Turpinot DELFI Viņa aizsākto rakstu sēriju par vēsturiski nozīmīgām sievietēm, šoreiz piedāvājam ieskatu leģendārās Velsas princeses Diānas mūža gājumā un neparastajā personībā.
Diāna Frānsisa Spensere piedzima 1961. gada 1. jūlijā. 1975. gadā Spenseru dzimtas atvase iemantoja lēdijas titulu. Diānas vecāki izšķīrās, meitenei esot vien astoņus gadus vecai un jau bērnībā sastopoties ar zaudējuma sāpēm par mātes sānsoļu rezultātā izirušo vecāku laulību, kas rosināja nepārejošas bailes par līdzīgas neveiksmes piedzīvošanu savās attiecībās pieaugot.
Vecāku šķiršanās laikā Diāna mitinājās gan Londonā, pārceļoties turp ar māti, gan atgriezās dzimtas mājās. Tā kā Spenseru dzimta teju septiņās paaudzēs bija mitinājusies Anglijas karaliskajai ģimenei piederošo īpašumu teritorijā īrētā mājā un lepojās ar aristokrātisku izcelsmi, Diānai jau no bērnības nācās apgūt etiķetes nianses un labas manieres, kas dzīvīgajam meitēnam gan ne vienmēr bija pa prātam.
Savu attieksmi pret pasauli Diāna pauda pārliecināti un bez mulsuma. Šī īpašība spilgti raksturoja arī meitenes attiecības ar savu pamāti, kurai Diāna pusaudzes gados kopā ar māsām un brāli izdomāja visdažādākās iesaukas, klaji izrādot neapmierinātību par tēva lēmumu apprecēties otrreiz.
Skolas gaitas Diāna pavadīja, mācoties ne tikai Anglijā, bet arī uzturoties internātskolā Šveicē. Tiesa, mācībās nebūt nevedās viegli un ārzemēs pavadītais laiks princesei bijis emocionāli smags. Kā liecina hronikas, Diāna laiku kavējusi, apgūstot dziedāšanu un baletu un, lolojot sapni par balerīnas karjeru, alkusi pēc iespējas ātrāk atgriezties dzimtajā Anglijā.
Tuvojoties 20 gadu slieksnim, Diāna arvien biežāk izgāja sabiedrībā, tomēr romantiskas attiecības ar pretējo dzimumu, neraugoties uz vīriešu acīmredzamo piekrišanu, veidot nesteidzās. Kad pie apvāršņa parādījās princis Čārlzs, kuram karaliskās ģimenes labākajās tradīcijās tika lūkota sieva, Diānas sirds, neraugoties uz abu savstarpējo pazīšanos jau kopš pusaudžu gadiem, iepukstējās straujāk. Turklāt tieši viņa pilnībā atbilda visām karalienes Elizabetes prasībām un visu šo laiku bija mitinājusies teju Čārlza deguna galā!
Aristokrātiskas izcelsmes, iepriekš neprecējusies, protestante, turklāt jaunava un dotajā brīdī – skolotāja bērnu dārzā – Diāna tika atzīta par teicamu kandidatūru prinča Čārlza sievas titulam. Tiesa, karaliskās ģimenes plānus dotajā mirklī mazliet sarežģīja fakts, ka princi Čārlzu bija savaldzinājusi Diānas māsa Sāra, tomēr jau pavisam drīz potenciālā līgava "neuzkrītošā veidā" tika ieteikta Čārlzam, princim sākot vairāk interesēties par jauno lēdiju.
Kā vēstīts dažādu autoru veidotās princeses biogrāfijās, Diānai laiks līdz saderināšanās oficiālai izsludināšanai bija mokošu gaidu pilns. Vien 19 gadus vecajā meitenē bangoja kaisle pret potenciālo partneri, kamēr Čārlzs izrādīja krietni mazāku iniciatīvu un interesi kopumā. Pāris šķietami bija izveidojies, tomēr izšķirošo soli, bildinot Diānu, princis spēra mazliet novēloti, tā izpelnoties sabiedrības nosodījumu un izraisot runas, vai Čārlza piedāvājums Diānai maz bijis labprātīgs…
Pāris salaulājās par gadsimta kāzām dēvētā svinīgā ceremonijā 1981. gada 29. jūlijā Svētā Pola katedrālē Londonā, klāt esot 3500 lūgtajiem viesiem un teju miljardam televīzijas skatītāju vērojot elpu aizraujošās kāzas tiešraidē, savukārt presei nenogurstoši cīnoties par ekskluzīvāko materiālu iegūšanu.
