. Vēl kādai izdevās atrast interjera dizaineri, kura viņai palīdzētu bērnistabas iekārtošanā. Šie piemēri ir it kā vienkārši, taču to ir ļoti daudz un tie uzskatāmi simbolizē to spēku, ko gūstam apvienojoties!
Kā šo trīs gadu laikā, kopš zīmīgā rīta pie Simonas virtuves galda ir attīstījusies "Hub Dot" darbība?
Organizācija ir pilnveidojusies, arvien paplašinoties un tā palīdzot vienai otru satikt sievietēm visā pasaulē. Šogad plānoti pasākumi ne tikai Eiropā – Luksemburgā un Stambulā, bet arī Amerikā - Vašingtonā, Ņujorkā, Portlendā un Hjūstonā, kā arī Āzijā – Šanhajā un Singapūrā.
Ziņas par "Hub Dot" izplatās no mutes mutē, par to runājot draudzenēm, kolēģēm, paziņām. Es pati par to uzzināju, dzīvojot Luksemburgā.
Sagadījās tā, ka man šai valstī vajadzēja kādu laiku padzīvot, jo devos līdzi savam vīram viņa darba braucienā. Tā nu sastapos ar jaunu un nepazīstamu vidi, kā arī kontaktu trūkumu ar līdzcilvēkiem. Patiesībā tas pat bija tukšums. Biju izslāpusi pēc komunikācijas, jaunām iepazīšanām un pieredzes apmaiņas.
Un kā tu nonāci līdz "Hub Dot" durvīm?
Vietējā presē izlasīju, ka Luksemburgā pirmo reizi tiek organizēts šāds pasākums. Protams, man uzreiz iedegās acis, jo tas bija tieši tas, ko meklēju – sabiedrība, sievietes, komunikācija! Mani ļoti uzrunāja "Hub Dot" apraksts, kā arī organizācijas ideja un punktu sistēma. Sapratu, ka noteikti vēlos iesaistīties tajā un, neraugoties uz faktu, ka dotajā brīdī neatrodos Latvijā, atvest šo kustību arī pie mums!
Protams, bija arī skeptiķi, kuri, izdzirdot manu ideju ieviest "Hubdot" arī Latvijā, izturējās kritiski. Sievietes? Komunicēt? Dalīties? Iedvesmoties? Latvijā? Nē, tas neesot iespējams! Patiesībā viss notika pagalam vienkārši. Mēs vēlamies, lai šī ķīmija rodas dabīgā veidā. Uzskatīju, ka, ja sievietēm ideja patiks un tā viņas uzrunās, tad arī viss notiks. Un manas cerības piepildījās.
Kā noritēja pirmā "Hub Dot" organizētā tikšanās Rīgā?
Pirmais "Hubdot" organizētais pasākums Rīgā notika marta sākumā, pulcējot apmēram 200 sieviešu, un man bija milzu gandarījums par to atmosfēru, kāda pie mums valdīja - par to maģiju, kas gaisā virmoja, idejām satiekot iespējas tās realizēt, sievietēm savā starpā iepazīstoties, smejoties. Tas bija kas ļoti īpašs, ko patiesībā pat nevar raksturot. Katrai no mums šī sajūta bija sava. Ar nepacietību gaidu nākamo "Hub Dot" pasākumu, ko rīkojam 29. maijā par tēmu "Art of you" jeb "Īpašā tu!".
Turpmāk Latvijā plānojam rīkot apmēram četrus pasākumus gadā. Londonā tie notiek biežāk, šķiet, katru mēnesi, taču apņēmāmies Rīgā tos rīkot retāk un pārvērst par svētkiem, kurus sievietes gaida ar lielu prieku un nepacietību, nevis domu, ka, ja nu nesanāks, varēs taču aiziet uz nākamo…
Un kāda ir jūsu vīzija?
Esam globāla kustība, tāpēc nemitīgi notiek komunikācija arī ar pārējām valstīm visā pasaulē, kur šī kustība ir aktīva, tā apmainoties ar pieredzi, zināšanām un idejām, lai arvien uzlabotu mūsu veikumu.
Nākotnē esam iecerējuši izveidot digitālu platformu, aktīvi pie tās strādājot, kurā sievietes viena otru iedvesmot un viena otrai palīdzēt varēs ar interneta starpniecību, savā starpā komunicējot "Hubdot" dalībniecēm no visas pasaules. Ne katrai ir iespēja aizbraukt uz Londonu, Luksemburgu vai Šanhaju, tāpēc šādi viņas varēs izbaudīt to atmosfēru, kāda ir "Hubdot" rīkotajos pasākumos, starptautiskā līmenī.
Kas sagaida sievieti, kura "Hub Dot" pasākumu apmeklē pirmo reizi?
Mēs gatavojam savas stāstnieces – sievietes, kurām ir iedvesmojoša pieredze, zināšanas un spēja aizraut citas, pamudinot arī viņas tiekties pretim saviem sapņiem un mērķiem. Tieši viņas mums palīdz veidot to kopējo atmosfēru – kausēt ledu pirmajās tikšanās minūtēs un atvērt sieviešu sirdis, jo mēs, kā zināms, tomēr esam arī kautrīgas.
Šīs stāstnieces palīdz pārvarēt pirmo nedrošību – pasākumam sākoties, visas ir biklas, īsti nezina, kā kustēties, ko darīt, kā turēt vīna glāzi… Taču, uzstājoties stāstniecēm, kurām katrai ir dota tikai minūte laika, atmosfēra mainās un telpā sāk virmot enerģija, raisās sarunas un burvība ir uzplaukusi!
