Kambalas līgava Zanīte: bez mīlestības neko nevaru

Zane Pertnika-Gromova plašākai sabiedrībai kļuva zināma, kad sāka draudzēties ar basketbolistu Kasparu Kambalu. Kaut arī abi ir kopā jau no 2013. gada, plašāka sabiedrība saderīgo pāri pirmo reizi kopā ieraudzīja 2014. gadā Kaspara grāmatas prezentācijā. Kopš tā laika viņi abi ir nešķirami. Maija vidū Kaspars savu Zani bildināja.

"Pirmajā klasē man atklāja tuberkulozes nūjiņu, tāpēc veselības dēļ nācās pārcelties uz Līčiem – Juglas sanatorijas skolu. Tas man bija liels trieciens, bija jādzer daudz zāles. Iedomājies – būt atrautai no mammas piecas dienas nedēļā un redzēties tikai nedēļas nogalēs. Bija ļoti grūti. Zinu, ka manai omei ir bijusi līdzīga slimība, tāpēc teorētiski par to nevajadzētu brīnīties," stāsta Zane. Viņa skolā esot tik labi adaptējusies, ka izlēmusi palikt Līčos: "Man bija skaisti skolas gadi. Pēc piektās klases, kad bija tāda iespēja, nolēmu nepārcelties uz Rīgu, jo biju ļoti iemīļojusi savu skolu, labi adaptējos. Es vēl joprojām sazinos ar skolotājiem un klases biedriem. Skolotāji man bija kā otrie vecāki. Vasaras beigās mums ir paredzēts skolas salidojums, ko es ļoti gaidu."

"Bērnībā un skolas laikā biju ļoti aktīva. Izveidoju pirmo skolas parlamenta avīzi, pati biju redaktore. Dejoju kovbojdejās, darīju visu iespējamo. Gāju visos iespējamos pulciņos – adīšanas, batikošanas, kulinārijas, daudz lasīju," atmiņās dalās Zane, kura bijusi ļoti kārtīga meitene. "Ak, jā, un skolas laikā man bija brilles!" viņa smejas. "Skolā daudziem bērniem nebija naudiņas, tomēr katrs varēja atrast kādu nodarbi. Bijām kā liela ģimene, kaut dažiem skolēniem nebija pat vecāku – aizstājām viņus, ja tā varētu teikt."

Zane ilgi domājusi, ko dzīvē vēlas darīt, tomēr sapratusi, ka mode ir viņas sirdslieta, tāpēc kļuvusi par modes dizaineri. "Man jau bērnībā patika mode, tāpēc izstāstīšu kādu atmiņu. Atceros, kā es katru vasaru braucu strādāt, lai nopelnītu mazliet naudas – pelnīju divus latus. Naudu man vajadzēja, lai ietu iepirkties uz lietoto apģērbu veikalu, jo tērpus mainīju ārkārtīgi bieži, laikam tāpēc tagad esmu dizainere," saka Zane.

Kaut arī bieži tā neizdodas, viņai patīkot apsēsties un nesteidzīgi palasīt grāmatu: "Mana mīļākā grāmata šobrīd ir Džeimsa Redfīlda "Selestīnes pravietojums". Bērnībā tās bija Hansa Kristiana Andersena "Krāsainās pasakas". Esmu atradusi arī citus hobijus – zīmēju un labprāt fotografēju – dabas skatus, arhitektūru, Vecrīgu. Vēlētos fotografēšanu attīstīt vairāk."

Vēl Zanei ļoti patīkot mākslinieki, īpaši Rianna – ne jau tā, ka fanātiski, bet kā iedvesmas avots. Viņa apbrīno sievietes, kurām ir spēks, lai dzīvē tik daudz sasniegtu.

"Mani iedvesmo mīlestība. Bez tās es neko nevaru," Zane atzīstas. Viņa to atradusi savā topošajā vīrā Kasparā. "Satikos ar Kasparu 24 gados. Iepazināmies 2013. gada 8. augustā. Tas bija interesanti! Turklāt ne jau šeit, Latvijā, bet Turcijā. Draudzene piedāvāja ar draugiem braukt atpūsties uz Turciju. Tobrīd Kaspars Turcijā spēlēja basketbolu. Tā nu mēs arī iepazināmies – caur viņa draugu," stāsta Zane.

Mīlestība esot svarīga, tomēr vispirms vajadzētu sākt ar sevis mīlēšanu, un tikai atnāks cita veida mīlestība – starp sievieti un vīrieti, atzīst Zane. "Jāmīl sevi, jāpieņem, kas tu esi, jāapzinās plusi un mīnusi. Vajag iziet laukā no savas komforta zonas un pārkāpt barjerām. Tikai tu pati vari kaut ko mainīt."

Zane vēlas iedvesmot citas sievietes. Neko dzīvē nevajagot nožēlot, viņa uzskata. "Katram no mums ir savi tarakāni, bet tas ir tikai normāli. Tu nekad nezini, kādi kauliņi izkritīs ikdienā, dzīve ir kā spēle. Es, piemēram, neko neesmu nožēlojusi. Esmu darījusi trakas lietas un daru tās joprojām. Dzīve ir skaista! Un, ja iespējams, pēc iespējas daudz ceļot! Nekad nebaidies riskēt, vienmēr vajag spēlēties ar dzīves situācijām, ne vienmēr vajag visu darīt pēc noteikumiem, bet paskatīties, kas notiks, ja rīkosies citādi. Vajag izkrāsot savu dzīvi, un darīt, nevis kaut ko gaidīt."