Latviete Marta uz padomju kuģiem - 38
Foto: Privātais arhīvs
Marta Grosbaha no Kaltenes gadus neskaita, ir mazrunīga, lai gan stāstāma viņai būtu daudz. "Ja kāds tiktu mammai klāt, mēģinātu viņu pierunāt, būtu tik daudz interesantu stāstu," tā par mammas mūža mīlestību – jūru, zvejošanu, saulrietiem un fotografēšanu saka viņas meita. Iespējams, Marta ir viena no pavisam nedaudzajām sievietēm, kuras pašas braukušas jūrā, vilkušas un lāpījušas tīklus, pārdevušas lomu un mēģinājušas vienlaikus palikt gana sievišķīgas būtnes.

Šajā nedēļas nogalē teju visos piejūras ciemos norisināsies Zvejnieksvētki. Svētku gaidās uzrunājām Martas kundzi un viņas meitu Lienu, lai uzzinātu, kāda ir īstas zvejnieces, nevis zvejnieka sievas dzīve, kad nevis kāds jāgaida krastā un no tā atkal jāatvadās, bet gan pašai jādodas zivju meklējumos kopā ar vīriem.

Marta visu mūžu dzīvojusi Kaltenē, neskaitot tos gadus, kad pa astoņiem mēnešiem devās jūrā. Kad viņai vaicāju, cik tad gadi pavadīti jūrā un cik tagad pašai, viņa atbild: "Vai, viss mūžs. Es gandrīz piedzimu laivā, tētis mani ņēma līdzi jūrā jau pavisam maziņu, es ar tīkliem ņēmos. Visa dzīve saistīta ar zivsaimniecību. Bet cik tad man tagad pašai? Oi, daudz, daudz. 77, nē 76 gadi, bet vispār es gadus neskaitu un nemaz man neprasiet, par gadiem neko neatceros, kuros gados darīju to vai šo. Es tik dzīvoju nost."

LasāmgabaliCilvēkstāsti

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit