Dzimusi: 1976. gada 23. aprīlī;
Izglītība: Rīgas Tehniskā universitāte, bakalaura grāds ekonomikā;
Baltijas Krievu institūts (tagad Baltijas Starptautiskā akadēmija), jurista kvalifikācija;
Darbības nozare: vadība;
Šā brīža nodarbošanās: a/s "Lauma Lingerie" valdes priekšsēdētāja; padomes locekle vairākos "Silvano Fashion Group" uzņēmumos Baltkrievijā, Krievijā, Ukrainā, kas tirgo "Lauma Lingerie" un grupas uzņēmuma "Milavitsa" produkciju;
Atzinība: 2013. gadā žurnāls "Forbes" Lindu nosauc par piekto veiksmīgāko biznesa sievieti Latvijā;
Pirmais darbs: pārdevēja pārtikas veikalā;
Vaļasprieki: grāmatu lasīšana, darbs dārzā.
Jau skolas gados, prakses laikā strādājot Liepājas papīrfabrikā, sapratusi, ka viņai ļoti patīk un arī padodas darbs ar cilvēkiem, Linda mērķtiecīgi tiecās uz amatu, kurā varētu pilnvērtīgi izmantot savas stiprās puses. Uzzini, kāds bijis ceļš uz panākumiem, un ar kādiem izaicinājumiem ikdienā sastopas Linda!
No pārdevējas bez kases aparāta līdz uzņēmuma vadītājai
Manuprāt, ne visi cilvēki piedzimst par vadītājiem, un ne visiem par tādiem vajadzētu kļūt. Sabiedrībā pastāv stereotips: ja tev ir vadošs amats, depozīts bankā un veiksmīga karjera, tad esi laimīgs cilvēks. Taču tā nebūt nav. Ja šāds dzīves modelis patīk, tas ir lieliski, bet uzspiest ar varu vai mākslīgi uz to tiekties nevienam nevajadzētu. Varu atklāt, ka saviem bērniem nekad nenovēlētu pašas darbu, jo tas ir ārkārtīgi sarežģīts un nākas ļoti daudz ko upurēt.
Ir būtiski atrast un apgūt tādu profesiju vai nodarbošanos, kas sagādā prieku. Būt labam vadītājam – ne visiem ir no dabas dots, un ne visi to var izturēt. Man šajā ziņā ir paveicies – darbs tiešām patīk!
Man ir dabas dots organizatora talants, kas iezīmējās jau pamatskolā. Devīto klasi beidzot, audzinātāja manā raksturojumā bija ierakstījusi: "Piemīt organizatora spējas, bet mēdz uzspiest savu gribu."
Tas bija pirmais signāls, ka ir sanācis labi, taču jāmācās vairāk ieklausīties citos. Tālāk mērķtiecīgi izvēlējos mācības ar uzņēmējdarbības un vadības ievirzi. Liepājā tolaik bija tāds mācību zinātnes tehniskais komplekss – vidējās profesionālās izglītības iestāde, kurā tika uzņemts pirmais komersantu kurss.
Mācības tajā bija nākamais pakāpiens, kas palīdzēja saprast, ko īsti gribu un kas padodas. Neesmu no bagātas ģimenes, mani vecāki bija strādnieki, un es vēlējos viņiem palīdzēt. Vasarā sāku strādāt par pārdevēju pārtikas veikalā. Šis darbs un saziņa ar cilvēkiem man ļoti iepatikās. Tolaik vēl nebija kases aparātu. Otrās maiņas kolēģei bija koka skaitīkļi, taču tie man uzticību neiedvesa, tāpēc skaitīju ar kalkulatoru. Vēlāk, kad veikali attīstījās, parādījās kases ar slīdošajām lentēm – tagad to grūti iedomāties, bet toreiz tas cilvēkos izraisīja milzīgu sajūsmu.
Ikviena profesija, ko dzīvē iepazīsti, palīdz sevi labāk apzināties, pārbaudīt un saprast, kas patīk un kas ne. Jau skolas gados prakses laikā strādāju arī Liepājas papīrfabrikā. Visu dienu bija jāveic monotons darbs pie kādas iekārtas. Sapratu, ka man tas galīgi nepatīk. Pārdevējas amats bija daudz saistošāks – varēja aprunāties, mēģināt pārdot vairāk.
Arī vadītājam komunikācijas prasmes ir ļoti būtiskas – regulāri jātiekas un jārunā gan ar padotajiem, gan klientiem. Par pārdevēju nostrādāju trīs mēnešus un turpināju mācības skolā. Mazliet vēlāk, ceturtajā kursā, man piedāvāja nākt atpakaļ – par vadītāja vietnieci veikalā. Acīmredzot, viņi bija novērtējuši manas dotības un prasmes. Turpmāk mācības apvienoju ar pastāvīgu darbu. [..]
Drīz vien kļuvu par veikala vadītāju un šādā amatā strādāju vairākos veikalos (uzņēmums bija tas pats). Man tika dota iespēja atvērt vairākus jaunus veikalus, un es labprāt piedalījos procesā. Taču kādā brīdī sapratu, ka ir jāizvēlas – vai nu mācības, vai darbs, jo kļuva neiespējami to visu apvienot.
