Laimīgās ģimenes pamati palēnām tika likti jau studiju gados. "Mēs iepazināmies studiju laikā – kopmītnēs. Var teikt, ka tikai tāpēc, ka viņš ar savu istabas biedru nāca pie manas istabas biedrenes. Lai gan tās bija simpātijas no pirmā acu skatiena, mīlestībā tās pārauga nemanot," tā pirmos mirkļus ar Pēteri atceras Marta.
"Pēc tam, kad Pēteris beidza studijas, mēs sākām sarakstīties ar vēstulēm, kuras man vēl joprojām ir kastēs saglabātas. Tajā laikā manas kursabiedrenes jautāja, vai vēstuļu sūtītājs ir kāds mazs bērniņš, jo vēstulītes bija apzīmētas, aplīmētas un ļoti jaukas – es jau tādas pretī arī sūtīju. Bet tagad taču vispār ir tā – uzraksti un adresāts jau visu saņem, bet agrāk – nedēļa turp, nedēļa atpakaļ. Un tie jaunumi jau palikuši par vecumiem."