Nebija citu variantu! Kā divas jelgavnieces 'ienaglojās' idejā par linu  (1)

Jelgavā, kā jau ikvienā Latvijas pilsētā – visi viens otru zina. Bet tuvāk Elva un Viktorija iepazinušās, pateicoties kopīgai interesei – fotografēšanai. Uz kādu no fotosesijām Viktorija bija paņēmusi līdzi savas omes lina jaku. "Mēs abas bijām stāvā sajūsmā. Visu fotosesijas laiku jūsmojām par jaku. Godīgi sakot, es jau kādu laiku biju meklējusi praktisku lina kreklu, bet nekur nevarēju atrast. Tagad atzīstu, ka varbūt nemeklēju pietiekami cītīgi. Tas bija sākums, kas vedināja domas lina virzienā," atminas Viktorija.

Jaunietes par kaut kā sava radīšanu jau esot domājušas kādu laiku, tomēr iepriekš tas esot saistījies ap fotogrāfiju. Zīmīgā lina jaka pamainījusi abu sapņus. "Kad sākām runāt par linu, tad sapratām – jā, tas ir tas, ko vēlamies darīt un attīstīt. Bijām tā ienaglojušās šajā idejā, ka vairs pat nebija variantu."

No idejas līdz pirmajai kolekcijai pagājis gads. Šajā laikā abas cītīgi strādājušas. Kā secina Viktorija, sākotnēji vairāk koncentrējušās uz pieredzes iegūšanu, taču pavisam drīz arī sākušas izprast, kā viss notiek. "Sākumā mēs vēlējāmies pieredzi. Domājām, ja nekas nesanāks, būs vismaz tā."

Ikdiena abām jaunietēm paiet visai raibi – pa vidu studijām un fotografēšanas priekam ārpus zīmola teritorijas, Viktorija un Elva smeļas iedvesmu saviem jaunākajiem darinājumiem, šuj paraugus, tad lekālus nes pie konstruktores, kas, kā teic Viktorija, ir īsts zelta gabaliņš, jo dažkārt kaut minimāli veiktās izmaiņas, spēj pilnībā mainīt to, kā apģērbs pieguļ augumam. Pēc tam viss tiek digitalizēts un nodots šuvējam. Bet tad jāplāno, kā to visu pasniegt potenciālajiem klientiem.

"Uzņēmumā nekad nebūs tā, ka viss būs izdarīts. Vienmēr būs ko darīt. Iekšējais nemiers vienmēr mudina tiekties uz labākiem rezultātiem – tas ir nebeidzams process," tā Viktorija.

Tomēr arī bez kļūdām neiztikt. "Ļoti daudz bijušas ķibeles, pat nezinu, ar ko sākt. Pirkām audumus un paņēmām diezgan precīzu izmēru. Aizvedot pie šuvējas, visi audumi bija par aptuveni 20 centimetriem īsāki. Tāpēc eksemplāru sanāca mazāk, bet pāri palikuši auduma gabali, kuri tika izniekoti. Mēs iepriekš ļoti precīzi rēķinājām, lai viss būtu izmantots pēc iespējas lietderīgāk. Tā bija lieliska mācība, ka turpmāk ar mērlenti būs jāstāv klāt un viss jāpārmēra. Tā mēs kaut kā kuļamies," smejas Viktorija. "Sākumā diezgan emocionāli uztvēru katru kļūdu, bet tagad – jebkura kļūda ir laba pieredze."

"Mūsu radītie apģērbi ir aktīviem dabas mīļiem, ekoloģiskiem cilvēkiem. Mēs uztveram zīmolu kā dzīvesveidu. Arī mēs pašas dzīvojam tādu dzīvesveidu, kurā ir svarīgs uzturs un rūpes par ķermeni, arī ģērbjoties. Mēs nesekojam modes tendencēm, mēs radām to, kas mums patīk. Mēs pārdodam arī sajūtas, ne tikai apģērbus."

Zīmola dibinātājas uzskata, ka "Burz" piedāvātais apģērbs piemērots gan jauniešiem, gan arī vecāka gada gājuma cilvēkiem. "Linā patīk dzīvoties arī vecāka gada gājuma cilvēkiem, tiem, kuri zina tās vērtības, un mēs gribam, lai arī jaunieši to novērtētu."

Lai arī cilvēki parasti vērtējot apģērbus atzinīgi, bieži vien vasarā, kad zīmols tikko startējis, apkārtējie vaicājuši, ko abas meitenes darīšot ziemā, jo lins tomēr vairāk vai mazāk visiem saistoties ar siltā laika audumu. Šo uzskatu meitenes sauc par aplamu, jo viņu otrā kolekcija ir paredzēta tieši dzestrajam laikam, lins ir mīksts, kā arī pietiekami silts audums. "Cilvēkiem ir vajadzīgs laiks, lai iepazītos un pierastu pie lina. Tas var būt dažāds," tā Viktorija, minot, ka cilvēki, it īpaši šajā vēsajā gada laikā, netic, ka apģērbs var būt piemērots laikapstākļiem, tāpēc labprāt to vēlētos apčamdīt un aptaustīt.

Liels brīnums jelgavniecēm esot bijis tas, ka interesi sākotnēji diezgan ievērojami izrādījuši vīrieši. "Sākumā mēs ļoti minimāli iestarpinājām kaut ko arī vīriešiem, bet izrādās, ka viņiem dabīgums un praktiskums ir jo īpaši svarīgs, atsaucība patiešām ir liela, bet nevarētu teikt, ka meitenes nenovērtē linu. Vīriešu lielā atsaucība vienkārši bija negaidīta."

Viktorija stāsta, ka lins ir ļoti iecienīts Skandināvijas valstīs, un zīmols jābīdot tajā virzienā, to esot ieteikuši arī apkārtējie. Šobrīd par jelgavnieču darbu interesējoties pat otrpus okeānam. "Ārzemniekiem moderns lins ir lielāks pārsteigums, bet latviešiem vajag vairāk laika. Cilvēki ir gatavi atgriezties pie dabīgiem materiāliem, un es domāju, ar laiku latvieši to novērtēs arvien vairāk."

"Mums iet ļoti labi, jo no pirmās kolekcijas sanāca atpelnīt ieguldīto, un turpmāk mēs varam strādāt ar to, ko esam ieguldījušas sākumā. Dažreiz mums nesanāk uzņemt vēlamos apgriezienos, bet pa maziem maziem solīšiem mēs veikli ejam uz priekšu. Pagaidām par peļņu nesapņojam, bet priecājamies, ka varam iet uz priekšu. Kā nopelnam, tā viss tiek ieguldīts tālāk. Mums ir daudz ideju, bet šobrīd tās mēģinām apslāpēt un koncentrēties uz izvirzītajām prioritātēm."