Viņas ierastais sacensību distances garums bijis 10 kilometri, bet pirms diviem gadiem savai dzimtajai pilsētai Siguldai par godu Dace Izabella Grundšteina nolēmusi pamēģināt pievārēt pusmaratonu jeb 21 kilometru. Viss sācies ar to, ka Dace pārcēlusies no Rīgas uz mantoto māju Siguldā, kas bijusi jākurina ar malku. Ēkas iesilšana vakaros pēc darba prasījusi krietnu laiku, tāpēc Dace sākusi skriet. Kā pati smejas, "vienkārši sāku skriet, lai sasildītos, pēc stundas, atskrienot mājās, māja bija silta!" Pēc pusmaratona Dace gan sev nosolījusies, ka vairs nekad, nekad tik daudz neskriešot. Bet nu, 15. maijā, pulksten 8:30 viņa skries pilno maratonu jeb 42,195 kilometrus, distanci, ko lielākā daļa no mums jau uzskata par vērā ņemamu attālumu braucienam ar automašīnu.
Piesakoties programmai "Mans pirmais maratons", Dace, kas ikdienā ir mākslinieciskā direktore reklāmas aģentūrā, par sevi teikusi: "Manā dzīvē viss ir garš – pati un draugi, kāpiens līdz dzīvokļa durvīm un šalle, ko mēģinu savīstīt ap kaklu, vīna vakari un brokastis sestdienās, haštagi "Instagramā" un stāsti, ko lasu. Kāpēc gan nenoskriet kādu garāku distancīti?" Šo svētdien paveicot uzstādīto mērķi, programma būs noslēgusies, bet kāpēc gan Dace nolēma, ka viņai jānoskrien maratons?
Tiekamies piektdienā, divas dienas pirms maratona. Kā atzīst pati Dace – satraukums liek par sevi manīt. Šo svētdien "Lattelecom" Rīgas maratonā viņa pirmo reizi savā dzīvē skries maratonu. "Man kaut kur sevi bija jāliek! Sasniedzot trīsdesmit gadu slieksni, nolēmu, ka ir jāizdara kaut kas zīmīgs, kaut kas tāds, ko vienmēr būs vērts atcerēties," savu lēmumu par labu dalībai programmā skaidro Dace. Ikdienā viņas un blakus esošo biroju kolēģi ir vairāk vai mazāk saistīti ar skriešanu un maratoniem, ir gan tādi, kas skrien tūrisma maratonus un ultramaratonus, gan arī tādi, kuri uzskata, ka maratons tāda iesildīšanās vien ir.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
