Sandijai darba netrūkst – ikdienā viņa strādā savā pamatdarbā, kas saistīts ar dažāda veida tehnikām, brīvdienās piepalīdz ģimenes uzņēmumā, bet paralēli visam – attīsta ideju par savu uzņēmumu.
Mīlestību pret sportu aktīvā sieviete ieguvusi jau agrā bērnībā. Par to liels paldies jāsaka Andrim Beķerim, ar ko kopā uzauguši un kurš vēl joprojām kaislīgi iedegas par sportu. Andris jau kopš ceturtās klases Sandiju "vilcis līdzi" pasportot – svaru cilāšana, skriešana, tāllēkšana un visāda cita veida vieglatlētika Sandijai nebija sveša. Tā kā brālis tolaik aktīvi metis veseri un grūdis lodi, tas sācis aizraut arī Sandiju. "Arī es to sāku darīt, braukāju pamatskolā uz sacensībām. Vietas bija labas, lai gan esmu maza auguma. Citās sacensībās bija tā, ka meitenes bija uz pusi lielākas nekā es – bija tāda sajūta, ka būs ziepes, bet, nē, vietas bija ne zemākas kā trešās." Kad pamatskola tuvojusies izskaņai, sportā gūtas traumas dēļ Sandijai bija jāatsakas no aktīvas sportošanas. Divus gadus jaunā meitene nevarēja cilāt neko smagu, liekties, pilnvērtīgi sportot, kas bijis gana sāpīgs trieciens Sandijai un viņas ikdienai, ko labprāt viņa mēdza aizpildīt ar sportiskām aktivitātēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