Mēs vienkārši to ikdienā nenovērtējam. Domājam, ka mūsu zināšanas nevienam nav vajadzīgas un pieredze ir pašsaprotama, taču tā nebūt nav. Kādam cilvēkam tieši konkrētajā viņa dzīves brīdī tā var būt vajadzīgā motivācija un iedvesma, kā dzīvē rast pareizo virzienu, kā realizēt sevi.
Cik ilgs laiks pagāja no idejas ieviest "Hub Dot" arī Rīgā, līdz reālai darbībai?
"Hubdot" uz Rīgu atvedu salīdzinoši īsā laikā. Apmēram sešus mēnešus gatavojāmies pirmajam pasākumam, visaktīvāk darbojoties pēdējo trīs mēnešu garumā līdz pirmā pasākuma atklāšanai martā.
Kas bija pats grūtākais, ieviešot "Hubdot" Latvijā?
Atbildēt uz šo jautājumu ir ļoti, ļoti sarežģīti. Patiesībā tas pat ir intīmi, jo pret visu šo procesu, "Hubdot" kustību un organizācijas darbību mēs, tās pārstāves, jūtam ļoti dziļi sakņojušos kaisli, kuras pirmsākumi rodami mūsu pašu personībās. Šo pasākumu organizēšana sniedz tik netveramu gandarījumu un labsajūtu, ka par iespējamām grūtībām mēs pat nedomājam. Tā kā, atvedot "Hubdot" uz Latviju, es šo visu darīju pirmo reizi, iespējamos sarežģījumus drīzāk vērtēju kā izaicinājumus, kas jāpārvar, nevis grūtības, kas mūs apstādinās.
Un kas ir tas skaistākais, kas tevi ir savaldzinājis "Hub Dot" darbībā?
Ko "Hub Dot" ir sniedzis tev?
"Hub Dot" vadīšana Latvijā man ir sniegusi iespēju sevi daudz labāk iepazīt. Ne vienmēr ir patīkami atklāt to, kas mājo tavā personībā un dvēselē, taču tas viennozīmīgi ir ļoti, ļoti noderīgi, jo mudina daudz un cītīgi strādāt pašai ar sevi – saviem trūkumiem un vājībām.
Kā atšķiras latviešu un citu valstu sieviešu mentalitāte, būtība?
Lielā mērā sievietes visā pasaulē ir un paliek sievietes. Kad sāku organizēt "Hub Dot" kustību Latvijā, Simona man jautāja, kādas tad mēs, latvietes, esam? Vai vispār esam gatavas viena no otras mācīties, iedvesmoties, savstarpēji apmainoties ar viedokļiem, palīdzību un idejām? Tāpat viņa izteica pārdomas, ka itāļu sievietes, redz, esot ļoti kautrīgas un nesteidzas ar publisku sava viedokļa paušanu…
Tai brīdī biju pārsteigta un iesmējos, jo, ja jau itālietes ir tik biklas, tad kas notiks pie mums? Vai tiešām tā arī nostāvēsim visu pasākuma laiku ar vīna glāzi rokās, nezinot, kur likt acis?
Protams, tā nenotika, taču šīs šaubas apliecina, ka bailes no nezināmā būs vienmēr un visur. Ikviena sieviete kaut ko jaunu, vēl neizpētītu vērtēs piesardzīgi, uzreiz neatklājot personisko pieredzi, taču, jūtot, ka atrodas drošā vidē, viņa atplauks. Un šai ziņā "Hub Dot" dara visu, lai šo drošo vidi izveidotu, radot atbalsta un sapratnes sajūtu.
Ko mēs varētu mācīties cita no citas? Atšķirīgās mentalitātes taču slēpj īstu krāšņumu!
Par tiem runājot, šie sapņi kļūst arvien reālāki, procesa laikā pārvēršoties par kaut ko gluži negaidītu un necerētu, taču tik iederīgu un vajadzīgu! Bet, ja uz savas idejas sēdēsi, to sevī klusi glabājot, diezin vai izdosies izsapņotos mērķus padarīt par ko patiešām īstu un taustāmu!
Mūsu saruna nemitīgi plūst par un ap tik gaisīgo sievišķības jēdzienu. Ko sievišķība nozīmē tev?
Man savas sievišķības rezerves viennozīmīgi ļauj saglabāt Kundalīni joga, ko praktizēju un pasniedzu. Tā atjauno, piepilda ar enerģiju un arī atslābina. Tāpat pēdējā laikā priekš sevis esmu atklājusi to, ka sievietei patiešām ir ļoti svarīgi darīt to, ko viņa vēlas, un to, ko viņa mīl. Un ir būtiski darīt to ar prieku un arī baudīt to.
Man arī ļoti patīk nodarboties ar sportu un es regulāri skrienu. Ļoti ilgu savas dzīves laiku es skrēju ātri – man bija svarīgs pēc iespējas labāki rezultāti. Tāpat man patīk braukt ar velosipēdu un arī to, protams, agrāk darīju, izmantojot sporta aprīkojumu.
Taču kādā brīdī atklāju, ka daudz patīkamāk ir skriet un braukt lēnāk, pamanot to, kas notiek apkārt - kāda ir daba, sastaptie cilvēki. Vērot un uzsūkt sevī šos iespaidus. Nu es skatos uz kokiem, putniem, cilvēkiem, debesīm un pamanu to, ko agrāk nepaguvu saskatīt.
Sporta velosipēda vietā man ir sieviešu velosipēds, ar ko nesteidzīgi pārvietojot pa pilsētas ielām, izbaudot tās atmosfēru. Man vairs nevajag pierādīt, cik ātra, izveicīga un spēcīga esmu. Varu vienkārši baudīt un svinēt savu sievišķību un dzīvi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
