Tev ir tikai viens šķērslis – tu. Saruna ar sportisti un uzņēmēju Lauru  (31)

Dzimusi Rīgā un uzaugusi netālu no Jēkabpils, Laura atzīst, ka viņas lielākā dzīves veiksme un bagātība ir ģimene. "Man ir ļoti paveicies ar vecākiem un ģimeni kopumā. Esmu ļoti pateicīga viņiem par to, ka vienmēr ar mani un māsām ir atklāti komunicējuši un stāstījuši par lietām, kas notiek viņu dzīvē. Par to, cik būtiski ir neuzskatīt pieredzes un notikumus, pozitīvus vai negatīvus, par pašsaprotamiem.

Par to, cik būtiski būt elastīgam, nepārtraukti mācīties – šeit gan vairāk akcents likts ne uz akadēmisko izglītību, bet mācīšanos no savām kļūdām un būšanu pateicīgai, ka vispār ir dota iespēja kļūdīties. Nekas neskolo labāk. Protams, lai to izdarītu, savas kļūdas ir jāmāk atzīt, tas ir darbs ar paša ego, kas, visticamāk, nekad nebeidzas," sajūtās dalās Laura.

Kā atzīst uzņēmēja, viņa jau salīdzinoši agrā vecumā sapratusi, ka dzīve nav tikai balta vai melna, un ļoti grūti bijis pieņemt to cilvēku viedokļus, kuri centušies Lauru pārliecināt par pretējo. "Tas kombinācijā ar manu dumpiniecisko raksturu izveidoja mani par diezgan "eksplozīvu" un ambiciozu bērnu. Visticamāk, tas nekur nav pazudis, tikai radziņi palikuši neasāki un astīte – īsāka," smaida Laura.

Lauras tēvs ir izbijis motosportists, mamma – kosmētiķe ar vairāk nekā 20 gadu stāžu, tāpēc bērnība bijusi kontrastiem bagāta. "Kā ar māsu reizēm smejamies – darba dienas skaisti pavadījām pie mammas salonā, lai brīvdienās dzīvotos pa peļķēm un putekļiem, mototrasē jūtot līdzi tētim."

"Es jau no bērnības esmu meklējusi atbildi uz jautājumu – kas gribu būt, kad izaugšu liela. Man šķiet, ka reti kurš manā vecumā ir "izmētājies" pa tik daudz sporta veidiem, gājis tik daudz pulciņos un vēlāk arī pamēģinājis tik daudz skolu un kursu. Man nepatīk tērēt laiku, ja jūtu, ka nav, tad nav, man sevi apmānīt ir ļoti grūti."

Šobrīd Laura darbojos stārtapa uzņēmumā, kas nodarbojas ar personalizētu velūra auto paklāju izgatavošanu. "Cīnāmies. Daudzi saka, ka tas nav tas sievišķīgākais darbs un produkts, bet mans mērķis nav izskatīties sievišķīgi. Mans mērķis ir izzināt biznesu praksē un iepazīt visas no tā izrietošās sekas. Man patīk viss! Klienti, dinamika, problēmas, adrenalīns un, vēl jo vairāk, tas, ka saproti, ka visas kārtis ir tikai un vienīgi tavās rokās! Izlem!"

Līdztekus profesionālajiem izaicinājumiem Laura labprāt realizē arī dažādus personiskus mērķus. Jau divus gadus viņa ēdienkartē iekļauj vien augu bāzes uzturu, jo pirms dažiem gadiem saskārusies ar savam vecumam netipiskām veselības problēmām. "Pateicoties mammas garīgajiem meklējumiem un eksperimentiem virtuvē, vienmēr esmu ticējusi tam, ka 80 procenti no mūsu kopēja veselības stāvokļa ir atkarīgi no tā, ko ēdam, kā un vai kustamies, kā elpojam un, pats svarīgākais, ko domājam!

Zem tā pakārtojas viss iepriekš minētais, un tikai 20 procenti ir atkarīgi no ģenētikas. Uzskatu, ka pie izmaiņām veselības stāvoklī vainīga biju pati, jo pāris savus dzīves gadus dzīvoju pilnīgā diskomfortā, milzīgā stresā un bailēs, sevi pilnībā nedzirdot. Ar jebkuru slimību mūsu ķermenis mums cenšas pateikt, ka kaut kas ir jāmaina. Tad nu beidzot es pārtraucu pati sevi ignorēt un sāku "rakt"! Daudz sāku lasīt par uzturu, sapratu, ka neko vairs nesaprotu, jo informācijas bija tik daudz un aiz jebkuras mistiskās diētas slēpās patērniecības ķēde, ar kuras palīdzību cilvēku cenšas padarīt par "mūžīgo klientu, kas vienmēr atgriežas". Acis man atvērās, pateicoties manai māsai, kura augu bāzes dzīvesveidu piekopa jau diezgan ilgu laiku.

Pirmkārt, jau ar to, ka visām pārmaiņām jānotiek, pieslēdzot veselo saprātu, nevis emocijas. Ja kaut ko no uztura izslēdzam, ar kaut ko tas ir jāaizvieto. Jāpiebilst, ka visu šo laiku, kopš ievēroju vegānisku uzturu, neesmu slimojusi. Pat ar iesnām ne," lepojas Laura.

Vaicāta par iespējamām grūtībām saistībā ar savu ēdienkartes izvēli, uzņēmēja atzīst, ka vienīgo problēmu radīja apkārtējo nosodošā un reizēm pat nievājošā attieksme pret šo lēmumu. "Daži cilvēki pat pārtrauca ar mani komunicēt, jo mainīties neesot labi. Un labi, ka tā. Agrāk bija ļoti grūti noturēt mēli aiz zobiem gadījumos, kad cilvēki, kuru uztura piramīda sastāv no kartupeļiem, miltos apvārtītas karbonādes, kas apbērta ar siera izstrādājumu un apziesta ar majonēzi, diskutē par to, kas ir vai nav veselīgi. Tagad es vienkārši uz to vairs netērēju savu enerģiju. Šī nav izvēle, ko kāds pieņems piespiedu kārtā, tam jānotiek organiski."

Jāpiebilst, ka Lauras ikdienā liela loma ir arī fiziskajām aktivitātēm. "Motion creates emotion. (Kustība rada emocijas – red.). Manī ir ļoti daudz enerģijas. Ja es sevi nedzenu fiziski, jūtos slima, īgna, sāku meklēt problēmas tur, kur to nav, pārāk analizēju lietas. Nekas man neliek justies vairāk dzīvai un vienotākai ar sevi kā sports," tā Laura.

Aizraušanās ar sportu Lauru pamudinājusi pieteikties arī projektā "Fit Model Latvija". Tajā viņa gan plānojusi pieteikties, vēl pirms oficiālas projekta atklāšanas. "Pirms trīs gadiem tikos ar IFBB prezidenti Kristīni Vederņikovu. Gribēju stāties federācijā un sākt trenēties ar mērķi startēt sacensībās.

Mans "gribu" sākumā vienmēr ir ļoti liels, bet, kad saskaros ar grūtībām, tad arī izkristalizējas – esmu savai vēlmei gatava, vai ne. Toreiz vienkārši nobijos, jo sapratu, ka maniem ikdienas ieradumiem un nepārliecinātībai par sevi ar kāpšanu uz skatuves kopā ar spēcīgiem atlētiem vispār nav nekāda sakara. Es tad vispār neticēju, ka esmu kā tāda cienīga. Pāris mēnešus vēlāk sākās projekts. Kožot pirkstos, sekoju tam līdzi vēl trīs gadus, paralēli cīnījos ar saviem iekšējiem dēmoniņiem, meklēju sevi. Dalībai šajā projektā man ir arī nedaudz simboliska nozīme. Tas simbolizē to, ka viens ļoti smags dzīves mācību posms man ir noslēdzies. Esmu gatava nākamajam – kļuvusi daudz stiprāka un noteikti arī nedaudz gudrāka. Prātā vēl joprojām skan frāze, ko Kristīne man teica, kad pirmo reizi tikāmies: "Starp to, kur tu esi, un to, kur gribi būt, ir tikai viens šķērslis – tu pati!"".

Vaicāta par ieguvumiem un pārmaiņām, kas Laurā notikušas projekta laikā, viņa atklāj, ka lielākā uzvara viennozīmīgi ir treniņu ritms. Regulārs, pakāpenisks, sabalansēts. "Līdz šim tas bija viens milzīgs haoss. Pagaidām esmu zaudējusi tikai trīs kilogramus. Bet šajā sporta veidā svars ir tāds relatīvi nosacīts jēdziens. Cilājam svarus, būvējam muskuļus – tie ir smagāki par taukiem. Sevi par to nešaustu, pat priecājos. Ir bijis laiks, kad ļoti īsā laika posmā esmu nometusi salīdzinoši daudz kilogramu. Un tikpat ātri svaru atguvusi. Šobrīd visam pieeju mierīgāk un koncentrējos uz tauku īpatsvara samazināšanu."

Aizdomājoties par pasaulē valdošo skaistuma kultu, uzņēmēja pauž viedokli, ka pasaule šobrīd ir tik ļoti sadrumstalota, ka īsti vairs nav iespējams noteikt, vai viens konkrēts skaistuma kults vispār vairs pastāv. "Ņemot vērā to, ka televīziju neskatos un dzelteno presi nelasu, nezinu, vai objektīvi spēšu atbildēt uz šo jautājumu. Sociālajos medijos pārsvarā sekoju tikai ar fitnesu saistītām lapām – tas manā pasaulē arī ir mans skaistuma kults."

Laura atklāj, ka viņu iedvesmo stipra rakstura sievietes, kuras dzīvo sev, neaizmirstot par citiem. Sievietes, kuras apzinās savu spēku, bet tai pat laikā spēj saglabāt savu sievišķību un maigumu: "Mani vispār iedvesmo cilvēki, kas spēj būt stipri, ambiciozi iet uz mērķi un vienlaikus saglabāt cilvēcību un mīlestību pret sevi, dzīvi, apkārtējiem. Tas ir tas, ko mēģinu iemācīties arī es."

Vaicāta par veidiem, kā pati rod harmoniju ar sevi, Laura pajoko, ka nepieciešams vien 10 kilometru garš skrējiens gar Daugavu.

"Es lepojos ar to, ka esmu uzvarējusi savas bailes no pārmaiņām un atradusi sevi. Lepojos ar to, ka beidzot konkrēti zinu, ko gribu, kā gribu un kāpēc. Jūs neticēsiet, bet tas tā ietaupa laiku!
Ja runa ir par maniem nākamās piecgades mērķiem – vēlos sevi pilnībā veltīt uzņēmuma attīstīšanai un sportam. Šie ir mani pēdējie četri gadi divdesmitgadnieces statusā. Vēlos no tiem paņemt maksimāli daudz, lai ir, par ko stāstīt bērniem," tā Laura.