Kļuvusi par Velsas princesi un vienu no ietekmīgākajām karaliskās ģimenes sievietēm, Diāna pat neapjauta, cik liela būs mediju, tai skaitā paparaci, loma viņas tālākās laulības gaitās un dzīvē kopumā.
Lai gan jau pirmo četru gadu laikā pēc kāzām Diānas un Čārlza ģimenē ienāca abu dēli – prinči Viljams un Harijs jeb Viljams Artūrs Filips Luiss un Henrijs Čārlzs Alberts Deivids, par sapņu pāri dēvēto Diānas un Čārlza attiecības krasi sašķobījās. Sākotnēji Diāna Čārlza sānsoļus, kā arī gadiem ilgo afēru ar Kornvolas hercogieni Kamillu Pārkeri - Boulzu, kuru Čārlzs vēlāk arī apprecēja, neizsakāmi pārdzīvoja, ciešot no spēcīgiem depresijas uzliesmojumiem un bulīmijas lēkmēm, tomēr ar laiku arī pati ļāvās dažādām afērām. Nesaskaņas rosināja arvien lielāku savstarpējo attālināšanos, kas rezultējās arvien klajākā neuzticībā no abu puses.
Plaisas Diānas un Čārlza laulībā ar laiku kļuva aizvien grūtāk slēpt. Diāna dzīvoja savu dēlu dēļ, visu enerģiju un rūpes veltot bērnu audzināšanai un labdarībai, savukārt Čārlza iesaistīšanās ģimenes aktivitātēs bija vien prasmīga fikcija vajadzīgā iespaida radīšanai.
Pāra konfliktiem augot augumā un abu sānsoļiem tiekot slēptiem arvien retāk, karaliskās ģimenes varā vairs nebija cīnīties ar atkal un atkal uzvirmojošajiem skandāliem, lai maskētu tos no sabiedrības un mediju pētošajiem skatieniem. Par pēdējo pilienu Diānas un Čārlza attiecībās kļuva princeses konflikts ar karalieni Elizabeti, Diānai nekaunoties atklāt visu, ko sieviete par karalisko ģimeni, ar kuru tā arī nekad nebija izdevies izveidot sirsnības un uzticēšanās pilnas attiecības, domāja.
Sevi dēvējot par balto zvirbuli, Diāna no Čārlza šķīrās 1992. gadā. Šo soli Anglijas sabiedrība uztvēra ar milzu nosodījumu, piesaucot "nodevību, ko princese pastrādājusi, neattaisnojot uz sevi liktās cerības."
Laika posmā no 1992. līdz 1996. gadam attiecības Diānas un Čārlza starpā bija saspringtākas nekā jebkad. Sabiedrisko attiecību jomā starp princesi un karalisko ģimeni valdīja karastāvoklis, Diānai nekavējoties to nomelnot, uz ko atbildi parādā nepalika arī Čārlzs.
1996. gadā abu šķiršanās process tika noslēgts un Diāna atkal iemantoja neviltotas sabiedrības simpātijas, kas uz mirkli bija sašķobījušās. Veltot savu laiku un enerģiju labdarībai, kā arī prasmīgi izmantojot stāvokli sabiedrībā un tā ietekmi, Diāna ne tikai spodrināja savu reputāciju, bet kļuva par sabiedrības mīluli, pretēji princim Čārlzam, kurš vairs neslēpa savas attiecības ar Kamillu, pārim tiekot asi nosodītam par Diānas un prinču Viljama un Harija pievilšanu.
Iepazīstoties ar Diānas ieguldījumu labdarībā, Anglijas sabiedrību un pasauli kopumā visvairāk saviļņoja princeses drosme, iestājoties par mīnu eksplozijas cietušo bērnu un pieaugušo atbalstu Angolā un cīnoties pret to nodarīto postu, kā arī neizmērojamā iecietība. Jāpiebilst, ka šī viennozīmīgi vērtējama arī kā medijos visplašāk atspoguļotā Diānas iesaistīšanās labdarībā, princesei nebaidoties riskēt ar pašas dzīvību savu mērķu vārdā.
