Lēmums pārcelties bija labākais manā mūžā. Kā Latvijā iejutusies poliete Kinga?

Latvijā Kinga ir nepilnus piecus gadus: "Mājas ir tur, kur dzīvo mani mīļie un es varu nodarboties ar to, kas man patīk. Latvija ir apbrīnojama zeme! Vīra draugi parūpējās par to, lai mēs šeit iejustos, sniedzot visdažādāko atbalstu." Kinga pasniedz jogu, un viņas pirmie klienti bija tieši vīra draugi un draugu draugi. Jauno kaimiņieni laipni uzņēmuši arī mārupieši. "Tajā vasarā, kad pārcēlos šeit uz dzīvi, organizēju bezmaksas jogas nodarbības brīvā dabā. Tas bija labs veids, kā iepazīties ar vietējām sievietēm, un ar dažām no viņām draudzējos joprojām," Kinga atceras pirmos soļus Latvijā.

Kinga atzīst, ka, būdama ārzemniece, Latvijā jūtas ļoti labi. Šeit viņa dzīvo kopā ar vīru Andri, universitātes profesoru, un diviem bērniem – desmitgadīgo Patriku un divarpus gadus veco meitiņu Paulu. "Šobrīd manas mājas ir Latvijā. Nezinu, vai tā būs visu atlikušo dzīvi, taču šeit un tagad esam te. Mans prāts un gars pielāgojas ļoti ātri un par mājām saucu vairākas vietas. Vecāki un liela daļa manas ģimenes dzīvo Polijā, taču, pavadot tur dažas nedēļas, es ilgojos pēc Latvijas. Tas nozīmē, ka man pietrūkst māju."

"Ja dzīvo ar atvērtu sirdi, cilvēki atveras. Pirmos trīs gadus šeit runāju tikai angliski un krieviski un biju pārliecināta, ka nekad neapgūšu latviešu valodu, neskatoties uz vīra iedrošinājumu. Latviešu valoda šķita ļoti grūta!" atklāj sieviete.

Tomēr visapkārt skanēja latviešu valoda un pāris gadus atpakaļ notika liktenīgais lūzums – Kinga devās uz kādu pasākumu sievietēm un viņas līdzbraucēja Māra nepārzināja citas valodas kā tikai dzimto. Ceļā bija jāpavada divas stundas, tāpēc sievietes sākušas sarunāties. Māra pacietīgi pamācījusi Kingu, un šobrīd viņa ik dienu runā latviešu valodā. "Es, protams, nerunāju perfekti, taču līdzcilvēki novērtē to, ka es apgūstu valodu. Mēģināju pasniegt jogu latviski, taču beigās tomēr palikām pie angļu valodas. Kādai citai meitenei tā savukārt ir iespēja pamācīties angļu valodu."

Kingas satikšanās ar jogu notika 1999. gadā, kad viņa sāka apgūt hatha jogu pie kāda amerikāņa. Drīz pēc tam viņa satika savu pirmo kundalini jogas skolotāju un burtiski iemīlējās šajā jogas veidā. "Ceļojot un mainot dzīvesvietas, turpināju eksperimentēt ar citiem jogas veidiem, taču allaž atgriezos pie kundalini. 2011. gadā, pārceļoties uz dzīvi Latvijā, izgāju kundalini jogas pasniedzēju apmācību un sāku pasniegt pati. Kad domāju par to, kas esmu, vispirms prātā iešaujas – esmu mamma. Tūdaļ pēc tam seko - jogas skolotāja."

Par to, ka joga maina cilvēkus un dzīvi, Kinga pārliecinājusies kā uz savas ādas, tā gadu gaitā, vērojot neskaitāmas klientes. Jogai viņa pievērsās divdesmit gados, kad saskārās ar dažādām veselības problēmām. "Vispirms izjutu, kā joga iedarbojas fiziskajā līmenī – kā ķermeni dziedina kustības un dažādas elpošanas tehnikas. Kad joga kļuva par manu ikdienu, mainījās arī daudzi paradumi. Es apzinātāk pievērsos tam, ko ēdu un dzeru, pēc kāda laika pilnībā atteicos no gaļas, pētīju, kādu kosmētiku lietoju, analizējot sastāvdaļas, un atbildīgāk izturējos pret vidi, lai radītu pēc iespējas mazāk atkritumu. Tie ir pirmie mazie solīši," atzīst Kinga.

Nākamās pārmaiņas notiek garīgajā līmenī. "Es vienmēr esmu bijusi ticīga. Esmu kristīta un uzaudzināta katoļu ģimenē, taču apmeklēju arī citas baznīcas. Tomēr tā bija formāla reliģija, kas bija tālu no garīguma. Man uzreiz iepatikās, ka Latvijā cilvēkiem ir dažādi uzskati par reliģiju un garīgumu, un tas viņus padara atvērtākus citām dvēselēm."

Lai kā atsevišķi skolotāji to noliegtu, joga virza uz garīgo izaugsmi, pārliecināta ir Kinga. "Kad es meditēju un piedzīvoju absolūtās svētlaimes mirkļus, kad sajūtu sevī visu Visumu, pārliecinos, ka svarīgs ir tikai šis mirklis – šeit un tagad. Protams, pēc tam turpinās reālā dzīve – ikdiena un sadzīve, kurā piedzīvojam arī grūtības, un jautājums ir par to, kā pārnest šo svētlaimi uz realitāti. Mans dēls reiz sacīja, ka nosaka, vai cilvēks dzīvo Dievā, pēc tā, kā viņš izturas – vai ir priecīgs un laipns. Manuprāt, viņam ir taisnība. Ir svarīgi izturēties vienam pret otru cieņpilni, bez nosodījuma."

Kopš bērni apmeklē skolu un bērnudārzu, Kinga praktizē jogu katru dienu. "Reizēm tās ir tikai 30 minūtes, taču man tās ir svarīgas. Regulāri jogojot, jūtos labāk, esmu enerģiskāka, biežāk smaidu un izbaudu dzīvi."

Pārkāpjot trīsdesmit gadu slieksnim, Kinga saskārās ar ādas problēmām, īpaši acu apvidū. "Krunciņas, tumši loki un maisiņi zem acīm... Izmēģināju visu iespējamo kosmētiku, ieskaitot atzītus zīmolus, taču bez uzlabojumiem." Tas radījis interesi izpētīt kosmētikas līdzekļu sastāvu, kā arī apgūt sejas jogu un sejas masāžu, lai uzturētu formā sejas muskulatūru. Tagad Kinga to māca arī citām sievietēm.

"Manuprāt, ādas stāvokli ietekmē gan veselīgs uzturs un veselīgs miegs, gan regulāras fiziskās aktivitātes. Kosmētika ir tikai atbalsts, taču tai vajadzētu iedarboties terapeitiski. Diemžēl vairums kosmētikas, kas šobrīd pieejama tirgū, satur lielākoties sintētiskas sastāvdaļas, daudzas no kurām ir kaitīgas veselībai."

Tas Kingu pamudinājis pirms trim gadiem pilnībā pāriet uz dabisko kosmētiku un gatavot to pašai. Pašas veikums izrādījies tik labs, ka drīz vien draudzenes mudinājušas radīt pašai savu zīmolu. "Nebiju pārliecināta, vai vēlos atgriezties biznesā – man ir augstākā izglītība uzņēmējdarbībā, esmu strādājusi dažādos uzņēmumos un zinu medaļas otru pusi."

