Vecrīgas sievišķības oāzes saimniece Marina: mana veiksme ir pašas spēks, ne dāsns vīrs  (6)

Tas veiksmīgi izdevies arī Marinai Marjevskai, kura, riskējot ar vienīgo iespēju realitātē pārvērst savus sapņus vai atteikties no tiem pavisam, ir izveidojusi īpašu sieviešu klubu Vecrīgas sirdī un apgalvo, ka ģimenes harmonijas pamatā ir ar dzīvi apmierināta un laimīga sieviete. Redzot Marinas iekšējo mieru un pārliecību, tam nav iespējams nepiekrist.

Ar Marinu tiekos vējainā trešdienā mansarda tipa dzīvoklī ar skatu uz vecpilsētas torņiem un tās namu jumtiem. Lai gan sākotnēji pasteļtoņos dekorētās un acīmredzami sievišķās enerģijas uzlādētās telpas Marinai šķitušas pārāk mazas, šeit jau pusotru gadu atrodama īsta miera, sievišķības un skaistuma oāze – "The Lady's Class", kas pusotra gada laikā gan ir ievērojami transformējusies, gluži tāpat kā Marinas sākotnējās ieceres. Tiesa, mērķis vairot sieviešu labsajūtu un laimi ikdienas dzīvē gan ir saglabājies tikpat skaidrs kā brīdī, kad šķietami riskantā iecere vēl tikai dzima.

""The Lady's Class" darbojas pusotru gadu. Ideja to izveidot radās tāpēc, ka ir ļoti daudz sieviešu, kuras pēc bērniņa piedzimšanas sastopas ar gluži jaunu dzīves posmu, tās pārmaiņām nereti esot pat negaidītām. Mainās ne tikai vērtības un pienākumi, bet arī ikdienas ritms – mazuļa kopšana un aprūpēšana paņem daudz laika, sievietes kļūst sociāli mazāk aktīvas, pēc grūtniecības un dzemdībām mainās arī ārējais izskats… Tā visa rezultātā var rasties kompleksi gan par savu personību, gan ārieni.

Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka spēcīgas ģimenes pamatā ir sieviete. Tieši viņa uztur tās harmoniju. Ja sieviete ir ar dzīvi apmierināta un laimīga, arī ģimenes dzīve un ikdiena būs veiksmīga. Ja sievietei būs kompleksi, viņa jutīsies par sevi nepārliecināta un vizuāli nepievilcīga, cietīs arī partnerattiecības un, protams, saskarsme arī ar mazuli.

Protams, pēc mazuļa ienākšanas ģimenē sievietes dzīve neapstājas. Pēc noteikta laika atgriežamies darbā, turpinām nodarboties ar sev saistošām lietām, taču ikdienas ritmā mājas – darbs – mājas, kurā krietns laiks tiek veltīts gan bērna audzināšanai, gan mājsaimniecības pienākumu veikšanai un attiecību kopšanai ar mīļoto cilvēku, sievietei ir viegli pazaudēt pašai sevi. Uzskatu, ka mums tomēr laiku pa laikam ir jāsapošas, jāiziet ārpus mājas, jātiekas ar cilvēkiem, jāiedvesmojas!" stāsta Marina.

Pieņemot pārmaiņas savā ikdienā, Marinā dzima arvien spēcīgāka pārliecība, ka sievietēm ir nepieciešama vieta, kurā satikties, socializēties, kā arī vairot savu pašapziņu, pavadot laiku bez vīra un bērna klātbūtnes, veltot to tikai sev. "Protams, to var darīt, arī apmeklējot skaistumkopšanas salonus, taču šādā gadījumā izpaliek mums tik svarīgais socializēšanās faktors, kas sievietēm ir vitāli būtisks," nosaka Marina.

Uzņēmēja atzīst, ka arī pati ir gājusi šo ceļu un neilgi pēc bērna piedzimšanas sapratusi, ka ir nepieciešams stimuls, lai ļautu sev justies sievišķīgākai.

"Līdz ģimenes pieaugumam es bieži ceļoju, izgāju sabiedrībā, apmeklējot dažādus pasākumus. Tas, protams, iekļāva arī sapošanos un piedomāšanu pie sava izskata. Savukārt pēc mazuļa piedzimšanas mana garderobe transformējās no elegantas uz komfortablu. Augstpapēžu kurpes un kleitas tika noglabātas skapja dziļumā, jo nebija iemeslu tās uzvilkt. Uz veikalu ejot, taču šādi neposīšos! Tā nu manā izskatā dominēja legingi, "UGG" tipa zābaki un ērti džemperi.
Šāda rīcība noteikti nav pareiza, jo, pirmkārt, mums pašām ir jājūtas dzirkstošām un skaistām, staigājot ar degošām acīm un laimīgām, kā arī priecājoties par savu spoguļattēlu, otrkārt – vīrieši taču mīl ar acīm un arī priecājas, redzot mūs īpaši saposušās!" vienkārši nosaka Marina.

