Strādāt slimnīcā nav viegli, pirmajā vietā vienmēr būs pacients un viņa vajadzības. Tas ir aspekts, ar ko jārēķinās, izvēloties karjeru medicīnā. Divdesmit divus gadus veca meitene stāsta, kā tas ir – strādāt divdesmit četru stundu dežūru Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļā par sanitāri.
Ieva ir divdesmit divus gadus veca medicīnas studente. Šobrīd studē trešajā kursā un, lai gan mācības aizņem daudz laika, viņa atrod laiku, lai četras līdz piecas reizes mēnesī strādātu uzņemšanas nodaļā par sanitāri. Darbs ir pašas brīva izvēle, jo, lai gan mācību ietvaros ir priekšmets klīniskā medicīna, viņa uzskata, ka ar to nepietiekot: "Pieskarties dzīvam cilvēkam nav tas pats, kas manekenam. Manekens ir gluds, spīdīgs un absolūti ne tāds kā dzīvs cilvēks. Cilvēki kustas, viņiem sāp un ar katru ir jāapietas citādi," skaidro Ieva. Tāpēc Ieva izlēmusi par labu īstai un autentiskai darba pieredzei uzņemšanas nodaļā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
