Saruna ar Evelīnu par viņas ģimeni notiek adventes laikā. Gan par to, kā ģimene gatavojas svētkiem un kā tos svin plašajā radu lokā, gan par dzīves vērtībām – mīlestību, bērniem, zaudējumiem un sadzīvošanu ar tiem. Par bērnu izglītošanu un pasauli mums apkārt, kurā, pēc Evelīnas domām, ir tik daudz kā skaista.
"Būtiska manas dzīves sastāvdaļa ir ticība un Dievs," apliecina Evelīna, sākot stāstījumu par to, kā satika savu otro pusīti, kā vēl pirms tam, pavisam nejauši, deva šķīstības solījumu, kā abi ar Andri draudzējās trīs gadus, atturoties no tuvības, kā precējās, kā brauca kāzu ceļojumā uz Ameriku, kā pamazām ģimenē viens pēc otra ienāca bērni, no kuriem vienu nācās zaudēt. Ar Evelīnu nebijām pazīstamas, bet pavisam nemanot, nopļāpājām divas stundas, kuras, starp citu, viņai bija grūti atrast savā saspringtajā ikdienā, audzinot četrus bērnus, turklāt vēl nodrošinot mājmācību.