"Apņēmos radīt sieviešu klubu, kurā ne tikai varēsim socializēties, bet arī gūt noderīgu informāciju par stila veidošanu, skaistumkopšanu, personības attīstīšanu – īsi sakot, visu, kas sievietēm varētu būt saistošs attiecībā uz sevis pilnveidošanu. Vēlējos arī papildināt šos seminārus ar iespēju piedalīties fotosesijā, tā iemūžinot savas pārmaiņas," atminas Marina.

Ceļā uz idejas realizēšanu uzņēmējai gan nācies apstāties pie fakta, ka, lai minētās pārmaiņas notiktu, nepietiks vien ar jaunas kleitas uzvilkšanu un sev neierasta grima izmēģināšanu. Uzvelkot jaunu kleitu un uzkrāsojot lūpas, uzlabosies sievietes noskaņojums, taču pasaules un sevis redzējums tik ātri nemainīsies. Tam vajadzīgs krietni ilgāks laiks.

"Es atkāpos no sākotnējās ieceres organizēt sieviešu pārmaiņu seminārus, izvēloties radīt vietu, kurā vienkārši varam relaksēties, nedaudz aizmirst par ikdienu un pavadīt laiku draudzeņu sabiedrībā, piedalīties fotosesijās vai apmeklēt dažādas lekcijas par sev interesējošām tēmām.
Zīmīgi, ka telpas Vecrīgas sirdī sākotnēji nevēlējos, jo man tās šķita pārāk mazas. Tāpat mani joprojām fascinē tas, kā mainījās manas idejas sākotnējais koncepts, tam pielāgojoties reālajai situācijai, iespējām un arī sieviešu vēlmēm," smaida Marina.

Starojot acīm un sejai ik pa brīdim izplūstot smaidā, Marina atzīst, ka pusotrā gadā, kopš nodarbojas ar "The Lady's Class" attīstīšanu, ir iemācījusies vairāk nekā visa sava mūža un profesionālās karjeras laikā. Marinai ir augstākā izglītība filoloģijā un ekonomikā, kā arī darba pieredze, strādājot uzņēmumā "Ernst & Young" Londonā, taču sava biznesa uzsākšana noteikti bijis lielākais izaicinājums. "Smejos, ka tā ir labākā maģistrantūra, kādā es jebkad būtu varējusi studēt," joko Marina.

Uz Londonu uzņēmēja devās studiju laikā, pasliktinoties vecāku finansiālajai situācijai. Neraugoties uz jau kopš agras bērnības attīstīto patstāvību un uzņēmību, ko Marinā nav iespējams nepamanīt arī mūsu sarunas laikā, nonākšana jaunā vidē un absolūtā iespēju un izaicinājumu sākumpunktā, bijis liels pārbaudījums.

"Biju svešā valstī ar apņēmību sākt visu no nulles. Man neticami apveicās un es iekārtojos darbā uzņēmumā "Ernst & Young". Iespējams, šo veiksmi nodrošināja vecmāmiņas nemitīgās lūgšanas par mani. Tiesa, es, aizbraucot uz Londonu, ne mirkli pat nedomāju, ka kaut kas varētu neizdoties. Apzinājos, ka man vajadzēs izdzīvot, paļaujoties tikai un vienīgi uz sevi, un rezultātā viss izvērtās krietni labāk nekā cerēts. Tā bija ļoti smaga un ļoti vērtīga dzīves skola.

Darbu gan bija neiespējami apvienot ar mācībām, taču konkrētajā dzīves brīdī tā bija mana lielākā prioritāte. Gan es, gan darba devēji lieliski apzinājāmies, ka man konkrētajā jomā nav ne profesionālās pieredzes, ne augstākās izglītības, tāpēc strādāju teju bez atelpas, dodoties gan komandējumos, gan strādājot virsstundas," atminas uzņēmēja.

Uzlabojoties vecāku finansiālajai situācijai, Marina izlēmusi atgriezties Latvijā un turpināt studijas, tiesa, nu jau citā jomā, apgūstot ekonomiku. Pavisam drīz radusies arī ideja izveidot "The Lady's Class".

Jāpiebilst, ka šī veiksmes stāsta pamatā nebūt nav turīgs vīrs vai dāsni vecāki. "Esam gluži parasti cilvēki ar vidusmēra ienākumiem. Arī lieku finansiālo līdzekļu sava biznesa uzsākšanai man nebija. Lai varētu šo projektu uzsākt, pārdevu mašīnu, un šī nauda bija vienīgā iespēja izveidot "The Lady's Class". Apzinājos, ka man ir dota tikai viena iespēja, taču reizē pat nepieļāvu domu, ka kaut kas varētu neizdoties," nosaka uzņēmēja.

