"Viņi ir kāda pasaules daļiņa, bet man viņi ir visa pasaule," runājot par savu ģimeni, saka valmieriete Liene. Viņas vīrs bieži ir darba komandējumos, tādēļ lielo ģimenes "nastu" un rūpes par četriem bērniem ikdienā nākas uzņemties viņai. Kā rast spēku, nenolaist rokas un atrast laiku sev, atklāj žiperīgā mamma.
Liene lepojas ar brašu bērnu pulciņu – divpadsmitgadīgo Ralfu Rafaelu, deviņgadīgo Samantu Annu, kā arī dvīņu puikām Edgaru un Robertu, kuri pasaulē nāca pirms gada un četriem mēnešiem.
Kuplā ģimene par mājām sauc savu sapņu un mīlestības pilsētu Valmieru, kur Liene ir augusi un pēc studijām atgriezusies bērnībā iemītajās takās.
Enerģijas pilnā sieviete jau desmit gadus ir grāmatvede – tas esot darbs, kas viņai ļoti patīk. Tiesa, tagad Liene bauda mammas darbu uz pilnu slodzi. Neskatoties uz nenoteikto stundu darba laiku kā mammai, Liene rod laiku, lai iesaistītos, piemēram, sākumskolas vecāku domē un vienmēr izpalīdzēs draugiem vai tiem, kuriem palīdzība ir vajadzīga, arī tad, ja tā netiks lūgta tiešā veidā. Atsaucīga, izdarīga un ar īstu krampi – tā ir Liene.
Savus pirmos soļus mātes lomā Liene spēra 23 gadu vecumā, kad pasaulē nāca Ralfs, bet pēc diviem gadiem arī Samanta. "Ātri atsāku strādāt, vienkārši gribēju tikt ātrāk laukā no mājas. Apzinos, ka ar to ļoti nodarīju pāri saviem bērniem. Pēc tam ikdienas steiga un jaunības maksimālisms noveda pie veselības problēmām un pirmās laulības šķiršanas. Tas bija laiks, no kura ļoti daudz mācījos, tas bija laiks, kad izmisums un bezspēcība neļāva valdīt emocijas un cieta tikai bērni," saka Liene, kas nu iestūrējusi otrajā laulības ostā, sagaidījusi dvīņu puikas un visi kopā jau trīs gadus ir laimīga ģimene.
Tipiskā ģimenes ikdiena
"Kad mājās pārrodas lielais brālis un māsa, sākas mammas skrējiens," smejoties noteic sieviete. "Mazie parasti paliek ar omi vai tēti, bet lielie bērni tiek vesti uz pulciņiem – futbola, hiphopa, ģitārspēles, teātra un tautisko deju nodarbībām. Pēc tam – laiks mācībām. Varbūt daudzi teiks, ka tas ir nepareizi, bet es savus bērnus kontrolēju. Tā katru vakaru. Kad pavakariņots, sākas vakara vannošanās un pēdējā dauzīšanās. Deviņos katrs dodas savā istabā. Sākas šūpuļdziesmu un pasaku laiks. Bet pašiem atliek laiks kādai labai filmai un sarunai."
Laika sadalīšana starp četriem acu pāriem
Apstāties man neļauj tie četri acu pāri, kas katru dienu mīlestības pilni skatās uz mani, sauc par mammu, ielien klēpī, samīļo. Tā nesavtīgā mīlestība, tie vārdi "mammīt, es tevi mīlu", tās slapjās bučas un vārdi "mammu, mums izdevās!". Tie ir mazie un lielie bērnu sasniegumi – pirmie soļi, labās atzīmes, medaļas, arī neveiksmes, ko kopā esam pārvarējuši. Tie ir viņi – mani bērni," stāsta četru bērnu māmiņa.
Paspēt visu un vēl atpūsties
"Man viņiem viss ir jādod tagad, jo kādus pamatus ielikšu, tādu māju arī būvēšu. Man ir fantastisks vīrs – tajās trīs nedēļas, kad viņš ir atgriezies mājās no komandējuma, viņš ir tas, kurš lielāko daļu laika pavada ar bērniem, lai varu sakārtot visas citas lietas. Kad viņš ir komandējumā, ir arī mana mamma, kura nekad neatteiks, nekad neaizgriezīs muguru un darīs visu, lai mums palīdzētu. Darba dienu vakaros, brīvdienās piepalīdz arī opis," noteic Liene, pateicoties visiem, kuri palīdz ikdienas darbos.
"Laiks sev ir jāatrod, lai ietu tālāk un augtu kopā ar viņiem. Trīs reizes nedēļā pa pusotrai stundai dodos vingrot. Tāpat reizi mēnesī dodos pie manikīra un friziera – tas ir mans laiks. Piedalos arī sākumskolas vecāku domē, kas ļauj pielietot profesionālās zināšanas, kamēr esmu bērnu kopšanas atvaļinājumā. Brīvdienas, gan pavadām visi kopā, ja neņem mūs visus sešus komplektā, tad mēs nebraucam," smejoties saka Liene.
Sarunas izskaņā Liene dalās ar savas laimīgas ģimenes noslēpumu. "Kopā būšana it visā, nesavtīga mīlestība un uzticība. Nav tādas naudas pasaulē, kas spētu to nopirkt. Dzīvojiet šodien, mīliet šodien, un neaizmirstiet to pateikt arī saviem mīļajiem."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
