Noslēdzot rakstu sēriju par viņām – iedvesmojošām, spēcīgām, sievišķīgām un varošām – sievietēm un māmiņām no mūsu vidus, piedāvājam sarunu ar Aleksandru Alekseičiku. Aleksandra projektam Miss Bikini Fitness Model pieteicās vien divus mēnešus pēc jaunākā dēlēna nākšanas pasaulē. Par to, cik grūti bijis uzvilkt peldkostīmu, kā mainījusies Aleksandras attieksme pret sevi, kā arī, kāpēc ir būtiski neaizmirst arī par pašas vēlmēm, Aleksandra stāsta mūsu sarunā.
Aleksandra ir divu dēlu mamma, turklāt jaunākajam – Iļjam – projekta sākumā bija vien divi mēneši. Tomēr tas apņēmīgo māmiņu nebūt neatturēja no vēlmes uzlabot savu izskatu un padarīt ikdienu košāku. Neraugoties uz piesātināto laiku, ko lielākoties aizņem dēlu audzināšana, Aleksandra nolēma realizēt vienu no saviem mērķiem – uzlabot fizisko formu – turklāt, lieki nevilcinoties.
"Šobrīd mans vecākais dēls mācās pirmajā klasē un nodarbojas ar dejām un šahu, savukārt jaunākais apmeklē peldēšanu un vingrošanu. Es pati vēl izbaudu dekrēta atvaļinājumu, tomēr atpūtai diez ko daudz laika neatliek.
Katra diena ir saplānota burtiski pa minūtēm – sākumā dodos uz treniņu, pēc tam vedu dēlu uz skolu, jaunāko – uz baseinu vai vingrošanu, tad abi pastaigājamies. Pēc tam jau pienācis laiks doties pakaļ Kirilam uz skolu, jāpadara mājas darbi, jāpagatavo pusdienas un atkal jau jādodas uz treniņiem. Man tā ir sporta zāle, Kirilam – dejošana vai šahs. Un tad jau ir pienācis vakars. Iespējams, kādam šāda ikdienas rutīna šķitīs garlaicīga, taču tā nebūt nav.
Katra mūsu diena ir piesātināta ar jauniem iespaidiem, un laiks tiek izmantots pilnvērtīgi. Es mīlu dzīvi, mācu to darīt arī saviem dēliem, un mēs cenšamies ņemt no tās pēc iespējas vairāk, lai vēlāk nebūtu jānožēlo, ka kaut kas nav izdarīts. Es vienkārši eju un daru, pat nedomājot par apkārtējo viedokli vai iespējamo nosodījumu," smejas Aleksandra.
Zīmīgi, ka ideja piedalīties projektā Miss Bikini Fitness Model Aleksandrai radusies gluži spontāni. Viņa atzīst, ka nekad nav bijusi mājsaimniece un, cik vien sevi atceras, vienmēr centusies pilnveidoties.
"Vienmēr esmu strādājusi un mācījusies, kā arī nodarbojusies ar sabiedriski derīgām lietām. Kad piedzima Kirils, gandrīz nekavējoties sāku studēt psiholoģiju, lai tikai neaizsēdētos mājās. Arī pēc otrā bērniņa piedzimšanas sapratu, ka, lai neieslīgtu depresijā, vien sēžot mājās un rūpējoties par bērniem, man vajag atkal ar kaut ko sevi nodarbināt.
Pamanīju sociālajos tīklos projekta reklāmu un izlēmu pieteikties, pirms tam pakonsultējoties ar vīru, kurš mani atbalstīja. Lai projektam pieteiktos, tam bija jānosūta savas fotogrāfijas. Es pēc mazuļa piedzimšanas biju ļoti sliktā fiziskā formā un man bija milzu kauns parādīties peldkostīmā. Taču vīrs paņēma fotoaparātu un vienkārši lika man saņemties. Tā nu nosūtījām fotogrāfijas un pieteikumu, vēlāk saņemot pozitīvu atbildi," atminas Aleksandra.
Kā atklāj jaunā māmiņa, pats grūtākais bijis neļauties kompleksiem un uzvilkt peldkostīmu, tajā parādoties svešiem cilvēkiem: "Man bija tāds kauns. Es stāvēju blakus patiešām skaistām meitenēm, kurām jau bija tādas formas… Neticēju, ka kādreiz varēšu izskatīties līdzīgi. Šobrīd man ir kauns nevis par to, kā izskatījos pēc dēla piedzimšanas, bet gan par to, ko par sevi tolaik domāju."
Sākotnējā nepārliecinātība par sevi Aleksandrai gan sniegusi tik vajadzīgo motivāciju nepadoties. Īpaši uzmundrinājis arī vecākais dēls, kurš projekta gaitā Aleksandru iepriecinājis ar sirsnīgiem komplimentiem.
