Māte Terēze - īstajā vārdā Anjeze Gondža Bojadžiu - ir dzimusi albāņu ģimenē Osmaņu impērijas pilsētā Skopjē, kas šobrīd ir Maķedonijas galvaspilsēta, 1910. gada 26. augustā, savukārt mirusi 1997. gada 5. septembrī. Tiesa, par savu īsto dzimšanas datumu Māte Terēze mūža laikā uzskatījusi 27. augustu, kad tika kristīta.
Savu patieso dzīves aicinājumu Māte Terēze atklāja jau 12 gadu vecumā, paziņojot ģimenei, ka vēlas savu dzīvi veltīt reliģijai, kļūstot par katoļu mūķeni. Sasniedzot pilngadību, Māte Terēze 18 gadu vecumā devās uz Dublinu, atstājot savas mājas, māti un māsu, lai iestātos sieviešu klosterī un kļūtu par Loreto klostera māsu. Vēlāk mūķene mainīja arī savu vārdu par godu Svētajai Terēzei.
Jau agrā jaunībā Māti Terēzi interesēja Indijā mītošo cilvēku dzīves apstākļi. 1929. gadā Māte Terēze devās uz Darjelingu, pilsētu Indijas rietumos, kas atrodas netālu no Himalaju kalniem, savukārt pēc tam apmetās Kalkutā, sevis pārstāvētā klostera vadītā vidusskolā pasniedzot ģeogrāfijas stundas un vēlāk uzņemoties arī skolas direktores amata pienākumus.
Laikam ritot, mūķene arvien aktīvāk iesaistījās nabadzīgo, negribēto, nemīlēto un pamesto cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanā. Valda uzskats, ka iesaistīties labdarībā un sociālajā darbā Terēzi mudinājusi saruna ar Jēzu, pār mūķeni nākot vairākām spēcīgām atklāsmēm.
1948. gadā Terēze no Romas pāvesta Pija XII saņēma atļauju dzīvot kā neatkarīgai mūķenei, savukārt jau pēc diviem gadiem Vatikāns oficiāli paziņoja par Mātes Terēzes Žēlsirdības ordeņa dibināšanu. 1965. gadā Terēzes vadītā labdarības misija ar Romas pāvesta atļauju sāka darbu arī ārpus Indijas, palīdzot nabadzības novārdzinātiem ļaudīm, pamestiem bērniem, slimiem un veciem cilvēkiem visā pasaulē.
Tiesa, tuvojoties mūža nogalei, pašas Terēzes veselība kļuva arvien vājāka. Pārcietusi divas sirds lēkmes, 1997. gada 13. martā Terēze atteicās no sevis dibinātās labdarības organizācijas vadītājas amata pienākumiem, savukārt jau tā paša gada 5. septembrī aizgāja mūžībā.
Sava mūža laikā Māte Terēze saņēma vairākus apbalvojumus - Balzana prēmiju, Nobela miera prēmiju, Bharat Ratna apbalvojumu, Prezidenta brīvības medaļu. Joprojām aktuālas ir arī mātes Terēzes sarakstītās grāmatas par garīgiem jautājumiem un neskaitāmās atziņas, kas dzīvo vēl šodien.
Turpinājumā piedāvājam dažas no tām, kas mudinās uz ikdienu raudzīties ar lielākām cerībām, savā dzīvē un arī līdzcilvēkos pamanīt vairāk labā.
- "Vientulība un pamestības sajūta – vēl kas ļaunāks par visskaudrāko trūkumu."
- "Vakardiena ir pagājusi. Rītdiena vēl nav atnākusi. Mums pieder tikai šodiena. Sāksim tagad."
- "Kungs, kad esmu izsalcis, dod man kādu, kam nepieciešama maize; kad man salst, sūti man kādu, kas jāsasilda; kad esmu neapmierināts, dod man kādu, kas jāmierina; kad man nav laika, dod man kādu, lai uz brīdi varētu tam palīdzēt; kad esmu zaudējis drosmi, sūti man kādu, kas jāiedrošina; kad man ir nepieciešama sapratne no citu puses, dod man kādu, kam nepieciešama manējā."
- "Šajā dzīvē mēs nespējam paveikt lielus darbus. Taču mēs spējam paveikt mazus darbus ar lielu mīlestību."
- "Miers sākas ar smaidu."
- "Nedomā, ka mīlestībai, lai tā būtu patiesa, jābūt neparastai. Svarīgāka ir spēja mīlēt bez noguruma."
- "Izplati mīlestību visur, kur vien esi! Neļauj nevienam no tevis aiziet mazāk laimīgam nekā viņš atnācis!"
- "Ja tu cilvēkus tiesā, tev vairs nav laika viņus mīlēt."
- "Mīlestība sākas mājās. Ja mēs nemīlam tos, ar kuriem redzamies divdesmit četras stundas diennaktī, kā mēs varam mīlēt tos, kurus ieraugām tikai reizi?"
- "Dzīvo vienkārši, lai citi varētu vienkārši dzīvot."
- "Viena no smagākajām slimībām ir būt neviena nevienam."
- "Es varu izdarīt to, ko tu nespēj. Tu vari izdarīt to, kas nav pa spēkam man. Kopā mēs varam paveikt lielas lietas."
- "Katru reizi, kad tu kādam uzsmaidi, tas ir mīlestības akts, dāvana šim cilvēkam, skaista rīcība."
- "Ja tu nevari pabarot simts cilvēku, tad pabaro vienu."
- "Šodien mums nav laika pat paskatīties vienam uz otru, nav laika runāties, priecāties vienam par otru… Tā mēs aizvien mazāk un mazāk satiekamies viens ar otru. Pasaule iet postā mīļuma un laipnības trūkuma dēļ. Cilvēki mokās mīlestības slāpēs, bet mīlestībai neatliek laika, jo visi tik ļoti steidzas."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