Šobrīd, atskatoties uz paveikto, Marina neslēpj, ka pašai šķiet neticami, ka viss izdevies un ka sieviete uz ko tādu "parakstījusies". Strādāt nācies daudz, īpaši "The Lady's Class" pirmsākumos, kad jaunajās telpās arī regulāri nakšņots, izmantojot ikvienu iespēju, kā veicināt savas idejas virzību. Uzņēmēja atklāt, ka sākumposmā piedzīvojusi arī depresijas posmus, kad tā vien gribējies nolaist rokas un padoties.

"Man nebija ne sabiedroto biznesā, ne vajadzīgās pieredzes. Atceros, ka sākumā, lai taupītu līdzekļus, dekorējot telpas un veidojot to interjeru, likām lietā savu izdomu, realizējot visneticamākās idejas. Mazā budžeta dēļ iemācījos atrast gan izdevīgākos audumu piedāvājumus brīdī, kad bija nepieciešami aizkari, gan arī kaulēties, ja radās tāda iespēja. Kāds iedeva skapīti, vēl kāds pastāstīja par izdevīgā cenā pārdotu dīvānu… Tā arī tas viss pamazām sākās," smaida sieviete.

Marina lepojas, ka visu paveikusi saviem spēkiem, iztiekot vien ar līdzcilvēku emocionālo atbalstu un palīdzību ikdienas dzīvē. Jāpiebilst, ka ieceru realizēšanu apgrūtinājušas vājās latviešu valodas zināšanas: "Lai gan es teicami saprotu to, kas man tiek teikts, runāju ar lielam grūtībām un neērtības sajūtu, jo krietns laiks ir pavadīts Londonā, vairāk izkopjot angļu valodas zināšanas.

Lielā mērā man palīdzēja un joprojām palīdz arī mamma. Esmu neizsakāmi laimīga, ka, uzsākot biznesu, lielākās grūtības jau ir aiz muguras, un nu varu baudīt darba augļus, darot to, kas mani patiešām iedvesmo un iepriecina, palīdzot arī citām sievietēm," atklāj Marina, piemetinot, ka vissarežģītāk bijis neļauties tai emociju gūzmai, kas piedzīvota darba sākumā.

"Vienmēr ir grūti uzsākt ko jaunu, ļauties riskam, turklāt darīt to, apzinoties, ka trūkst vajadzīgās profesionālās pieredzes un ieguldītais darbs var arī neatmaksāties. Brīžam jutos apjukusi par to, kādā virzienā darboties, kā plānot ikdienu. Tā, tu, cilvēks, mētājies, lauzies, pēti, kļūdies, paveic, apbruņojies ar jaunām cerībām…"

Uzņēmēja arī atklāj, ka spēcīgs pārbaudījums bijusi sadarbības partneru un arī klientu ne vienmēr cerētā attieksme. "Sākumā es strādāju teju diennaktīm, taču apkārtējie pieturējās pie uzskata, ka tas ir vien mans hobijs, īsti neņemot nopietni ne mani, ne manu ideju. Visā bija ieguldīts tik daudz spēka, laika un enerģijas, ka es arī ļoti saasināti uztvēru jebkāda veida necieņu vai mana darba nenovērtēšanu, nerespektējot manu laiku vai, piemēram, pārrunātos sadarbības nosacījumus. Es nespēju saprast, kā cilvēki var šādi rīkoties, taču ar laiku iemācījos šo sajūtu – savas pretenzijas un emocijas – gluži vienkārši atlaist. Cilvēki iet tik tālu, cik ļaujam viņiem iet, tāpēc nu savu ikdienu organizēju krietni veiksmīgāk un apdomīgāk – biznesā diemžēl nav vietas pārmērīgai laipnībai," secinājusi uzņēmēja.

Jaunā nodarbošanās un ikdiena, protams, lielā mērā ir mainījusi arī pašu Marinu. Līdz "The Lady's Class" dibināšanai viņa pat neaptvērusi, cik daudz problēmu, šaubu un, iespējams, arī neticības sev klusi nēsāts līdzi: "Man šķita, ka esmu neizmērojami pozitīva un atbrīvota, taču biznesa uzsākšana un ikdienas maiņa lika parādīties arī visiem galvā mītošajiem tarakāniem – bailēm, kompleksiem, neziņai, savstarpējo attiecību un komunikācijas problēmām…

Tā rezultātā iemācījos krietni vieglāk uztvert dzīvi un cilvēkus sev apkārt, pieņemt arī atšķirīgus viedokļus. Strādājot Londonā, kur valdīja izteikti multikulturāla vide, biju guvusi izpratni par saskarsmes atšķirībām un cilvēku apbrīnojamo dažādību, taču sava biznesa uzsākšana man to lika apzināties vēl vairāk.