"Atceros, reiz uzvilku peldkostīmu un mācījos pozēt mājās. To redzēja mans dēls un teica – vai, tu esi tik skaista kā karaliene! Dzirdot šos vārdus, man vēl vairāk gribējās kļūt skaistākai. Man taču ir divi dēli – gaume pret skaistām sievietēm viņos ir jāieaudzina, un tāpēc man jāsāk ar sevi," joko Aleksandra.
Atminoties projekta norisi, Aleksandra atzīst, ka grūtākais bijis cīnīties ar nemitīgo miega trūkumu: "No rītiem piecelties bija gandrīz neiespējami. Jaunākais dēls naktī bija jābaro. Ja modinātājs bija uzlikts uz pussešiem rītā, tad Kirils mēdza mosties jau plkst. 4.40, lai prasītu ēst. Kad biju viņu pabarojusi, atkal iet gulēt vairs nebija jēgas.
Projekta vidū Kirilam sāka nākt zobi – tad rīti bija sevišķi mokoši. Šai laikā trenējos no rītiem, kamēr vīrs un bērni gulēja. Kamēr biju treniņā, vīrs ar mazajiem brauca uz skolu un tad mazuli atveda man līdz sporta zālei, pēc tam dodoties savās gaitās. Bija tiešām grūti – es pat negaidīju no sevis tādu izturību un neatlaidību. Zināju, ka esmu spēcīgs cilvēks, taču projekts manī atraisīja tādas īpašības, par ko pat nebiju nojautusi."
Taujāta par sava izskata pārmaiņām pēc abām grūtniecībām, Aleksandra atklāj, ka tās nebūt nesaudzēja jauno māmiņu. Gaidot Kirilu, Aleksandra pieņēmusies svarā par 35 kilogramiem, savukārt Iļju – par 16 kilogramiem.
"Pirms grūtniecības un tās laikā es ēdu ļoti maz gaļas, olu un arī zivju. Tā kā projekta laikā baroju dēlu ar krūti, nedrīkstēju dzert proteīna kokteiļus un citus uztura bagātinātājus. Vajadzīgās olbaltumvielas man nācās uzņemt ar uzturu – ēdu tītara gaļu, jūras veltes, biezpienu, olas. Nedaudz grūti bija atteikties no augļiem, jo līdz projektam tos ēdu ļoti daudz," stāsta Aleksandra.
Jaunā māmiņa atzīst, ka lielu motivāciju snieguši ne tikai bērni un vēlme pašai sev pierādīt, ka iespējams sasniegt tik kārotās pārmaiņas izskatā, bet arī vīrs: "Tieši viņš bija mans lielākais atbalsts. Radinieki, savukārt, manu dalību projektā vērtēja nosodoši, apgalvojot, ka manai prioritātei vajadzētu būt bērniem. Protams, mani atbalstīja arī mamma, taču viņa neticēja, ka sasniegšu iecerēto. Vienīgais, kurš par to patiešām bija pārliecināts, bija mans vīrs.
Atceros, ka brīžam biju tā nogurusi, ka gribēju padoties. Birdināju asaras un teicu, ka vairs nevaru. Taču vīrs mani pārliecināja, ka, ja atmetīšu visam ar roku, vēlāk patiešām nožēlošu savu vājumu. Tā nu apņēmos doties tālāk – līdz finišam."
Šobrīd, kā atklāj Aleksandra, viņa atkal sev ir iepatikusies. Garderobē ir parādījušies minisvārki, savukārt kompleksi – zuduši nebūtībā. "Protams, mana figūra vēl nebūt nav ideāla. Vēl ir daudz, pie kā piestrādāt. Vēders pēc dzemdībām joprojām nav tik plakans, kā gribētos, taču tāpēc es turpinu sportot. Kamēr baroju mazuli, nopietnu sportisku plānu man gan nav. Taču dzīvosim – redzēsim," pārliecināti nosaka jaunā māmiņa.
Arī citām mammām Aleksandra iesaka paturēt prātā, ka laiku sev ir iespējams atrast vienmēr. Ja vien nav aizliegumu no ārsta, sports noteikti nekaitēs bērnu aprūpei un, piemēram, barošanai ar krūti. "Ir tik daudz video, ko var skatīties un atkārtot mājās! Var sākt ar vieglākiem, pakāpeniski pārejot uz ko sarežģītāku. Nevajag meklēt cēloņus, kāpēc kaut ko nevaram! Tieši otrādi – ar kaut ko ir jāsāk! Pēc bērnu piedzimšanas tik daudz māmiņu aizmirst par sevi, sākas strīdi ar otro pusīti, nesaskaņas samilzt, seko šķiršanās… Sevi ir jāmīl, un tad mūs mīlēs arī apkārtējie! Atcerieties to, mīļās dāmas!" aicina Aleksandra.