Bez kredītiem, ar senu šujmašīnu un lielu sapni: kā nopelnīt ar vainadziņiem un kleitu šūšanu

Zane Zaharova ar savu zīmolu "ZZ_Fashion" var lepoties jau astoņus gadus. Lai arī pusaudžu gados, skatoties, kā mamma darina sev kleitas pirms pasākumiem, metušies šermuļi un bijusi pārliecība, ka šūšana ir tā viena vienīgā lieta, ko nekad nākotnē neizmēģinās, viss iegrozījās pavisam citādi. Protams, vidusskolā, kā jau jebkurai meitenei, mode interesēja, tomēr pārliecība, kas tas vislielākajā mērā saistīs viņas nākotni, noteikti nav bijusi. Taču pavisam drīz Zane sevi atrada Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālu tehnoloģijas un dizaina programmā. Tur viņa ieguva kā bakalaura, tā arī maģistra grādu, un iemācījās visu, ko prot.

"Zīmola mākslinieciskā virzība un izstrādājumu šūšana ir mana atbildība, mans redzējums, mana sajūta. Arī visus lēmumus par to, ko un kā darīt katrā konkrētā situācijā, es pieņemu pati," sarunas sākumā atklāj Zane.

Ideja par zīmolu radusies ļoti organiski un, ja tā var teikt, izaugusi no RTU bakalaura darba. Jau tajā laikā zīmols ieguvis savu nosaukumu – "ZZ_Fashion", tas iedzīvojies un tā arī palicis nemainīts visus gadus. Šobrīd zīmols ir sadalījies vairākās līnijās – viena ir "ZELTENE", kurā ietilpst jau arī ārpus Latvijas popularitāti iemantojušie vainadziņi, lina/kokvilnas vasaras kleitas un svārki, sievišķīgas, praktiskas ikdienas lietas un vēl kārtīgi nenostabilizējies "GOLDEN BRIDE", kurā akcents likts uz kāzu kleitu šūdināšanu.

Reizi gadā Zane cenšas realizēt vienu tematisku kolekciju, bet tas nav iekalts akmenī. "Ļoti ļaujos dzīves plūdumam un, sapratīgi sadalot prioritātes, analizēju, kur ir jāiegulda enerģija un kam jānovirza domas un spēki. Jā, es nesūdzētos, ja dienā būtu 48 stundas," nosmej strādīgā sieviete.

Šobrīd palēnām tiek veidots jauns zīmola atzars – jauna līnija, kas domāta tieši kāzu kleitām – "GOLDEN BRIDE". Lai arī jaunā līnija vēl nav nostiprināta un līdz galam izveidota, darba šajā lauciņā netrūkst.

"Šim projektam nav uzlikts laika termiņš, kad tam jābūt gatavam, jo tas būs gatavs tad, kad būs – noris ļoti apjomīgs darbs, kuru nevēlos mākslīgi steidzināt. Man patīk strādāt tad, kad ir iedvesma, nevis uzlikt sev termiņu un tad krist panikā un stresā. Patīk izbaudīt procesu, un gala rezultātam jārada prieks, nevis nožēla, ka, ja būtu vairāk laiks, darītu citādāk. Ja strādā kā pašnodarbinātā persona, tad šī ir tā priekšrocība, ko es izbaudu."

"Šobrīd lielākā laika daļa tiek veltīta individuālam darbam ar klientiem, darinot kāzu kleitas. Vienā kāzu sezonā, kas parasti ir no maija līdz septembrim, mēs varam realizēt ļoti ierobežotu skaitu kāzu kleitu, jo pamatā es viena strādāju ar katru no šiem pasūtījumiem. Ja rodas tāda nepieciešamība, tikai tad piesaistu kādu palīgu. Katrs tērps tiek radīts, balstoties uz klienta individuālajām vēlmēm, ja tādas, protams, ir. Ja nav, tad, noskaidrojot kāzu plānu un tematiku, piedāvāju klientam vairākas idejas – kopīgi tiek atrasts galarezultāts. Šobrīd arī pamatā vēlos uz to koncentrēties, paralēli izstrādājot mazāk apjomīgus produktus, kas savu aktualitāti nezaudētu ilgākā laika posmā."

Zane nenoliedz, ka kāzu kleitu radīšana ir ļoti atbildīgs darbs, tomēr viņa piebilst, ka nav būtiski, vai tiek veidota kāzu vai vakarkleita – abos gadījumos darbam tiek pieiets ar vienlīdz augstu atbildības sajūtu.

"Šķiet, ka mana pirmā kāzu kleita tapa pirms septiņiem gadiem un uz to mani pierunāja kāda kliente. Viņa teica, ka man uzticas un zina, ka viss sanāks, lai gan es pati biju uztraukusies un pārbijusies, taču šo izaicinājumu pieņēmu." Kad kleita bijusi gatava, noticis kas pavisam amizants, tomēr tajā brīdī sajūtas esot bijušas stipri citādākas. Zane uz dažām dienām izbraukusi, tikmēr pundurtrusis izsprucis no būra un... manāmi apskādējis kleitu, jo līdz kāzām atlikušas bija vien pāris dienas. "Tagad nāk smiekli, bet tad man šķita, ka aiziešu ar sirdi!"

Tomēr atgriežamies pie kāzu kleitu darināšanas. "Kā tautas valodā saka, pēc tam jau "āķis bija lūpā" – uz katru nākamo jau vairs mani nevajadzēja pierunāt. Sapratu, ka man tas ļoti patīk un vēlos virzīt sevi kāzu kleitu modes lauciņā. Man patīk lielāka apjoma darbi, kur var ieguldīt vairāk no sevis. Uz kāzu kleitu fona uzšūt svārkus – tā ir atelpa," nosmejas Zane.

"Man patīk izaicinājumi un patīk pārbaudīt savas spējas. Kad ir sajūta, ka nu jau varu uzšūt jebko, atnāk kliente ar kādu netradicionālu ideju, un atkal man ir jādomā, jālauza galva, kā sasniegt vajadzīgo rezultātu. Tas ir aizraujoši! Gandarījumu nes katra kvalitatīvi realizēta ideja, katrs klients – tās laimīgās acis, kad uzvilkta kāzu kleita un tu saproti – ir!"

"Ļoti gribu izmēģināt roku arī vīriešu modes lauciņā – tieši uz uzvalkiem, bet, lai arī sava maģistra darbā padziļināti pētīju un analizēju vīriešu uzvalku žakešu konstrukcijas, joprojām saprotu, ka manās zināšanās ir daudz robu, kā dēļ baidos ķerties pie darīšanas," atklāj zīmola dibinātāja, piebilstot, ka Latvijā neesot neviena tik augsta līmeņa speciālista, kam lūgt padomu šajā jomā.

Kā atklāj Zane, viss nākot pats no sevis. "Es nevienā brīdī neesmu centusies "izsisties", viss nāk pats no sevis. Šobrīd mērķtiecīgi netiek strādāts uz ārzemēm, bet es tam nesaku "nē", ir tikai jāsagaida īstais signāls manā sirdī, īstā sajūta, ka es to gribu un varu – tad arī darīšu. Bet ne tāpēc, ka kaut kur ir izrēķināts, ka, ja mēs tajā valstī ieguldīsim reklāmā tik un tik, tad iespējams, ka tur varēs nopelnīt tik un tik. Nē, šī zīmols nav stāsts par to. Jā, es varbūt neesmu biznesmene šī vārda klasiskajā izpratnē – es to daru mazliet citādāk, tā, kā es to jūtu."

Tomēr Zane atzīst, ka tepat gan ir vērts dažreiz izbraukt arī no savas darbnīcas, pat ja uzreiz tas taustāmu rezultātu var nenest, galvenais parādīties un palikt cilvēku atmiņā.

Arī runājot par konkurentiem, zīmola vadītāja stāsta, ka apkārt sevišķi necenšas skatīties – tas, kas ienākot prātā un patīkot, arī tiek realizēts. "Uzskatu, ka tas arī ir būtiskākais – darīt to, kas pašam patīk, lai cik banāli tas neizklausītos. Arī par konkurenci grūti spriest, tā, protams, ir, bet mans uzskats šajā jautājumā ir tāds, ka katram atrodas savi klienti un ar kādām īpašām pārvilināšanas metodēm nenodarbojos. Vienkārši darot to, par ko deg mana sirds, ir cilvēki, kurus tas uzrunā, kuriem tas patīk, tie mani atrod un vēlas sadarboties."

