Privātais arhīvs
Foto: Privātais arhīvs
Ikvienam no mums agrāk vai vēlāk nākas aizdoties uz pārtikas veikalu. Man, mājās gatavotu maltīšu piekritējai, pārtikas veikala apmeklējums ir, kā minimums, trīs reizes nedēļā. Bieži vien, stāvot pie kases, aizdomājos – cik grūts varētu būt kasiera darbs, ilgās stundas, cilvēku pūļi un neapmierinātie klienti. Cilvēki vienmēr kaut kur steidzas, bieži pat nepamanot vai nepievēršot uzmanību personai, kura viņus apkalpo, dzīvam cilvēkam, kurš, iespējams, šodien jau ir apkalpojis vismaz divus simtus cilvēkus.

Valentīna Līcīte pārtikas lielveikalā strādā četrus mēnešus, bet kopējais kasieres darba stāžs tirdzniecībā ir pie četrpadsmit gadiem. Šobrīd viņai ir maiņu darbs, trīs līdz četras dienas jāstrādā, bet trīs līdz četras dienas var atpūsties. Darba maiņa ilgst no desmit līdz divpadsmit stundām, bet no tās stunda ir pusdienu un vakariņu pārtraukums, ja darba diena sākas plkst. 8, tad beidzas 20, bet, ja sāk strādāt tikai plkst. 12, tad darbs beidzas 22.

"Darba laikā var gan sēdēt, gan stāvēt, kā nu katram ērtāk, bet man pat labāk patīk stāvēt, apsēžos tikai uz vakara pusi. Tīri tehniski jau darbs ir ļoti vienkāršs – tikai jānoskenē svītru kodi un viss, pat lenta kustas automātiski. Ar roku jāievada tikai sveramā produkcija, bet arī tas, kā iemācās no galvas preču kodus, notiek zibenīgi," stāsta Valentīna. Bet bez svītru kodiem kasiera darbā ir vēl viens daudz būtiskāks, patiesībā pats svarīgākais darba aspekts, un tas ir – darbs ar cilvēkiem. Kā saka pati Valentīna: "Darbs ar cilvēkiem man ir kā balzams dvēselei."

RimiLasāmgabaliKasiere

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit