Bieži vien, staigājot pa tirdziņiem, prātā iešaujas doma, cik forši būtu, ja es pati kaut ko varētu ražot. Ar šūšanu un adīšanu esmu uz jūs, līdz ar to manā iztēlē virsroku vienmēr ņem dažādi gardumu produkti. Mājās ražoti saldējumi, smūtiju busiņš, nātru cepumi un smiltsērkšķu biezpiens vai pieneņu limonāde, bet tas viss paliek tikai manā galvā, jo – viens ir domāt, otrs darīt. Tāpēc vēlējos uzzināt, kāpēc Maijai, atšķirībā no lielākās sabiedrības daļas, ir izdevies radīt pašai savu produktu, kurš ir ne tikai garšīgs un veselīgs, bet pamazām kļūst arvien populārāks.
"Es domāju, ka bērnībā piedzīvotais noteikti nosaka un ietekmē mūsu izvēles visā tālākajā dzīvē. Skolas laikā visu no mācībām un pulciņiem brīvo laiku pavadīju laukos. Mani vecvecāki, agronomi, pēc neatkarības atjaunošanas atguva vectēva īpašumu un sāka audzēt augļu koku un ogulāju stādus. Manas nedēļas nogales un vasaras tā arī pagāja – palīdzot lauku darbos. Noteikti tur arī meklējama mana nepieciešamība pēc plašuma, pašu audzētiem produktiem, laukiem un dabas,'' stāsta Maija. Viņa arī atzīst, ka darbošanās šajā sfērā noteikti pozitīvi ietekmē arī pašas pašpietiekamības sajūtas.