Tāpat manī mainījās arī attieksme pret darbu – ja, veicot algota darbinieka pienākumus birojā, man bija konkrēti uzdevumi, tad šeit to spektrs ir krietni plašāks. Jāpilda gan organizatoriskas dabas pienākumi, gan dokumentācija, tāpat nav sveša arī uzkopšana un telpu dekorēšanas prasmes. Uzskatu, ka savs bizness noteikti nevar pastāvēt bez tā īpašnieka elastības un spējas ātri reaģēt.

Tāpat arī no saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem sagaidu augstu paveikto uzdevumu kvalitāti, taču tai pat laikā sev arvien atgādinu attiekties pret apkārtējiem vienkāršāk un pārlieku nesarežģīt notiekošo arī tad, ja kaut kas nevedas, kā gribēts un plānots.

Sievietēm vispār ir burvīga tendence dzīvot dzīvi tā, ka katra tās diena nebūt nelīdzinās iepriekšējai. Tad nu notiekošais arī ir jāizbauda un jāpieņem, reaģējot mierīgāk un spējot saglabāt vēsu prātu arī krīzes brīžos. Pat tad, ja atgadīsies kas neplānots vai izjuks ieceres, jāatgādina sev, ka tas nebūt nav pasaules gals, bet gan neliela epizodes ceļā uz nosprausto mērķi un mūsu ikdienā kopumā.

Tiesa, tā kā esmu ļoti punktuāls un atbildīgs cilvēks, šī pielāgošanās apstākļiem un iekšējais miers man vēl ir jāizkopj. Ja nu kaut kas arī nesanāk, tā ir jābūt, un vēlāk kaut kas izdosies un paveiksies dubultā."

Marina atzīst, ka visu mūžu dzīvojusi steigā – strādājusi vairākos darbos, studējusi, palīdzējusi vecākiem… Šai vāveres ritenī nav bijis vietas sievišķības failam – vien programmai "Gūsti panākumus!'". Nu nākusi atklāsme, ka, lai sieviete sasniegtu cerēto, vajadzīgs vien ļauties dzīves ritējumam, to izbaudot un vairojot savu sievišķību. Kad tas notiks, būšot arī panākumi.

"Man ļoti patīk būt vienai. Patiešām izbaudīt klusumu un mieru. Uzturēties skaistā vidē. Es noteikti esmu estēte. Neraugoties uz faktu, ka es neprātīgi mīlu savu ģimeni, pēdējā laikā esmu sapratusi, ka man ir vitāli svarīgi dienā vismaz stundu vai pat divas pabūt vienai – apstādināt ikdienu, atcerēties par sevi, noskaņoties gaidāmajiem plāniem un izaicinājumiem. Skaidri apzinos, ka, ja nekontrolēšu laiku, tas kontrolēs mani. Šādi dzīvota dzīve noteikti ir vairāk iedvesmojoša," apgalvo Marina.

Taujāta par to, kādas tad esam mēs, Latvijas sievietes, cik labi protam atvēlēt laiku sev, mīlēt un lolot sevi, negaidot, ka mums prieku radīt apņemsies kāds cits, uzņēmēja atklāj, ka noteikti vēlas uzslavēt latviešu iekšējo mieru un nosvērtību, kas ir milzu vērtība.

"Es pati esmu dzimusi šai valstī, uzskatu sevi par tai piederīgu, taču manu mentalitāti spēcīgi ietekmē mātes ukraiņu asinis, tāpēc šis Baltijas sievietēm piemītošais unikālais šarms, par kuru runā visā pasaulē, man savā ziņā ir gājis secen. Uzskatu, ka mūsu valsts sievietes ir skaistas tiešī šī iekšējā spēka un pārliecības dēļ, kas likumsakarīgi ietekmē arī viņu ārieni.

Tiesa, mums vēl ir jāmācās vairāk ļauties dzīvei – jau agrā bērnībā – ģimenē un bērnudārzā, savukārt vēlāk – skolā un augstskolā tiekam "ieprogrammētas" sasniegt vislabākos rezultātus. Protams, veselīga konkurence, ambīcijas un mērķtiecība ir cienījamas īpašības, taču tam nevajadzētu kļūt par mūsu galvenajiem raksturlielumiem, liekot izlikties spēcīgākām nekā esam patiesībā," atgādina Marina.