Kinga nogaidījusi veselu gadu, tomēr nosaukums Be. Loved atgriezies prātā atkal un atkal. Zīmola nosaukumā viņa mēģinājusi apvienot vārdu "BEing" un "LOVing" filozofiju (latviski – esamība un mīlēšana). Gatavošanās prasījusi vēl vienu gadu. Produktu iepakojumam Kinga nolēmusi izmanto šveiciešu inovāciju – tumši violetu stiklu, kas enerģētiski aktivizē izmantoto augu formulas.

Grafisko konceptu, kurā izmantoti Latvijas augu attēli, palīdzējis radīt kāds latviešu dizaineris. Pēc tam sākušies eksperimenti ar dažādām augu formulām – Kinga izmēģinājusi dažnedažādas ēteriskās eļļas, līdz nonākusi līdz pašai svarīgākajai un visdārgākajai produkta radīšanas daļai – kvalitātes novērtēšanai (produkti ir testēti Lielbritānijā).

Visi produkti tiek gatavoti ar rokām, pēc tam, kad klients veicis pasūtījumu internetā. "Neveidoju lielus krājumus, lai visi produkti būtu svaigi. Lielākoties tos manā interneta veikalā iegādājas cilvēki no Latvijas, Polijas un Lielbritānijas. Kosmētika pieejama arī jogas studijā Urban Yoga Rīgas centrā," stāsta Kinga.

Radīšanas process ir ilgstošs. Vispirms notiek testi. Piemēram, lai radītu krēmu sausai un jutīgai ādai, tiek pagatavotas trīs līdz četras versijas. "Es pārbaudu visus pamatparametrus un ļauju produktu notestēt aptuveni piecām citām sievietēm. Pēc mēneša vai diviem izvēlos, kurus paraugus turpināt testēt jau plašākā cilvēku lokā. Visbeidzot, produkts tiek nosūtīts uz Lielbritāniju, kur tiek veikta tā pārbaude un novērtējums," procesu skaidro kosmētikas radītāja. "Paralēli top arī dizains etiķetēm, kas tiek mīlētas uz pudelītēm un burciņām. Kad produkts ir novērtēts, tas nokļūst pārdošanā." Kinga atzīst, ka kosmētikas radīšana, iepakošana un nogādāšana uz pastu, lai nosūtītu pircējiem, ir laikietilpīga, taču viņa to izbauda.

Vaicāta, kā redz sava kosmētikas zīmola attīstību pēc pieciem gadiem, Kinga atteic, ka vēlas saglabāt esošo dzīves stilu, kas ļauj divus mēnešus gadā pavadīt, ceļojot pa pasauli. "Es neskatos uz Be. Loved kā biznesu, neizvirzu mērķus un neizstrādāju stratēģijas vai biznesa plānus. Mēģinu saglabāt vienkāršību. Man sagādā gandarījumu tas, ka sievietes novērtē manu veikumu, un tas mudina turpināt."

Vaicāta par to, kāpēc šobrīd ir tik populāri meklēt un mācīties sievišķību, Kinga atbild, ka dzīvojam pasaulē, kurā dominē vīrietis. "Tas ir fakts. Centrāleiropas valstīs meitenēm daudzus gadus ticis mācīts, ka viņas drīkst darīt visu to pašu, ko vīrieši – studēt jebkādā jomā, strādāt jebkurā industrijā, apvienot darbu un ģimeni. Tradicionālās ģimenēs meitenēm turklāt mācīts, ka seksualitāte ir grēks. Tā nu, būdamas sievietes, kuras dzīvo vīriešu pasaulē, smagi strādājot darbā, kas ne vienmēr rada gandarījumu, uzturot ģimenes dzīvi un stresojot par savu seksualitāti (kuru nedrīkst izrādīt!), esam aizmirsušas, ko nozīmē būt sievietei."

Kinga ir pārliecināta, ka, ilgstoši nedzīvojot saskaņā ar sevi, agrāk vai vēlāk sieviete piedzīvo vai nu emocionālas, vai fiziska rakstura problēmas, piemēram, dažādas slimības. "Tikai tad mēs atskārstam, ka ir jāatgriežas pie savām saknēm, no jauna jāatklāj mūsu seksualitāte un sievišķība. Nav nevienas sievietes, kurai no dabas nepiemistu sievišķība. To nav iespējams aizmirst."

Arī Kingu pašu ir skāruši savas sievišķības meklējumi. "Uzaugu katoļu ģimenē pie stingra, taču mīloša tēva, un mātes, kura baidījās izrādīt emocijas. Kā jaunai sievietei man mācīja, ka nozīme ir tikai panākumiem, man vajadzētu nospraust mērķus un tiekties tos sasniegt – absolūti vīrišķīgi. Darba vietā bija vīriešu kolektīvs un es pat aizmirsu, ka varu nēsāt kleitu. Lūzuma punktu piedzīvoju brīdī, kad mans vīrs paziņoja, ka uzvedos kā vīrietis. Uzskatu, ka veselības problēmas, ar kurām saskāros jaunībā, bija dāvana, lai es atkal sastaptos ar savu patību un sievišķību."

Patlaban Kinga ikdienā strādā tikai ar sievietēm un uzskata, ka sievišķības apjaušana un praktizēšana notiek mūža garumā. "Miers un pacietība ir daļa no ceļa. Sievietei ir jāizlemj, vai viņa vēlas strādāt, kurus talantus vēlas izkopt. Varbūt viņa vienkārši vēlas būt mājās un audzināt bērnus? Iespējams, daļu mūsu sievišķības veido arī uzkrāsotas lūpas un kleitas. Nav būtiski, vai esam mātes, māsas, sievas vai neprecējušās. Nav svarīgi, vai ietilpstam kādos sabiedrības radītajos rāmjos. Būtiski ir svinēt savu sievišķību un visas tās izpausmes," Kinga teic un piebilst, ka katrai sievietei ir sava sievišķības formula. "Ir svarīgi to atrast pašai. Man, piemēram, tā ir deja, skaņa un daba."

Jautāta, kā vērtē Latvijas sieviešu sievišķību, Kinga atbild, ka sievietes visā pasaulē vēlas vienu un to pašu – mīlēt un būt mīlētas: "Nav nozīmes, vai tu dzīvo Latvijā, Zviedrijā, Indijā vai Brazīlijā. Visa pamatā ir mīlestība – vispirms pret sevi pašu, bet pēc tam pret citiem." Viņa novērojusi, ka sievietes Latvijā par sevi ļoti rūpējas, pievērš lielu uzmanību apģērbam, grimam un frizūrai. "Ja tas viss palīdz justies sievišķīgām, tas ir forši!" Kopā ar draudzenēm un domu biedrenēm Kinga divas reizes gadā rīko savdabīgu pasākumu – Šabads sievietei – kura ietvaros sievietes svin savu un viena otras sievišķību. "Mani bērni apmeklē Brīvo Māras skolu, tāpēc esmu novērojusi, ka latviešiem ir daudz tradīciju, kas stiprina dažādus sievišķības aspektus. Ir labi tos apgūt jau no mazotnes."

Vaicāta, kas attur sievietes pilnībā ļauties savai sievišķībai un izmantot sievišķo spēku, Kinga atzīst, ka viens no lielākajiem šķēršļiem ir bailes tikt nosodītām. "Mūsu ego satrakojas, ja kāds izsaka savu vērtējumu. Tās sakņojas vecāku novērtējumā bērnībā, gan citu bērnu attieksmē, gan rodas tagadnē, kad mūsu sievišķība nevar izpausties darba vietā vai ģimenē." Lai atbloķētu sevi, reizēm nepieciešams tikai viens rituāls, skaidro Kinga. Ir daudzas metodes, tai skaitā, ar dejas, šamanisma prakšu, pirtī iešanas un citiem elementiem, tomēr visupirms ir jāmīl sevi un katru dienu jālolo sava sievišķība visdažādākajos veidos.