Kanādas latviete Jūlija Giforda par savām mājām Latviju sauc jau desmit gadus. Lai arī kādam tas var šķist samērā maz, viņa šajos gados paspējusi iegūt un citiem sniegt neizmērojamu patriotisko lādiņu – pavadīti septiņi gadi tautisko deju soļu ritmos, spēlēta kokle un radīts patriotisks zīmols. Par savu ceļu līdz Latvijai un to, ko viņai nozīmē šī zeme, stāsta pati Jūlija.
Pirms 27 gadiem latvietes un brita savienībā Kanādā dzima meitiņa Jūlija. Un jau kopš pašiem pirmsākumiem ģimenē liels uzsvars ticis likts un latvietības uzturēšanu. Kā atminas pati Jūlija, ja citi bērni sestdienās varēja atpūsties un skatīties multfilmas, tad viņai vienmēr bijis jādodas mācīties latviešu valodu. Šī latviskā identitāte un gars ģimenē bijis tik spēcīgs, ka Jūlija ar mammu un brāli runājusi latviski, bet ar tēvu – angliski. "Nebija nekādu problēmu," piebilst sieviete. "Protams, cepuri nost manai mammai, kura pastāvēja par to. Ir viegli aizmirst valodu, ja to nelieto ikdienā, un daudz vieglāk ir pakļauties apkārtējai sabiedrībai, asimilēties."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