Tāpat, vēl pirms princeses šķiršanās no Čārlza, 80. gadu nogalē – laikā, kad vēl tik daudzi ticēja, ka nāvējošo slimību AIDS ir iespējams iegūt arī pieskārienu ceļā, Diāna apmeklēja ar to sirgstošos un pierādīja pretējo, kā arī žurnālistiem ļāva iemūžināt savu apskaušanos un sarokošanos ar pacientiem, uzklausot viņu stāstus. Princese mudināja pasauli kļūt iecietīgākai un atgādināja, ka tieši iejūtība un atbalsts, nevis norobežošanās un kauna sajūta slimniekiem ir vitāli vajadzīga un svarīga, ticot, ka viņas teiktajam izdosies sasniegt dzirdīgas ausis. Kā norāda princeses laika biedri, Diānā valdīja apbrīnojama ticība labajam un spēja to pamanīt cilvēkos un situācijās, kur pārējiem tas šķitis neiespējami.
Pēc šķiršanās no prinča Čārlza, princese uzplauka. Arvien vairāk laika pavadot arī Amerikā, Diāna pārsteidza pasauli ar savu skaistumu, eleganci un tai pat laikā arī apbrīnojamo vienkāršību. Diānas ietekme uz modi un stila kanoniem, kā arī sabiedrībā valdošajiem skaistuma standartiem bija neapstrīdama. Tomēr vienlaikus princese radīja sajūtu, ka sevis radīto iespaidu, šķiet, neapzinās.
Sportiskajās aktivitātēs attīstītais un atlētiskais augums Diānai ļāva izcili izskatīties visdažādākajos tērpos, ierodoties Amerikā, princese krasi atšķīrās no ārišķīgajām skaistulēm, izstarojot apbrīnojamu šarmu un Anglijas aristokrātijai raksturīgu cēlumu.
Princeses dzīve šķita nokārtojusies – nodoties labdarībai un ceļošanai, kā arī dēlu audzināšanai, Diāna atguva dzīvesprieku, uzlabojoties arī princeses veselībai, mazinoties depresijas lēkmēm un mokošajiem bulīmijas uzplaiksnījumiem. Diāna staroja un baudīja laimi, ko sniedza ar pamazām veidojošās attiecības ar ēģiptiešu miljonāru Dodi Fajedu, kurš Diānai sniedz rūpes, gādību un uzmanību, pēc kuras princese bija alkusi jau kopš pusaudzes gadiem.
Tomēr princeses dzīve negaidīti aprāvās 1997. gada 31. augustā Parīzē, kad paparaci vajāšanas un šofera iedzeršanas dēļ avarēja automašīna, kurā atradās Diāna, Dodi, viņa miesassargs Trevors un automašīnas šoferis Henrijs. Traģiskajā negadījumā izdzīvoja tikai Trevors, princeses nāvei negaidīti šokējot ne tikai Lielbritāniju, bet visu pasauli.
Lai gan, veicot izmeklēšanu un autopsiju, automašīnas šofera organismā tika fiksēts ievērojams alkohola daudzums, tomēr gan sabiedrība, gan mediji traģiskajā nelaimē un Diānas nāvē, kas iestājās slimnīcā pāris stundas pēc negadījuma, vēl mūsdienās vaino tieši medijus.
Ziņa par tautas mīlētās princeses nāvi izplatījās ātri un pār Angliju nolaidās sēras. Diānas bēru ceremonija norisinājās Vestminsteras Abatijā, to televīzijā, līdzīgi reiz notikušajām kāzām, vērojot miljoniem cilvēku.
Kā atminas princeses laika biedri, Diānas bēru diena bijusi mokoša – caur Londonu mēmās sāpēs slīdējis katafalks ar princeses mirstīgajām atliekām un to pavadošo automašīnu kolonna.
Savukārt pilsētas ielās iznāca neskaitāmi Londonas iedzīvotāji, kuri, raudās vai pilnīgā klusumā stāvot, vēlējās atvadīties no Diānas – tik mīlētās princeses, modes ikonas un nebeidzami apbrīnotās sievietes, kura sava īsā mūža laikā tik pašaizliedzīgi palīdzēja ikvienam, kam tas bija nepieciešams, neraugoties uz pašas dvēseles sāpēm, iekšējiem dēmoniem un nebeidzamajiem dzīves izaicinājumiem, no kuriem mieru Diāna rada, vien dodoties mūža miegā.
No 4. janvāra pašmāju televīzijā STV Pirmā! ik pirmdienas vakaru vērojamas biogrāfiskas filmas par iedvesmojošām sievietēm, kuru personības šarms, arī laikam ritot, nav zaudējis savu ietekmi.
11. janvārī, skatoties filmu Diana: The True Story, par princeses notikumiem, kaislībām, skandāliem un traģēdijām bagāto dzīvi varēsi uzzināt vairāk.
Raksta tapšanā izmantotie avoti: Biography.com, Royal.gov.uk, Biographyonline.net, Womenshistory.about.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
