Pamest noziedzniekus, lai rūpētos par skaistumu. Kā Laine Lapiņa pagrieza dzīvi par 180 grādiem  (5)

Policijas darbinieks bija gan Laines vectēvs, gan tēvs, tāpēc, daudz nedomājot, arī viņa izlēma doties pa ģimenē jau iemīto karjeras taciņu. Sākot ar 2000. gadu viņa strādāja kriminālpolicijā par ekspertu-kriminālistu. Viņas ikdiena bija visai piedzīvojumiem bagāta – katru dienu nācās braukt uz dažādiem izsaukumiem. Tā kā viņa darbojās kriminālpolicijā, tad arī izsaukumi bija tikai un vienīgi krimināla rakstura, tātad slepkavības. "Ja citi varēja noskatīties romantisku filmu piektdienas vakarā, tad man noteikti tas bija tik pat "romantisks" izsaukums uz kārtējo ģimenes skandālu, kur kāds ir nodūris savu draugu-pudeles brāli vai sievu, vai māti utt. Ainiņas bija tiešām ar visai nežēlīgu vardarbības piesitienu. Bija visādi, bet garlaicīgi noteikti nē."

Jāpiebilst, ka arī turpmāk ar tēvu darba vidē viņai bija visai ciešs kontakts – Policijas skolā bija jābūt viņa audzēknei, gan pēc tam kādu laiku jāstrādā kopā (augstākā vadība ļāvusi strādāt viņa pakļautībā, jo šajā amatā viņa bija jau trešajā paaudzē), tomēr tas gan nenozīmēja, ka bija kādas atlaides – drīzāk gluži pretēji, bija jāpierāda, ka viņa ir spējīga un nav vien šajā amatā radniecīgo saišu dēļ.