100 dienas svārkos un kleitās - Darja Krastiņa - 11
Foto: Privātais arhīvs
Līdz ar pirmā vasaras mēneša sagaidīšanu vairāki simti sieviešu vienojas kādā elegantā izaicinājumā - turpmākās 30 jūnija dienas pavadīt sievišķīgās kleitās un svārkos, lai vairotu sievišķību. Izaicinājuma domubiedru grupā nepamanīta nav palikusi Darja Krastiņa, kas pirms gada piedalījās 100 dienu izaicinājumā ar kleitu un svārku valkāšanu, taču šobrīd, iemīlējusi azartu un apņēmības pilna, piedalās jau nākamajā izaicinājumā - 100 dienas ar sportiskām aktivitātēm.

Apņēmības pilnais starts

Nevarētu teikt, ka Darjas lēmums par pievēršanos izaicinājumam 100 dienas pavadīt tikai sievišķīgā apģērbā nācis viegli. Apzinoties, ka ikdienas dzīve ir ļoti dinamiska, turklāt tā notiek pat dažādās pasaules malās, esot gan Latvijā, gan Ukrainā, Darja ilgi domājusi par savu dalību.

Par šo izaicinājumu Darja uzzinājusi, esot Ukrainā, kur draudzenes jau sparīgi tajā piedalījās, un redzot, kā staro šīs sievietes, savu dalību nolēmusi izmēģināt arī pati.
Vaicājot par Darjas attiecībām ar kleitām un svārkiem līdz izaicinājuma pirmajai dienai, stāsts ir pat iepriekš paredzams. Kā jau liela daļa sieviešu, arī Darja uzskatīja, ka ziemā nekas nav ērtāks un siltāks par biksēm un džemperi, savukārt vasaras karstumā arī bijis grūti iedomāties sevi kleitā vai svārkos.

Šodien ar smaidu sejā Darja atzīst, ka patiesībā šīs iedomas radušās pašas galvā un muļķīgie attaisnojumi patiesībā bijuši nevietā. Līdz izaicinājuma pieņemšanai, protams, kleitas un svārki bijuši garderobē, tomēr tas viss vilkts vien īpašās svinībās un šad tad dodoties uz kādu ballīti, jo nekas nav šķitis ērtāks par biksēm.

Pieņemt lēmumu par turpmāko 100 dienu izaicinājumu palīdzējis pirmais garo svārku pirkums. Izrādās, līdz tam Darja uzskatījusi, ka garie svārki nomāc sievišķību un padara sievieti par mazu meiteni, taču tagad šīs iedomas ir kliedētas un garie svārki kļuvuši par ikdienas garderobes sastāvdaļu.

100 dienas bez izņēmumiem

Droši vien ne vienu vien urda jautājums, vai tik tiešām izdevies nodzīvot visas 100 dienas bez uzvilktām biksēm - kaut vai mājās? Uz šo jautājumu gūstam pārliecinošu atbildi, ka nav bijuši izņēmumi un, braucot ar riteni, laivojot, esot mājās, dodoties izbraukumos vai jebkur citur, apģērba izvēle vienmēr bijusi kleitām un svārkiem par labu.
Lai nebūtu kārdinājuma pēc skaistajām biksēm vai vasaras šortiem, Darja, pieņemot izaicinājumu, pat esot visus nevēlamos apģērbus salikusi lielā koferī, lai tie nebūtu acu priekšā un nerastos vēlme tos piemērīt.

100 dienu izaicinājums Darjai sākās jūlija beigās, bet noslēdzās novembra sākumā, tāpēc varēja izbaudīt teju visus laikapstākļus, tomēr tas nebūt nebija šķērslis sievišķīgajai garderobei, jo, kā mēs zinām – nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs.

Ar kārdinājumu tērpties biksēs nemaz neesot nācies saskarties, jo visus lēmumus un solījumus Darja pilda godprātīgi, tāpēc bēniņos paslēptais bikšu čemodāns ar laiku šķitis pat kā kaut kas nevajadzīgs, turklāt šis bijis patīkams pieradums, kas nemaz neradīja vēlmi atgriezties iepriekšējā garderobes dzīvē.

Dzīve pēc sievišķīgā izaicinājuma

"Tieši tā izskatās Zeva sieva!" pateica vīrs, ieraugot 100. dienas bildi, kurā Darja bija tērpusies kleitā. "Dzirdēt, ka vīrs man līdzās jūtas kā Zevs, manuprāt, ir visbrīnišķīgākais iznākumus, kādu varētu gaidīt no šāda projekta. Vēl pāris mēnešus pirms projekta es viņu dēvēju par Zirnekļcilvēku, taču izaicinājumu noslēdzot, esmu apzinājusies, ka esmu līdzās Dievam," smaida Darja.

Aizsākot projektu, Darja domājusi, ka galvenais ieguvums būs mīlestība pret kleitām, kuras atklās slēpto sievišķās enerģijas potenciālu. Tā arī notika un par to vien bijis prieks, tomēr izrādījās, ka šajās simts dienās tika iegūts arī vēl kas svarīgāks – atļaušanās. 

Atļaušanās ietver beznosacījumu uzdrīkstēšanos būt pašai. Atļaušanās atnāca caur to, ka katru dienu vajadzēja publicēt attēlu sociālajos tīklos, neatkarīgi no tā, kā izskatos, kāds ir mans noskaņojums, kur atrodos un kā jūtos. Visam klāt nāca arī domas par to, vai citiem jau nav apnikušas manas fotogrāfijas, un, vai neesmu sajukusi prātā un nesabojāšu savu reputāciju – kā nekā esmu uzņēmuma vadītāja un divu bērnu mamma.
Un vēl šīs muļķīgās domas - ko par to domās citi? Bija arī citas pārdomas, ko raisīja apkārtējo jautājumi par to, vai nebaidos, ka kāds noskaudīs, apskaudīs vai slikti padomās, ka piesaukšu nepatikšanas un tamlīdzīgi.
Kādu brīdi pat sāku uzņemt fotogrāfijas tikai no mugurpuses, sāniem vai ar rokām aizklājot anahatu (sirds čakru).

Dienu no dienas, ik pa laikam pārvarot savas bailes un trauksmi (vai, es pat teiktu, iespītējot tām!), šīs izjūtas atkāpās, atbrīvojot milzīgu enerģijas daudzumu, ko iepriekš aprija visas šīs nevajadzīgās domas un sarunas. Kaut kādā ziņā uzdrīkstēšanās un brīvības sajūta Darjai šajā 100 dienu periodā atklājās pavisam jaunā gaismā.

Dzīve pēc sievišķīgā izaicinājuma

Šobrīd, kad Darja jau pievērsusies citam izaicinājumam, 100 dienas pavadot ar sportiskām aktivitātēm, radušies secinājumi, ka pat pusgadu pēc dalības, vēlme tērpties sievišķīgāk nekur nav pazudusi. Arī šobrīd 90 procentus no garderobes sastāda kleitas un svārki, turklāt čemodāns bēniņos ar biksēm joprojām tā arī nav atgriezies, jo bikses gluži vienkārši vairs nešķiet nedz ērtākais, nedz arī piemērotākais apģērbs.

Pēc izaicinājuma iegūta ne tikai vēlme biežāk izvēlēties kleitas un svārkus, bet arī ieguvumi pašai par sevi – spēja ļauties un uzticēties, ieklausīties savā sirdsbalsī un intuīcijā. Šo simts dienu laikā Darja arī sevī atklājusi sievišķību pavisam jaunā šķautnē. 

Kleitu un svārku izaicinājums viennozīmīgi mainījis Darjas dzīvi pozitīvā virzienā, turklāt tas joprojām pozitīvi maina un ietekmē ik dienu, tāpēc ikviena ir aicināta pārvarēt savu neziņu, bailes vai nedrošību un ļauties nezināmajam.

Iedvesmas vārdi

"Tām sievietēm, kuras ir gatavas piedalīties šajā izaicinājumā, novēlu fantastisku laiku, kas noteikti būs sievišķības un mīlestības pilns. Pat tad, ja šķiet, ka tas neko nemainīs, tas tomēr radīs pārmaiņas pat tad, ja pati to nepamanīsi. Sievietēm, kuras baidās piedalīties, varu teikt tikai vienu – bailes ir tikai mūsu prātā, un tās bloķē enerģijas plūdumu, tāpēc ir jāatkāpjas no tām, jāatbrīvojas un jāļaujas brīvībai, idejām, iespējām un jaunai dzīvei!" aicina Darja.

Ir vērts aizņemties Darjas dzīves devīzi – "Ja gribi būt tur, kur nekad neesi bijusi, ir jāsāk darīt lietas, kas nekad nav darītas."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!