Porcelāns un ģipsis kā labākie draugi. Keramiķe Laine Beriņa par savas profesijas aizkulisēm  (1)

Kā smej Laine, viņa ir deviņdesmitā gada ražojums, kas bērnībā it nemaz nav domājis, ka nonāks mākslas vidē, jo agrāk sapņojusi par darbu rūpnīcā. "Kaut kādu savu vājo īpašību un nepārliecību vadīta, jutu, ka man kaut kas padodas tikai tad, ja vienu un to pašu daru miljons reižu. Tāpēc nolēmu, ka darbs rūpnīcā pie konveijera man būtu vispiemērotākais un tur es ātri vien apgūtu darāmo, kā arī justos pārliecināta par sevi. Tomēr skolas gados sapratu, ka šāds darbs būtu ārprātīgi garlaicīgs. Vēlāk arī to, ka lielu peļņu tas nenes."

Laine beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metāla izstrādājumu dizaina nodaļu, bet pēc tās iestājusies un gadu pastudējusi LU pedagoģiju. Lai arī iegūtā informācija un pieredze bijusi interesanta, Laine sapratusi, ka nepavisam nejūtas tur kā zivs ūdenī. Paņēmusi gadu pauzi, lai pastrādātu kafejnīcā, Laine ieguva neatsveramus kontaktus, kas tagad ir kā viņas reālie, tā arī potenciālie klienti. Pēc pāris noskraidītiem gadiem starp traukiem un ēdieniem Laine izlēmusi atjaunot kontaktu ar mācībām un iestājusies Latvijas Mākslas akadēmijā Vizuāli plastiskās mākslas nodaļā studēt keramiku.