Vīriešu bieds pie auto stūres – driftere Sabīne Andriksone  (31)

Sabīne nu jau kādu laiku katru mīļo brīdi pavada kopā ar savu luteklīti – automašīnu. Visaizņemtākā abām ir siltā sezona jeb laika posms no maija līdz rudenim. Jāpiebilst, ka tieši šajā svētdienā Sabīnei atlikušas pēdējās sezonas sacensības, bet pēc tam laiks nosacītai atpūtai... vai tik ilgi, līdz Dabas māte palutinās ar sniega kārtu, kas drifteriem sagādājot pavisam citu kaifu. Tomēr kā tas ir – šobrīd būt vienīgajai dāmai vīriešu vidū, turpinot sieviešu līniju Latvijas driftā? Vai konkurenti viņu uztver nopietni? Un cik daudz paveic pati Sabīne, nebaidīdamās sasmērēt rokas? Savā stāstā dalās pati driftere!

Spēkrati, drifts un adrenalīns Sabīni interesējuši jau vairākus gadus – kopš tiem laikiem, kad draugi sirsnīgi vizinājuši meiteni. Tad viņa nolēmusi, ka kādreiz tas jāizmēģina pašai. 20 gadu vecumā, sapratusi, ka vēlas iegādāties savu pirmo auto, Sabīne devās uz Angliju pelnīt naudu. Nostrādājusi par bārmeni/viesmīli, viņa atgriezusies atpakaļ un iegādājusies savu pirmo automašīnu. Tā arī viss lēnām un neviļus sācies – pa ziemu paslidinājusies, "patinusi saulītes", bet drīz vien sapratusi, ka, ja vēlas šo sapni izsapņot pa īstam, nepieciešama jaudīgāka tehnika. Jauniete devās otrajā darba medību tūrē ārpus Latvijas, lai uzlabotu jau esošo mašīnu. "Sakrāju naudiņu, atbraucu atpakaļ un sāku nopietnāk tam visam pieķerties," skaidro Sabīne. Kopš tā brīža jau pagājuši trīs gadi.

Pats sākums nekādi nebūtu iedomājams, ja nebūtu Sabīnes draugu, kuri arī piedalās drifta sacensībās. Tieši viņi sākotnēji palīdzējuši ar gudrāku padomu, pamācību.

Vaicāta, ko par šādām idejām teikuši apkārtējie, Sabīne noteic: "Mamma par visu šo saka, ka labi, ka ir blondīne un neredz tos sirmos matus. Visi tie draugi, kas nav driftā, bet ir no malas, vispār šokā, "kā tu tā vari, vienīgā starp visiem džekiem", saukā pa trako un tā," ar smaidu sejā stāsta Sabīne.

Driftere stāsta, ka grūtākais esot bijis pats sākums – mašīna, benzīns, trases īre… tas viss esot dārgs prieks. Neesot bijis viegli arī morāli. "Tevi visu laiku aiz muguras aprunā, saka – ko tu tur lien tajā trasē, ja nekas tev nesanāk..." Tomēr pirmā gada neveiksmēs vairāk vainojams bijis tieši auto tehniskais stāvoklis. Motors esot bijis "galīgi bēdīgs", spriež Sabīne. Kad to nākamajā gadā izdevies nomainīt, sākuši parādīties arī rezultāti.

"Kad sāka parādīties rezultāti, visiem mutes bija ciet. Tad jau sāka redzēt, ka Sabīne atbraukusi nevis atkal nenokvalificēties, bet atbraukusi reāla konkurente puišiem, jo es varu izbraukt labāk nekā daži labi džeki."

Nenoturos nepajautājusi, kā tas ir – šobrīd būt vienīgajai sievietei vīriešu vidū? "Esmu pieradusi būt vienīgā starp puišiem. Tāpat lielākā daļa ir ļoti labi draugi. Man tas patīk, jo zinu, ka arī puišiem tas uzdzen adrenalīnu, asumu. Viņi zina, ka ja būs jābrauc kopā ar meiteni un ja zaudēs viņai, tad viņiem būs neliela vilšanās."

Tomēr viņa teic, ka cilvēki ir visādi un tam, ka viņa ir vienīgā sieviete starp vīriešiem, ir arī savas ēnas puses. "Ir arī skaudīgi cilvēki. Piemēram, sezonas vidū man noklājās motors un, kā uzzināju, vecajā motorā bija sabāztas iekšā salvetes – kāds speciāli gribēja. Labāk visā virtuvē dziļi nelīst – no malas viss forši, skaisti, bet tajā pašā laikā ļoti stipriem nerviem jābūt, lai to visu izturētu."

Bet vai tas, ka Sabīne ir vienīgā sieviete, piešķir arī kādas zināmas priekšrocības? "Daudzi domā, ka, kā vienīgajai meitenei driftā, man ir daudz sponsoru un atbalstītāju. Tā nav. Mūsdienās ir arī ļoti grūti atrast sponsora atbalstu, visu laiku kaut kāda krīze. Protams, ir kas palīdz, bet tādi paši noteikumi ir arī puišiem. Visi vienlīdzīgi, teiksim tā."

Runājot tīri par tehniskām lietām un sacensību garu, Sabīne skaidro, ka trasē būtisku lomu spēlē arī viņas aizsarginstinkti, kas puišiem īsti tik spilgti gan nelaužoties ārā. Tas dažkārt neļauj viņai iziet trasē uz maksimālo, jo vienmēr sanāk aizdomāties par nākotni, ģimenes radīšanu un, protams, arī mašīnu, kas sliktākajā gadījumā atkal būs jālabo. Tomēr, kā skaidro pati sportiste, kamēr nav piedzīvota ekstremāla situācija vai avārija, nevar saprast, kāds īsti braucējs esi, – var gadīties, ka pēc šādas pieredzes trasē vairs vispār negribas rādīties, bet var būt arī tā, ka tas tieši kliedē lielākās bailes. Izrādās, driftere tomēr vairāk piederot pie otrās grupas – arī viņai nācies izdzīvot nervus kutinošus brīžus, "ātrās palīdzības" izsaukšanu un traumas, ar kurām jāsadzīvo...

Treniņu biežums esot atkarīgs no maka biezuma. Sezonas laikā sacensības notiek reizi vai divas mēnesī, atkarīgs, kā sakrītot posmi. Papildus tam, tikpat bieži ir arī treniņi. Sabīne atklāj, ka vasara pilnīgi noteikti paiet tikai ar un ap auto – nekam citam laika nepietiekot.

Nebūt neesot tā, ka Sabīne vien iesēžas mašīnā un tas ir viss, ko viņa dara. Uz viņas pleciem gulst arī visi darbi, kas saistīti ar sagatavošanās procesiem. "Es pati visur braucu, pati visu daru. Esot brīvai sievietei, ja nav vīrieša atbalsta, kas varētu palīdzēt kaut tās pašas riepas nēsāt, ir diezgan pagrūti. Jau ir tā, ka mugura sāp, parādās visādas problēmas. Šogad vismaz es cenšos mazāk riepas nēsāt – biežāk lūdzu palīdzību," skaidro driftere, uzsverot, ka nēsāt, piemēram, sešas riepas ar diskiem turp un atpakaļ nav joka lieta. "Pagājušajā gadā bija trakāk, jo es pati visu krāsoju, gatavoju, liku kopā. Pa vakariem sēdēju garāžā un krāsoju detaļas mašīnai. Viens labs draugs man parādīja, kā tas jādara, un tālāk jau es sāku to darīt pati."

"Esmu ļoti mērķtiecīgs cilvēks – ja tas ir mans mērķis, tad es viņu sasniegšu. Ja tā nebūtu, tad es nebūtu tur, kur tagad esmu. Cilvēki jau nezina, cik grūti, tas viss ir nācis, cik daudz strādāts un cik nakšu nav gulēts, lai varētu to visu sasniegt!"

"Meitenes, kuras baidās sasmērēties, par autosportu var aizmirst," tā Sabīne, piebilstot, ja vien nav varena maka, kas nodrošinās to, ka par šādām lietām nav jāraizējas, vietu šajā sportā noteikti neatrast. "Es jau smējos, ka galīgi neraksturīgi – pa dienu es darbā esmu sekretāre ar nadziņiem, žaketīti un papēžiem, vakarā es esmu arī ar visiem tiem papēžiem un žaketi garāžā… bet ar melnu muti, melnām, netīrām rokām," smejas izdarīgā sieviete. "Zinot to, ka esmu tāds cilvēks, kam patīk adrenalīns un mašīnas, man patīk, ka man ir tieši tāds darbs. Tā kā "iņ un jaņ" – tā baltā un melnā puse."

Sabīnei šī sezona neesot padevusies visai veiksmīga, vismaz salīdzinot ar iepriekšējo. No aptuveni 40 dalībniekiem, pērn Sabīne grozījusies ap 12. vietu, šogad – ap divdesmitnieku. "Esmu jau tāpat vidū, nav jau slikti, bet tāpat pagājušajā gadā mazliet labāk gāja."

Tā kā Sabīne aizvadītās sezonas kvalificējusies "street" klasē, tad sapnis nākamajai sezonai – kvalificēties klasi augstāk. Tomēr bez stāvēšanas uz pjedestāla un vismaz viena kausa Sabīne negrasās padoties.

Cik ilgi Sabīne plāno nodarboties ar šo ekstrēmo sporta veidu? "Viss ir atkarīgs no tā, kad būs īstais vīrietis pie sāniem – tad arī skatīsies. Gribas arī ģimeni un bērnus. Gribētu dēlu, lai viņš arī brauc driftā – izaudzināt čempionu. Tā, lai vēl 35 – 40 gados varētu mierīgi vēl ar mašīnu braukt kā dulla, pamācot dēlu. Mazais sapnis, kas jāpiepilda."

Neskatoties uz brīvā laika aizpildīšanu, šis sports iezīmējis vēl dažas būtiskas nianses Sabīnei dzīvē. Draugi jau labi zina, ka svētku reizēs Sabīnei dāvināt drīkst tikai dāvanu kartes, lai viņa sevi palutinātu. Gadījumā, ja tiek uzdāvināta nauda, tā momentā tiekot ieguldīta auto remontā, jo mašīna teju allaž ir servisā – bez likstām neiztikt. Tāpat sieviete ir pārvērtusies par īstu auto konsultantu ne tikai draudzenēm, bet arī vīriešu kārtas draugiem, jo regulāri tiek taujāts pēc padoma saistībā ar spēkratiem. "Tas dzīvesveids tevi piespiež saprast, kā viss notiek."

Saruna noslēdzas un Sabīne ar savu sportisko mašīnu aiztraucas Rīgas tumšajās ielās – tas nekas, ka laikrādis iezīmējis to stundu, kad "cilvēki parastie" domā par došanos pie miera, Sabīnei priekšā vēl kārtējais servisa apmeklējums, jo jau atkal notikusi kārtējā ķibele, kas jāsteidz salabot pirms gaidāmajām sacensībām.