Lai varētu pabeigt mācības, mainīju darbu. Gadu strādāju Liepājas pilsētas domē, biju domes priekšsēdētāja vietnieka palīdze. Apguvu daudz vērtīgu prasmju, [..] tomēr sapratu, ka šis darbs man nav īsti piemērots un neiet pie sirds. Aizsūtīju savu CV uz "Laumu".
Tolaik, ap 2000. gadu, uzņēmums veidoja jaunu pārdošanas nodaļu, precīzāk, mārketinga daļu, kas tika sākta no nulles. Profesiju klasifikatorā tolaik vēl nebija amata "mārketinga menedžeris", un mani pieņēma darbā par tirgus pētījumu analītiķi.
Uzvarēju ar redzējumu par uzņēmuma attīstību
2015. gadā apritēja 15 gadi, kopš strādāju uzņēmumā "Lauma". Sākumā gadu nostrādāju par tirgus pētījumu analītiķi, tad tiku paaugstināta. Vēl pēc gada kļuvu par pārdošanas un mārketinga direktora vietnieci. Tad devos dekrēta atvaļinājumā, piedzima meita. Kad atgriezos darbā, bija mainījušies uzņēmuma īpašnieki. Tiku iecelta par vadītāju jaunā struktūrvienībā, kas bija atbildīga par produktu attīstīšanu. Kopā ar komandu man izdevās realizēt vairākus veiksmīgus projektus.
Tad uzņēmums tika sadalīts atsevišķos uzņēmumos - "Lauma Lingerie" un "Lauma Fabrics", un direktoru vietas tobrīd bija vakantas. Tika rīkots starptautisks konkurss, bija izvirzītas vairākas kandidatūras. Mani piedalīties mudināja gan iepriekšējais īpašnieks, gan vadītājs. Komisija uzklausīja visu kandidātu viedokļus, uzvarēju ar savu redzējumu par uzņēmuma attīstību.
Kopš tā laika nu jau deviņus gadus esmu uzņēmuma ģenerāldirektore un valdes priekšsēdētāja. Pēc trīs gadiem biju dēla gaidībās. Kad atgriezos no dekrēta atvaļinājuma, atkal mainījās uzņēmuma īpašnieki. Iepriekš bijām vairāki valdes locekļi, bet kopš pēdējo īpašnieku maiņas valdē esmu viena. Atbildība ir liela. Tā īsumā veidojās mana karjera.
Domāju, ka kļūt par liela uzņēmuma vadītāju palīdzējušas manas rakstura iezīmes un vēlme uzņemties atbildību. Esmu atbildīga par 250 darbiniekiem, lai viņiem būtu darbs un laikus izmaksāta alga. Man jāatbild gan uzņēmuma akcionāru priekšā – lai uzņēmums strādātu veiksmīgi un būtu peļņa, gan klientu priekšā – lai kolekcijas būtu kvalitatīvas un viņi tās saņemtu laikā. Tā ir ārkārtīgi liela atbildība, un ne visi ir gatavi to uzņemties. [..]
Esmu palikusi savā dzimtajā pusē un tas ir diezgan netipisks gadījums, jo Liepāja ir maza pilsēta. Atklāti sakot, darba piedāvājumi Rīgā ir bijuši visai daudz. Nezinu, vai aiz slinkuma vai tādēļ, ka joprojām gūstu prieku un gandarījumu šajā uzņēmumā, nopietni nevienu piedāvājumu neesmu apsvērusi. Neesmu tiekusies veidot karjeru ārzemēs, jo Latvija ir manas mājas. Vēlos dzīvot un arī vecumdienas pavadīt šeit. [..]
Mācīties ārzemēs ir ļoti labi, noteikti ir arī plašākas iespējas apgūt dažādas profesijas, tomēr es aicinātu jauniešus braukt atpakaļ uz Latviju, jo savu valsti veidot varam tikai mēs paši. Neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Turklāt šeit karjeru būvēt ir vienkāršāk. [..]
Saldā un skarbā ikdiena modes biznesā
Strādājot modes biznesā, visu laiku jāseko līdzi, kas notiek pasaulē. Bieži dodos komandējumos, jo Latvijā pārdodam vien aptuveni 10 procentus no saražotā. [..]
Īpaši svarīga ir rūpīga laika plānošana. Sapulces un tikšanās plānoju vismaz divas nedēļas uz priekšu, komandējumus – krietni iepriekš. Diena paiet, sēžot pie datora, komunikācija bieži norit elektroniski – ar e-pasta, Skype un Facebook palīdzību. Darbiniekiem bieži ir dažādi jautājumi, un esmu diezgan atvērta sarunām: ja esmu brīva, pie manis var nākt un visu izrunāt. [..]
Ikdienā esmu ļoti aizņemta, nākas atraut laiku ģimenei – vīram, bērniem un arī sev pašai. Pilnvērtīgi atslodzes brīži ir reti, jo man kā valdes priekšsēdētājai nav normēta darba laika. Bieži strādāju septiņas dienas nedēļā. Ar darbu saistītās domas nepārstāj virmot arī miegā, īpaši, kad jārod risinājumi sarežģītās situācijās. Taču tā ir mana izvēle, un, par spīti grūtībām, savu darbu daru ar prieku. Tā nav perfekta laimes formula visiem, visdrīzāk gan šauram cilvēku lokam, ja vien tas izdodas un patīk.
