"Viss sākās, kad man bija 13-14 gadu. Tad es ģērbos panku un gotu stilā, katru mēnesi mainīju matu krāsu un, protams, atbilstoši krāsojos, skolā man pat lika nomazgāt kosmētiku. Tad es noskuvu uzacis un sāku tās zīmēt," par saviem pirmajiem spilgtajiem stila eksperimentiem atceras Viktorija.
Nākamie soļi vizāžista mākslas apgūšanā tika sperti kopā ar draudzeni – Viktorija viņai veidoja frizūras, grimēja, bet pēc tam to visu fotografēja un publicēja sociālajos tīklos.
Man laikam nav elku – kāda, kuram es vēlētos līdzināties profesionālajā jomā. Bet kādreiz mēs ar mammu kopā sākām klausīties Mensonu un, iespējams, tieši viņš ir vainīgs pie tā, ka es vēlējos kļūt par vizāžisti. Es vienmēr esmu apbrīnojusi viņa radošo ģenialitāti – ne tikai mūzikā, bet arī spilgtu tēlu radīšanā.
Man iemācīja divus galvenos uzvedības noteikumus filmēšanas laukumā – nekāpt pāri sliedēm un neiet pie monitora, pirms to nav izdarījis režisors. Citiem vārdiem sakot – jāzina sava vieta.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit