Zane, meitene ar izpletņlēcēja sertifikātu: stjuartes darbs man bija pārāk vienmuļš  (1)

Zane Fimbauere nāk no Valmieras, bet aktīvā dzīvesveida dēļ šķiet, ka viņa ir visur. Zane vasarās ir sastopama vēja tunelī "Aerodium", dažādos pasākumos un festivālos, bet ziemās uz kalna, jo strādā par slēpošanas instruktori. Zane ir cilvēks, kura CV bieži vien cilvēkos izsauc neticību, jo viņas darba un izglītības pieredzē ir gan stjuartes, gan biroja darbs, gan komunikācijas zinātņu bakalaurs un arī ilgstoši treniņi kalnu slēpošanā bērnībā.

Bez tam viņai ir ne tikai autovadītājas apliecība, bet arī motocikla tiesības, niršanas licence un pats galvenais, par ko viņu balti apskaužu – izpletņa lēkšanas licence. Kā skaidro pati Zane, viņa esot riktīgs krājējs, daudz strādājot, bet tad gan ir gatava iekrājumus likt lietā. "Es esmu diezgan taupīga, naudu pārsvarā tērēju ceļošanai un dažādiem piedzīvojumiem, kā, piemēram, izpletņlēkšanai, man jau liekas, ka labu sajūtu dēļ ir vērts dzīvot. Protams, arī man gribētos ļauties iepirkšanās priekam, bet reti veikalos ir preces, kuru dēļ esmu gatava izdot savus iekrājumus. Ikdienā man pietiek ar minimumu – labām smaržām un piedzīvojumu," dalās Zane.

Uz darbu Siguldā šad un tad Zane mēdza braukt ar motociklu, bet, kā pati atzīst, ir jābūt piesardzīgai – ārpus savas komforta zonas viņa neejot: "Ja ir lietains vai tumšs laiks, tad izvēlos braukt ar auto. Tagad gan motocikls ir pārdots un ļoti ceru, ka drīzumā varēšu iegādāties sev jaunu braucamo, ļoti ilgojos pēc izjūtām, ko sniedz braukšana ar motociklu."

"Aerodium" Zanei ir maiņu darbs, kur viņa strādā par reģistratori. "Jā, ir liela starpība, kad sanāk strādāt ar klientiem, kuri visi pēc pakalpojuma saņemšanas ir priecīgi un laimīgi, arī pati bieži uzlādējos no klientu pozitīvajām emocijām."

Lai gan daudziem instruktoru paraugdemonstrējumi šķiet iespaidīgi, Zane pie tiem jau ir pieradusi, bet, paraugoties no malas, atzīst, ka tie tiešām esot elpu aizraujoši priekšnesumi. Arī pati Zane lido labā līmenī un ik pa laikam apsver iespēju kļūt par lidošanas instruktori, bet pagaidām tas esot tikai idejas līmenī.

"Domāju, ja manā dzīvē nebūtu "Aerodium", liela iespēja, ka es nemaz nelektu ar izpletni. Atceros, ka no sākuma, kad pirmie instruktori sāka braukāt uz Lietuvu, lai lektu ar izpletņiem, domāju – tie nu gan ir trakie! Nepagāja pārāk ilgs laiks, un arī es izdomāju, ka gribu pamēģināt. Lidošana vēja tunelī ir daudz grūtāka nekā gaisā, jo tev vienkārši ir mazāk vietas, plūsma ir tik plata, cik nu tā ir. Lidojot vēja tunelī, izkristalizējas visas kļūdas, mazā lidojuma laukuma dēļ. Tunelis ir mana platforma un drošības saliņa, kurā varu nepārtraukti attīstīties – pēc tam, lecot ārā no lidmašīnas, viss ir vienkāršāk."

Zane no lidmašīnas ir izlekusi 13 reizes, savu AFF (izpletņa lēkšanas sertifikātu) viņa nolikusi ar sešiem lēcieniem, parasti gan cilvēkiem vajagot vismaz desmit. Pagaidām Zane drīkstot lekt tikai Lietuvā, jo to ļauj pagaidu AFF apliecība, bet viņa plāno šovasar iegūt nepieciešamo lēcienu skaitu, lai varētu braukt lēkāt pa visu pasauli ar pilntiesīgu izpletņlēkšanas sertifikātu.

"No sākuma nebiju droša, vai kārtošu licenci, bet, kad izlecu ar instruktoriem, šķita, ka ir interesanti, bet tajā pat laikā nekas īpašs. Kad lec viens pats, tās pirmās sekundes nav aprakstāmas – ir tāds virpulis un nekas nav saprotams, elpa aizraujas. Atceros pirmo reizi jeb septīto lēcienu, kad lecu bez instruktora – pilnīgi viena pati – izkritu uz muguras, skatījos, kā lidmašīna aiziet un domāju: "Ai, lai tā iet!", es varu kūleņot, kur un kā gribu," iespaidos dalās Zane.

Es, atceroties savu lēcienu un to, cik ļoti baidījos nespēju noticēt, vai tiešām drosmīgajai meitenei nekad nav bail? "Ļoti izbaudu lidojumu, esmu pārliecināta par sevi gaisā, jo man ir vēja tuneļa pieredze, protams, ir uztraukums un adrenalīns. Bet, katru gadu braucot, visas iegūtās zināšanas tiek atkārtotas, pirms katra lēciena galvā izeju cauri visiem nepieciešamajiem soļiem. Ja par kaut ko neesmu pārliecināta, vienmēr ir kāds no izpletņlēcējiem, kurš ar prieku palīdzēs. Mani tiešām interesē izpletņlēkšana, tādēļ arī izlasīju grāmatu par Fēliksu Baumgartneru, par to kā viņš no parasta puiša tika pie lēciena no stratosfēras."

Zane pati gan no stratosfēras drīzumā negrasās lēkt, bet uzskata, ka viņas hobijs lieti noder arī ikdienā. "Lēkšana no lidmašīnas ļauj paskatīties no augšas, turklāt iemāca lieliski sakoncentrēties paveicamajam uzdevumam. Man patīk, ka spēju tikt galā ar visām emocijām," smaidot stāsta Zane.

Ja Zanei kļūst garlaicīgi, viņa nevis sūdzas vai čīkst, bet gan meklē kādu jaunu izaicinājumu vai jaunu profesiju. "Man vienmēr liekas – kāpēc gan ne? Es nešaubos, bet pieņemu izaicinājumus," tā Zane. Nodomāju, ka tas noteikti palīdz, arī lecot ar izpletni, jo ar vienu kāju jau lidmašīnā nepaliksi. Arī stjuartes darba pieredze, kas gan neizveidojās par patstāvīgu karjeru, bijis kārtējais izmēģinājums: "Man likās, ka tas varētu būt man – darbs, kas atkal būtu saistīts ar lidošanu. Bet aviācijā nav atkāpju, darbs ļoti ierobežoja, protams, ka visam bija jānotiek pēc viena standarta, pēc vienādām procedūrām. Lai gan apmācības bija tiešām interesantas, stjuartes darbs man bija pārāk vienmuļš un garlaicīgs. It īpaši, kad man sāka pamācīt, ka es nepareizi stumdot miskasti!" smejas Zane. Arī darbs birojā, lai gan pamēģināts, aktīvajai meitenei bijusi pārāk liela rutīna.

Bet tas nekas, jo otrs darbs arī ceļot spārnos, kā skaidro Zane. Jau vairāk nekā četrus gadus Zane braukā pa dažādiem pasākumiem un festivāliem, dāvājot enerģiju citiem. Tas esot lielisks veids, kā paplašināt savu kontaktu loku. "Es gan neesmu nemaz tik komunikabla, bet patstāvīga gan – man nav problēmas kaut kur aizbraukt vai aiziet vienai," atzīst Zane.

Smejos, ka tik tiešām visas lietas viņas dzīvē saistās ar gaisu, un vaicāju, kas viņa ir pēc horoskopa. "Es esmu Zivs, bet ar ūdeni neesmu uz "tu". Nepatīk atsisties pret ūdeni, nepatīk, ja ūdenī aizsitas elpa, tad man ir neomulīgi." Smejamies, ka akvaparka slidkalniņš viņai esot lielāks izaicinājums nekā izlēkt no lidmašīnas.

Ziemās Zane strādā par slēpošanas instruktori, ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. "Jā, ziemā dažreiz esmu ļoti noslogota, bet vienmēr cenšos visu sakārtot pēc prioritātēm. Starp darbiem un dažādiem piedāvājumiem izvērtēju foršāko un to arī izvēlos," skaidro slēpošanas instruktore.

Iespējams, ka Zanes lielā aktivitāte ir, pateicoties tam, ka bērnībā ilgstoši trenējusies kalnu slēpošanā. "Bērnībā bieži nācās trenēties vienai, tas disciplinēja. Tagad arī mācos Latvijas Sporta un pedagoģijas pirmā līmeņa augstākajā izglītības programmā kā "Izglītības un sporta darba speciālists", lai pēc tam kopā ar māsu (kura arī ir slēpošanas instruktore un arī strādā "Aerodium") varētu organizēt bērniem ziemas slēpošanas nometnes. Man patīk doma par darbu ar jauniešiem, uzskatu, ka fiziskās aktivitātes jaunībā ļoti noder tālākajā dzīvē." Jāpiemin, ka Zanei ir arī bakalaura grāds komunikācijas zinātnēs, līdz ar to, ja visi striķi trūkst, viņa vienmēr varēs piestrādāt par sporta žurnālisti.

Uz kalna un vēja tunelī kolēģi pārsvarā ir vīrieši, kas dažreiz esot izaicinājums. "Man ir sajūta, ka man kā meitenei, ir mazāk atlaižu, jā, protams, viņi man palīdz, bet, redzot apkārtējo līmeni, arī man gribas tam pielāgoties un palikt spēcīgākai un varošākai. Pati sev uzceļu augstāku latiņu. Savukārt, darbā ar enerģijas dzērienu, kolēģes ir tikai sievietes, turklāt arī labas draudzenes, līdz ar to man dzīvē ir balanss starp vīrišķo un sievišķo pasauli," smaidot stāsta Zane.

Ikdienā Zane laiku pavada ar tik aktīviem cilvēkiem, ka vaicāju, vai viņa vispār zina, kas ir kūtrums vai bezdarbība. "Protams, ir normāli, ja ir dienas, kad nobumbulēju pa māju, tādas dienas jau vajag katram. Bet kopumā es cilvēkiem ieteiktu atrast darbu, kas pašiem patīk vai vismaz hobiju, kas liek sirdij pukstēt straujāk. Citādāk – darbs un mājas, mājas un darbs, bet prieka nekāda," dalās Zane.

"Jā, otrai pusītei arī ir jābūt aktīvai, mans draugs ir mūziķis, līdz ar to viņam arī ir saspringts grafiks. Ir labi, ja ir dažādas intereses, jo viens otru var papildināt, bet tajā pašā laikā svarīgi, lai ir arī kaut kas vienojošs. Dažreiz ir grūti saprast otra ikdienu, tad mēģinām viens otru ievilkt savās lietās. Es eju paklausīties drauga koncertus, lai gan atzīšos, no mūzikas neko nesaprotu. Bet viņam nākas izlēkt no lidmašīnas," smejas Zane.

Skaidrs, ka šādā situācijā, kad abi ir aktīvi un aizņemti cilvēki, labāk ir sameklēt otru – līdzvērtīgi traku cilvēku. Ja viens sēdēs mājās un gaidīs uz otru, kompromisu atrast būs grūtāk, nekā, ja ik pa laikam jāpiecieš, ka ne vienmēr otra pusīte var būt blakus.

"Nav jau tik traki, bieži vien mums abiem ir brīvas pirmdienas. Tad mēs abi, kā tādi bezdarbnieki, klimstam pa māju vai dodamies mazākos vai tālākos izbraukumos," Zane piemiedz ar aci.

Par to klimšanu pa māju es stipri šaubos, bet viens gan ir skaidrs – Zane ir meitene, kura iedvesmo uz jaunām avantūrām.