Lelde Zēna: jābeidz tā nepārtrauktā salīdzināšana, tā ir elles lieta  (6)

Lai gan bieži vien vides aktīvisti asociējas ar trakiem hipijiem, kas pārcēlušies uz dzīvi pļavā vai dejo ap ugunskuru, Lelde Zēna ir sieviete, kas piekopj videi draudzīgu dzīvesveidu urbānā vidē. Viņa uzaugusi Rīgā, bet lauki vienmēr bijusi būtiska dzīves daļa. Iespējams, tā ir mīlestība pret dabu, iespējams, palīdzēšanas sindroms, bet varbūt augstā atbildības izjūta pret sevi un apkārtējiem ir iemesli, kāpēc Leldi uztrauc mūsu ietekme uz apkārtējo vidi ne tikai līmenī, ka tas tagad ir modē jeb eko šmeko dzīvesveida trends, bet pat viņas profesijas izvēlē.

Pēc gadu ilga ceļojuma pa Āziju Lelde zinājusi, ka vēlas darboties vides sfērā, jo, lai gan pie mums, Latvijā, viss ir vairāk vai mazāk iri ļoti skaisti sakārtots un sakopts, tas nenozīmē, ka pie mums būtu mazāk atkritumu. Vienkārši mēs tos visus ļoti veiksmīgi nobēdzinām un paslēpjam prom no acīm. Sākotnēji Lelde darbojusies "Homo ecos" kā brīvprātīgā, un pēc divu gadu aktīvas darbošanās Leldi uzaicināja pastāvīgā darbā. "Brīvprātīgais darbs ir lieliska iespēja, jo tu uzzini un iemācies daudz ko jaunu, iepazīsti interesantus cilvēkus, attīsti sevī dažādas prasmes, turklāt, kā manā gadījumā – tas var arī rezultēties ar darba piedāvājumu sfērā, kas patiešām patīk un uzrunā," stāsta Liene

Lelde skaidro, ka homo ecos kā jēdziens ir nākamais solis aiz homo sapiens, jo šis attīstītais cilvēks nevis uztver sevi kā karali, bet ir atbildīgs savā mijiedarbībā ar apkārtējo vidi. Viņš domā, ko es pats varu darīt, lai manas darbības apkārtējo vidi ietekmētu pozitīvi.

Leldei ir divas lielākās rūpes, kas uztrauc cilvēku ikdienas paradumos. Pirmā – mazo plastmasas maisiņu tērēšana pa labi un pa kreisi. "Tas, protams, ir ļoti jauki, ka cilvēki ir aizsākuši uz veikaliem ņemt līdzi savus auduma maisiņus, bet mana lielākā sāpe ir mazie maisiņi, kuros sveram riekstus, augļus un dārzeņus. Viens maisiņš burkāniem, viens sīpoliem un vēl viens tomātiem, cik daudz šādu maisiņu izlietojam vienas dzīves laikā?! Ir aprēķināts, ka katra mazā maisiņa vidējais mūžs ir vien divas minūtes, bet, ja padomājam, kādi resursi tiek patērēti, lai maisiņu izgatavotu, cik ilgs laiks paiet, lai tas sadalītos. Jā, dažreiz ir situācijas, kad ir grūti nepaņemt to maisiņu, bet es personiski, ejot uz veikalu, cenšos ņemt līdzi ne tikai auduma maisiņu, bet arī mazos plastmasas maisiņu, jo tos mierīgi var izmantot vairāk nekā vienu reizi – izņemu tos no auduma maisiņa un lieku iekšā jau atkal tomātus un sīpolus, iedodu tiem otro, trešo iespēju,'' smaidot stāsta Lelde. Pamazām jau viss ejot uz labo pusi, veikalos piedāvā videi draudzīgas maisiņu alternatīvas, jo viss jau ir atkarīgs no mums – patērētājiem, ražotājs jau nav muļķis, viņš pielāgojas patērētāja vēlmēm.

Otra Leldes lielākā sāpe ir vecā labā mājas uzkopšana. Lai gan kopumā, protams, māju uzkopt vajag un jo biežāk, jo labāk, kā nekā sakārtota vide sakārto arī mūsu domas. Bet Leldi uztrauc, cik daudzi no mums neaizdomājas, ka, lai gan televizorā reklamētie mājas tīrīšanas līdzekļi smaržo pēc Alpu vijolītēm un pēc to lietošanas māja spīd un laistās, ir būtiski aizdomāties par to sastāvu. Visa šī ķīmija, kas ir tīrīšanas līdzekļu sastāvā, nonāk mūsu notekūdeņos, pēc tam gruntsūdeņos, un atstāj ievērojamas sekas uz mūsu vidi. Un tos, kam vide vai ekoloģisks dzīvesveids nav aktuāli, iespējams, aizķers doma par to, kā šī ķīmija ietekmē mūsu pašu veselību. Kā visa šī ķīmija ietekmē mūsu plaušas, ādu, gļotādas, iekšējos orgānus. Leldes alternatīvas ir ne tikai videi draudzīgas, bet arī līdz smieklīgumam vienkāršas un lētas. Maģiskais trio ir sāls, soda un etiķis. Ar etiķi labāk tīrīsies visas taukainās virsmas, spoguļi, stikli un flīzes. Sāls noderēs kā abrazīvs līdzeklis un soda – ar sodu var tīrīt un mazgāt visu – sākot ar traukiem, beidzot ar matiem un drēbēm. Jā, mājās gatavotie tīrīšanas līdzekļi prasa vairāk laika, varbūt rezultāts nav tik žilbinošs, bet ko dod palagi sniega baltumā, ja pēc tam ciešam no ķimikāliju izraisītiem kairinājumiem uz mūsu ādas.

Kā vēl vienu būtisku rūpalu Lelde min sieviešu higiēnas produktu izvēli. Gan tamponi, gan higiēnas paketes ir videi kaitīgi produkti, to ražošanas process un iepakojumi arī. Ja nevēlamies maksāt dārgāk par alternatīvajām izvēlēm, Lelde iesaka viņasprāt visoptimālāko variantu: ''Ir tāda piltuvīte, kas maksā vien 20 eiro un ir derīga līdz pat desmit gadiem. Jā, no sākuma jāpiešaujas to pielietošanai, bet pēc tam - esmu sajūsmā, tā ne tikai ir ilgtspējīga, bet ir arī no daudz veselīgāka materiāla kā ķīmiski izbalinātie tamponi!"

Lelde uzskata, ka nav vērts lauzt šķēpus vai principiāli pastāvēt par kādiem ieradumiem, bet gribētu, lai cilvēki kopumā mazāk tērētu vides, cilvēku un paši savus resursus. "Kāpēc lieki kaut ko tērēt, ja var netērēt? Ja reiz mums nav diskomforta bez kaut kā, gan jau, ka varam bez tā iztikt. Jābeidz šī liekā izšķērdība, pat ja mums Latvijā pietiek dzeramais ūdens, kāpēc ir tik grūti pietaupīt, kāda jēga ir no šīs nepārtrauktās šķērdēšanās?" Lelde vaicā.

Pati Lelde ikdienā ar kosmētiku neaizraujas, bet atzīst – mārketinga sistēmas, kas mūs ietekmē, ieejot veikalos, ir spēcīgas: ''Produktu mārketings burtiski bļauj mums virsū – ja gribi būt skaista, tev jāpērk mūsu produkts. Ja produkts nesniegs vēlamo rezultātu, tas nekas, ir izveidota jau jauna formula, jauns krēms, bez kura mēs nevarētu dzīvot. Man liekas, tā cilvēki apmierina savas ilūzijas, ka produkts padarīs mūs skaistākas."

"Arī es esmu tikai cilvēks un neesmu ideāla, bet cenšos paturēt prātā, ka viss ir saistīts. Viss, ko tu dari, nāks tev atpakaļ, ja es vai tas, kā es dzīvošu, nodarīs kādam citam skādi, tad tā nebūs tikai skāde man, beigās jau viss atnāks atpakaļ. Varbūt nedaudz egoistiski, bet tāda ir cilvēku daba, es vienmēr domāju, kā tas ietekmēs mūs plašāk vai ilgtermiņā,'' savā motivācijā dalās Lelde.

Es tomēr nesaprotu, kur Lelde ņem motivāciju un iekšējo spēku pretoties mediju uzspiestajiem ideāliem un skaistuma tēliem, kuru sasniegšanai jālieto n-tie produkti?

Viņa atbild: "Ir jābeidz tā nepārtrauktā salīdzināšana, tā ir elles lieta. Dažreiz, protams, tā ir noderīga, bet vienmēr jāņem vērā, kāpēc un ar ko tu salīdzini. Nu nevar salīdzināt ezi ar vāveri! Un ezis domā – bļāviens, kāpēc man nav tāda aste kā vāverei? Un tad ezim ir depresija, un viņš taisa plastisko operāciju, bet kāpēc viņam vispār vajag to vāveres asti? Jo redzējis televizorā un domā, ka vajag....

Arī sievietēm es ieteiktu koncentrēties un kopt to savu unikālo formulu, koncentrēties uz to, kas ir, nevis uz to, kā nav. Mana pārliecība – ja cilvēks mīl un ciena sevi, tikai tad viņš var mīlēt un cienīt otru. Ar to es domāju ne tikai otru cilvēku, bet arī apkārtējo vidi. Ja ir cieņa, tad tu padomāsi divas reizes vai tev vajag to kosmētikas brīnumlīdzekli, kas satur palmu eļļu, kā dēļ tiek izcirsti mūžameži un iznīkst dzīvnieku sugas. Un ja necienīsi un nemīlēsi sevi, brīnumlīdzeklis tik un tā nepalīdzēs.

Nobeigumā ilgi un aktīvi diskutējam par uzturu un dažādiem sabiedrībā valdošiem viedokļiem. Nonākam pie secinājuma, ka nekas nav ne melns, ne balts, bet Leldei ir trīs stūrakmeņi, uz kuriem viņa balsta savus ikdienas uztura paradumus, un tie ir - lokāls, sezonāls un bioloģisks produkts.

"Nevajag būt kategoriskam, jo nekas jau nav viennozīmīgs, bet ir jāklausa savai sirdsapziņai. Es tiešām priecājos, ka viss mainās un iet uz labo pusi, tikai jāatceras, ka labām iniciatīvām vajag atbalstu, tāpēc neesam kūtri!''