Gluži kā modele laboratorijā: jaunā latviešu zinātniece Ilze Dimanta  (9)

Kad devos viņu intervēt, fakts, kas stāvēja pāri visam, bija tas, ka viņa ir zinātniece. Nebiju droša, vai spēšu uzdot pareizos jautājumus, un nedaudz satraucos par savu vārdu krājumu, kā arī par savām mikrobioloģijas zināšanām. Bet, kā izrādījās, bažas bija absolūti veltas, mani sagaidīja atvērta un draudzīga jauna sieviete ar meitiņu pie rokas, gaišiem matiem, platu smaidu un šķita, ka viņa drīzāk varētu būt kāda uzlecošā aktrise, nevis jaunizcepta mikrobioloģijas doktore.

Bērnībā Ilze nemaz nebija domājusi, ka kļūs par zinātnieci, lai gan dzīvoties pie dabas krūts tēvtēvu mājās "Lejas Kleperos" paticis ļoti, bet Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā pēdējā klasē padziļināti pievērsusies bioloģijas apguvei: "Es vienmēr cenšos atgādināt gan draugiem, gan skolēniem, kuri nāk pie manis rakstīt zinātniski pētnieciskos darbus, ka, lai kļūtu par zinātnieku, nav obligāti jābūt veiksmīgam eksaktajā sfērā jau no bērna kājas – un es esmu tam dzīvs piemērs. Skolas laikā pat apsvēru, ka varētu iet uz sociālo zinātņu vai ekonomikas fakultāti, bet lieliskās bioloģijas skolotājas dēļ sāku padziļināti interesēties par anatomiju. Ņemot vērā to, ka mans tētis ir fiziķis, vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkos spēju prast izskaidrot un pārzināt lielo fundamentu – bioloģiju, fiziku, ķīmiju. Man šķita, ka ir tik superīgi, ja tev ir zināšanas par dzīves sfēru, kas ir tik pamatīga.