Nekad neesmu bijusi pārāk laba plānotāja un nosprausto mērķu realizētāja, turklāt plānošanas un rezultātu sasniegšanas process man nereti rada vairāk stresa nekā prieka. Ja atskatos uz aizvadīto gadu, dažus no pašas izvirzītajiem mērķiem esmu izpildījusi ar uzviju, bet citus – tikai vārgi iekustinājusi, visu gadu "raustoties" no atskaites punkta gada nogalē. Tāpēc šoreiz es rīkošos citādāk. Iesoļojot jaunajā gadā, neizvirzīšu sev nevienu mērķi.
Savu labsajūtu mēru pieredzes kvalitātē. Man ir svarīgi satiktie cilvēki, izrisinātās sarunas, piedzīvotie saullēkti un saulrieti, un mirkļi starp tiem, kas bijuši piepildīti ar dzīvotprieku, lai ko es darītu. Savas dzīves jēgpilnību mēru sajūtās, un tāpēc tieši tās būs manas spožākās vadugunis nākamajā gadā. Vai, tiecoties realizēt mērķi, mēs patiesībā nedzenamies pēc sajūtām, ko sniegs tā sasniegšana? Tieši vēlmes taču ir mūsu rīcības galvenais dzinulis! Tāpēc, domājot par nākamo gadu, es nevaicāšu sev, ko vēlos sasniegt. Es ieklausīšos sevī, lai apzinātos, ko vēlos izjust, sajust un piedzīvot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!