Modes māksliniece Dace Krieviņa-Bahmane: cilvēki beidzot sāk uzticēties Latvijas dizaineriem  (1)

Dace Krieviņa-Bahmane vispirms sevi pieteica kā "BeCarousell" zīmola radītāju, taču pēc diviem gadiem viņas lolojums ieguva "Dace Bahmann" nosaukumu. Kā pati saka, Dace ir cilvēks – plānotājs, jo viņas ikdiena ir līdz pēdējai minūtei saplānota tā, lai laiks atrastos viņai svarīgām divām pasaulēm – darbam un ģimenei.

Kā stāsta Dace, "manā ģimenē neviens nav mākslinieks," tomēr kaut kā diezgan nejauši liktenis sagriezies pavisam citādi. Jau bērnībā Dace aizrāvusies ar zīmēšanu un tērpu darināšanu lellēm.

Runājot par profesijas izvēli, tolaik vēl valdījis priekšstats, ka dizainers – tas tas pats šuvējs vien esot, tāpēc bērnībā viņa nespējusi izlemt, kas tad īsti būs nākotnē – šuvēja vai gleznotāja. Jau nedaudz apzinātākā vecumā Dace sapratusi, ka viņai diezgan labi padodas arī eksaktās zinātnes, tāpēc, kā vairums draugu, tālākās mācības viņa plānojusi turpināt kādā ar ekonomiku saistītā virzienā.

Labi izpildīts tests Karjeras izvēles centra apmeklējuma laikā Dacei pilnībā sagriezis pasauli kājām gaisā, un izvēle turpat uz vietas tika veikta – Dace būs dizainere. "Tajā dienā viss mainījās. Vienkārši vienā dienā es mainīju visu," atminas sieviete.

"Modes izvēle pēc tam man likās pašsaprotama," teic Dace, pieminot, ka nekas cits vairāk pat sevišķi nav interesējis. Dace savas dzīves gaitā izgājusi cauri vairākām ar modi saistītām mācību iestādēm, kas galu galā rezultatējušās ar maģistra grādu modes dizainā.

"Pēc akadēmijas tu iznāc un saproti, ka neko par modes dizainu nesajēdz, jo reāli – tas ir bizness. Tad es aizgāju strādāt kā modes un skaistumkopšanas redaktore žurnālā "L'Officiel Latvia". Kopš brīža, kad sāku tur strādāt, es zināju, ka kaut kad es taisīšu savu zīmolu, bet vienā dienā vienkārši izdomāju – viss, šodien ir tā diena," par vēl vienu ideju no zila gaisa stāsta Dace.

Protams, Dace visus darbus nepameta un nepievērsās tikai sava zīmola radīšanai, jo finansiāli tas teju nav iespējams – pirmajos gados nepieciešams ļoti daudz atdot, lai zīmols spētu eksistēt. "Vispirms vajag ieguldīt. Kad nonāc nulles pozīcijā, tikai tad tu sāc pelnīt. No sākuma vajadzīgi līdzekļi, ko ieguldīt, un vēl jādzīvo."

Par sava zīmola un karjeras veidošanu Dace saka tā: "Gandrīz viss ir iziets pašmācības ceļā un izjusts uz savas ādas. Ko radīt, uz kuru pusi iet – tie visi ir eksperimenti. Tā ir naudas izdošana – paveiksies, nepaveiksies. Arī šobrīd daudz kas balstās uz manu personisko izjūtu. Sanāk vilšanās, jā, bet tā ir meklēšana." Prieka mirkļi esot arī tad, kad biznesā viss sokas tā, kā vēloties, un labā priekšnojauta esot bijusi patiesa.

"Man līdz šim vēl nav bijis tā – o, no šitā punkta man viss aizgāja. Viss tomēr ir bijis tā vairāk pakāpeniski. Protams, ir svarīgi arī noturēt to motivāciju. Jā, kādi pieci gadi jānoturas, lai saprastu – būs vai nebūs."

Dace atklāj, ka viņas ikdiena ir visai darbīga – bez striktas plānošanas neiztikt. Jāpiebilst, ka Dace ir arī ģimenes cilvēks, tāpēc viņai esot būtiski ir sabalansēt laiku starp sev divām svarīgām frontēm.

"Ikdiena ir diezgan haotiska, tāpēc, principā, ja nesastādu plānu iepriekšējā dienā un izeju no mājās, tad vienkārši var nesaprast – ko darīt, kur skriet. Dažreiz man ir pat pa minūtēm sarakstīts, kad un kur ir jābūt, lai visu paspētu. Citreiz esmu pat uzņēmusi laiku, ka tur varu pavadīt piecas minūtes, tur desmit. Tad jau mehāniski tu vienkārši dari."

Dace uzsver, ka katra diena ir kā īsts piedzīvojums, jo divas vienādas dienas nemēdzot būt. Tomēr viņas ikdienā ietilpst šuvēju apmeklēšana, kāda fotosesija, darbs kā modes redaktorei, atkal šuvējas un visbeidzot – laiks ar ģimeni. Ikdienas skrējienā liels palīgs esot arī viņas vīrs Rolands.

"Brīvdienās gan es nestrādāju – vismaz diezgan sen neesmu strādājusi. Labi, dažreiz es tur paskicēju, bet tas tā – vakarā. To es īsti par darbu neuzskatu."

Arī vakaros Dace nestrādājot. Darbs ir darbs, bet mājas domātas atpūtai, saka dizainere. Kāpēc? Iemesls pašsaprotams – vajag veltīt laiku arī sev tuvajiem. Tomēr reizi pa reizei upurēties arī sanākot. "Dažbrīd ir tā, ka ļoti daudz sanāk strādāt. Tad tu saproti – nē, šitas ir par traku. Bērnus esi redzējis tikai guļam." Bet tāpēc vajagot pārmainīt un pamainīt grafiku, lai varētu dzīvē visu sabalansēt.

Dace nenoliedz, ka pirmā kolekcija, no kā jauns dizainers sāk ceļu, ir tas, kas, principā, krājies cilvēkā ilgi, tomēr viņa tic, ka katram māksliniekam un viņa darbiem ir jūtams tas īpašais rokraksts.

Kāds rokraksts ir Dacei? "Pašam jau laikam ir diezgan grūti nodefinēt. Tas būtu tas pats, kā vaicātu – "Kāda es esmu?" Kolekcija var būt tik cieša ar tevi, ka tu vairs nevari to novērtēt objektīvi. Noraksturot, protams, es varu, bet varbūt citi to var labāk pateikt."

Runājot par iedvesmu, arī tā rodoties pēkšņi un nejauši – tas var pat nebūt sapnis, bet gan vienkāršs klikšķis, kurā rodas pamatideja. "Pēc tam jau to ideju attīsta – vari aiziet uz vienu vai otru pusi. Bet, protams, ja vairāk par biznesa pusi, tad, jā, ir jābalansē arī uz tā, kas ir aktuāls. Tu jau mazliet sāc sevi lauzt, domājot, vai pirks, kā izskatīsies meitenēm. Nevari izdomāt jebko, tev ir jādomā, vai pirks! Ir viens, ko vari uz mēles parādīt kā labu reklāmu, bet realitātē ir jāsaprot, kas "aiziet"."

Dizainere stāsta, ka jūtamas izmaiņas modes lauciņā tepat pie mums. Ritot laikam, cilvēki iemācījušies uzticēties pašmāju radošajām personībām.

"Tagad ir stipri audzis Latvijas modes dizains. Agrāk sievietes, kuras iepērkas arī ārzemju zīmolu veikalos, vienkārši neuzticējās Latvijas dizaineriem. Tagad viņas jau nostāda abus vienā līmenī." Tāpat Dace atklāj, ka bieži vien modīgākās dāmas mēdz iegādāties latviešu darinājumus, lai nedaudz atšķirtos no pārējām, jo, tiesa, tos dāmas tomēr izvēlas retāk.

"Katram zīmolam ir sava auditorija. Daudzi arī baigi nemērķē uz Latvijas tirgu – vienkārši pirktspējas nav, bet tomēr katrs to savu nišu piekopj. Daudz maz katrs ir ielīdis savā konceptā." Tāpat Dace stāsta, ka dizaineriem ir izvēle – vai nu iet uz dizainu un specifiku vai masu jeb trendu kopēšanu pēc "karstākajām" aktualitātēm. Kā viņa noteic: "Tas ir pavisam cits bizness."

"Ļoti daudz dizaineru padodas, jo vienkārši nevar atrast finansējumu. Daudziem ir pavisam aplams priekšstats par šo biznesu. Liekas – o, uztaisīšu biznesu, tagad tik būs. Protams, ja uztaisi kaut ko ļoti specifisku un tev ir komanda, kas var to uzraut baigi augstu, tad, jā. Bet, ja neesi pieredzējis tajā sfērā un biznesā, tad tikai darot saproti, kas īsti notiek."

Dace stāsta, ka pirmos labumus var gaidīt pēc pieciem gadiem – vispirms kādus trīs gadus ir jāinvestē, tad jūtot, ka ceturtajā gadā atrodas tā nauda. "Uzņēmumā nauda nāk, jā, bet peļņa, gan nē. Tā nauda tur ir, bet tu nevari aizbraukt ceļojumā, es viņu "metu" iekšā un attīstu uzņēmumu. Sasniegums ir tad, kad pašam vairs jāinvestē iekšā. Pēc tam tu jau jūti savu attīstību, vari domāt par savu personisko labumu."