Žurnāls "Forbes", kas 2013. gadā mani ierindoja Latvijas veiksmīgāko biznesa sieviešu topa piektajā vietā, uzdeva jautājumu: ar ko atšķiras sieviete un vīrietis biznesā un atbildīgos amatos. Norādīju, ka patiesībā sievietes ir daudz spēcīgākas, jo norises biznesā ir jāprot sabalansēt ar ģimenes dzīvi un mājas soli. Vīriešiem tas bieži noris harmoniskāk, daudz lietas atrisinās pašas. Man ir paveicies, ka vīrs akceptē manu izvēli. Tās dēļ mums mājās nekad nav konfliktu.
Uzņēmuma akcionāri, kas ir vīrieši, novērtē un atzīst, ka sievietes vadošos amatos ir teicamas darbinieces, jo ir ļoti atbildīgas, pedantiskas un kārtīgas. Tomēr jārēķinās, ka viņas mēdz aiziet dekrētā. [..] Tā kā man šis darbs patīk un ir ļoti svarīgs, ātri atgriezos no abiem dekrēta atvaļinājumiem. Meitai bija desmit, bet dēlam – tikko seši mēneši. Laikā pēc dēla piedzimšanas valstī sākās ekonomiskā krīze, un es sapratu, ka ir jāatgriežas uzņēmumā, citādi tas varētu arī neizdzīvot. Tā bija grūta izvēle, un zinu, ka nodarīju pāri gan bērniem, gan ģimenei. Ne visi spētu to akceptēt, un man kā sievietei varētu būt daudz pārmetumu: "Nu, kā tā var!" Taču katram ir sava dzīve un savas izvēles.
Prieks par lieliem un maziem panākumiem
Gandarījumu darbā sagādā gan lieli, gan mazi panākumi. Ir patīkami, ja, piemēram, darbinieks savā darba jubilejā atnāk un pasaka: "Liels paldies par to, ka varu uzņemties šo darbu!" Liels gandarījums ir arī par uzņēmuma sasniegumiem. [..] Lieli panākumi ir ārkārtīgi patīkami. Gandarījumu sagādā arī mazās ikdienas veiksmītes – lieliski pārdota kāda kolekcija, sarunāta atlaide no piegādātāja, iegūts jauns klients. [..]
Ārpus darba prieku gūstu, pavadot laiku kopā ar ģimeni un arī grāmatām. Man no bērnu dienām ļoti patīk lasīt, esmu īsts grāmatu tārps. Bērnībā mājās izlasīju visu, kas bija, pēc tam arī to, kas bija skolas bibliotēkā. Tad aizgāju uz pilsētas bibliotēku, kur strādāja mana māsīca, un viņa uzreiz saprata, ka bērnu nodaļā man vairs nav, ko darīt, un iepazīstināja ar nopietnāku literatūru. Lasīt ir liela bauda, tāpēc grāmatām naudu nežēloju, sekoju līdzi jaunumiem. Vēl man ļoti patīk strādāt dārzā – kaplēt, rakt, pārrakt, stādīt, pārstādīt. Tas relaksē.
Vadītāja izdzīvošanas portfelis jeb būtiskākās zināšanas un prasmes
Vadošā amatā darbs ir ļoti dinamisks un nemitīgi jāsaskaras ar dažādām problēmām un izaicinājumiem. [..] Nemitīgi jāmeklē radoši risinājumi un pieejas. Jābūt gatavam iesaistīties pašam, un ir jāiesaista komandas cilvēki. Visu laiku jāredz trīs soļi uz priekšu, jābūt labam stratēģim, jāpārzina sava nozare. [..]
Vadītāja amatam noder juridiskās zināšanas, kas palīdz izprast līgumu nianses, un noteikti ir vajadzīgas ekonomiskās zināšanas, jo akcionāri no vadītāja gaida peļņu. [..] Svarīgas ir arī zināšanas psiholoģijā, lai veiksmīgi saprastos ar darbiniekiem, ir jācenšas veicināt viņu lojalitāti uzņēmumam. [..] Mums ir 99 procenti sieviešu kolektīvs, un sievietes bieži ir ļoti emocionālas. Gadās tā, ka darbiniece uzraksta atlūgumu, bet nākamajā dienā pārdomā. [..]
Vadītājam būtiskas ir arī pārdošanas prasmes, jo viņam pirmajam ir jāprot "pārdot" savas idejas un mērķus darbiniekiem. Ja par kādu ideju esi pārliecinājis arī citus, ir vienkārši to realizēt. Savukārt, ja darbinieks uz to raugās ar skepsi, tad ir sarežģīti. Rezumējot – lai kļūtu par labu vadītāju, izglītības ceļi ir vairāki. [..]
Interviju pilnā apjomā iespējams izlasīt grāmatā "Kā gūt panākumus Latvijā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