Skaistu lietu darinātāja neslēpj, ka viņas zīmols ir arī viņas iztikas avots. Zane piebilst: "Droši vien kā jau katrā biznesā – cik strādā, tik arī nopelni. Kaut kur dzirdēju tādu domu, ka pašnodarbinātās personas ir galīgi nenormāli cilvēki, kas nav gatavi strādāt 40 stundas nedēļā citam, bet 100 stundas nedēļā sev gan ir gatavi strādāt," nosmej radošā personība.

"Strādājot pašai par sevi, pozitīvais ir tas, ka var redzēt sava darba augļus, nevis, esot cita pakļautībā, strādāt virsstundas un par to neko nesaņemt, tas ir bēdīgi. Bet arī tāda ir mana pieredze. Tāpēc vēl jo vairāk tagad novērtēju, ka varu nodarboties ar to, kas man patīk, un ar to arī izdzīvot. Tā kā savam biznesam neesmu ņēmusi kredītus, tad arī naktīs varu mierīgi gulēt, jo nav jādomā, kā to atdot. Pagājušajā rudenī beidzot varēju atjaunot un paplašināt savu tehnoloģisko bāzi, iegādājoties jaunas šujmašīnas un overlokus. Tāpat atvēru arī otro darbnīcu savā dzimtajā pilsētā – Cēsīs."

Astoņi gadi šajā biznesā ir gana ilgs laiks, lai izprastu, kā lietas patiesībā darbojas, tāpēc Zane neskopojas ar pāris padomiem un ieteikumiem arī jaunajiem censoņiem un izvirza tās īpašības, kuras ir gaužām vērtīgas šajā nozarē. "Pirmkārt, jābūt ļoti, ļoti stiprai vēlmei šajā sfērā tiešām kaut ko sasniegt. Runājot par savām idejām, man pašai "skrien skudriņas" un citreiz ir tā, ka nevaru nosēdēt mierā, jo gribas to ideju, kas ir galvā, realizēt, lai redzētu, vai dzīvē arī tik pat labi izskatās. Ja, runājot ar savām idejām, nav zosāda, tad jāapdomā, vai tas tiešām ir tavs lauciņš un kāpēc gan vēlies ar to nodarboties, jo šī nav joma, kur miljonu nopelnīt pirmajā gadā," smejoties pārspīlēti salīdzina Zane.

"Otrkārt, jāpiemīt mērķtiecībai, apņēmībai, pacietībai, jo ar pirmo reizi, kā saka, uzreiz nekas neizdodas. Sākuma tu tausties, meklē, eksperimentē. Kā jau minēju, es aktīvi darbojos astoņus gadus un šobrīd varu sākt pamazām just sava darba augļus – klienti nāk pie manis atsauksmju dēļ, nevis pateicoties apmaksātām reklāmām kaut kur, klienti ir gatavi gaidīt rindā. Droši vien tik daudz gadi nav jāgaida tādā gadījumā, ja ir lieli līdzekļi, ko ieguldīt uzņēmumā. Tā kā man tādu nebija, sāku ar skolas laikā vecāku dāvinātu šujmašīnu un overloku, tad lēnām, audzējot prasmes un kapitālu, nedzenot sevi kredītu jūgā, paiet lielāks laiks."

"Droši vien savas idejas vārdā ir jābūt gatavam šo to upurēt – svētdienas, svētkus, draugu ballītes, vasaras sauļošanos pludmalē…Bet arī to visu var samedženēt, ja labi grib," nosaka darbīgā sieviete.

Zane jaunajiem censoņiem iesaka sekojošu veiksmes formulu: "Iet un darīt. Beigt filozofēt, bet ķerties tam vērsim no vienas puses klāt un sākt. Meklēt savu stilu, kas padodas vislabāk, kas pašu saista, tad atradīsies arī auditorija, kuru tas uzrunā, nāks klienti. Bet jābūt ļoti, ļoti pacietīgiem. Jo uzreiz pēc skolas beigšanas tās prasmes ir ļoti, ļoti zemas un švakas. Ir jāsaprot, ka, lai attīstītos par kvalitatīvu darbinieku vai idejas autoru, ir nepieciešams laiks. Tā jaunajiem bieži vien nez kāpēc nav. Visu vajag šeit un tagad."