Darīt 'uz 200 procentiem': kā Eva izloloja divus uzņēmumus, iztiekot bez bērnaukles  (20)

Pēc studijām Eva strādājusi par žurnālisti un reklāmas menedžeri izdevumā "Sievietes Pasaule". "Strādāju gadu pa piecpadsmit latiem mēnesī. Bet es to darīju ar mērķi, jo, kā zināms, pašā sākumā pēc universitātes beigšanas ir ļoti grūti sevi pierādīt un izveidot CV pirmo pamatīgo ierakstu," stāsta Eva. Ieguvusi jau nelielas zināšanas, viņa uzsāka darba gaitas reklāmas aģentūrā par asistenti. Jau pirmajā nedēļā viņai esot izdevies iegūt kādu lielu klientu – gan viņai pašai, gan visai reklāmas aģentūrai tas esot bijis vērienīgs ieguvums. Viņa nenobijās un uzņēmās projektus vadīt pati.

Strādājot aģentūrā, viņa bija ieguvusi jau pietiekami lielu klientu pulku. Šķita tikai loģiski uzsākt kaut ko savu. "Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka, ja viss notiek īstajā laikā un īstajā vietā, tad tas viss notiek vienkārši, plūstoši." Tā 22 gadu vecā Eva kļuva par uzņēmēju, izveidojot reklāmas aģentūru "BANGBANG". Tolaik, kā stāsta uzņēmīgā sieviete, viss esot bijis citādi – vajadzīga bija vien laba ideja un īsts spars. "Galvenais ir tas mirdzums acīs," piebilst Eva.

Interesanti, ka neviens nekad neesot pavaicājis, cik Evai ir gadu. Tas tāpēc, ka viss tika darīts ar stingru pārliecību par saviem spēkiem. "Ja tu zini, ko tu dari, vecumam īstenībā nav nozīmes." Viņa teic, ka tajā laikā viņai neesot bijis, ko zaudēt – viņa pat par to nedomāja, vienkārši gāja un darīja. Protams, vecāki gan esot nedaudz uztraukušies, tomēr arī viņiem esot bijusi pārliecība, ka viss ritēs gludi.

Tagad uzņēmējas rūpju bērns un mazākais luteklītis ir viņas un vīra bizness "PICA RĪGA". Kā viņa nolēma radīt šādu biznesu? Vienkārši – esot bijusi sajūta, ka vajag. Vīrs iepriekš strādājis par juristu notāra birojā un šīs idejas vārdā viņš aizgājis prom no sava darba, uzsākot strādāt pie ģimenes uzņēmuma, kurš šobrīd pastāv nepilnu gadu. Protams, vajadzīgs vēl liels darbs, jo šobrīd picas varot pasūtīt tikai elektroniski, bet ģimene sapņo par savu omulīgo restorāniņu, ko plāno atvērt pavisam drīz.

"Ir dažādi biznesa cilvēki – investori un tie, kas paši biznesā ir iekšā. Ja es daru, tad es daru uz visiem 200 procentiem. Es nevaru būt tikai investors, kas gada beigās saņem dividendes. Man patīk tas process. Tas man ir iekšā sirdī un dvēselē, " atzīst Eva, skaidrojot savu pārliecību, ka nav pareizas formulas biznesam, ir jābalstās uz sajūtām.

"Esmu lasījusi žurnālos, ka sievietēm biznesā ir grūtāk – es nevienu brīdī 11 gadu laikā neesmu ar to saskārusies," uzsver uzņēmēja. Lai gan pavisam nesen viņa nonākusi arī pie sekojošas atziņas: "Vairāk es noteikti nevienu biznesu negribēšu, jo man liekas, ka es jau tam esmu par vecu, jo pārāk daudz sevi atdodu biznesam," nosmej Eva.

Viņa stāsta, ka ir paveicies tiem cilvēkiem, kam darbs ir viņu hobijs. Bet no otras puses – tas esot arī slikti, jo nav īsti laika citiem hobijiem. Tomēr Eva neslēpj – dažkārt viņa vēloties arī nedaudz atvilkt elpu. Tiesa, ne uz ilgu laiku, jo pie kārtīgas bezdarbības Eva nav radusi. Viņa stāsta, ka tāda diena, kad varētu atzvelties dīvānā un paspaidīt televizora pulti, ir labi ja reizi divos, trijos gados.

Tomēr arī nelielu atpūta ikdienā ir nepieciešama. Evas hobijs un kaislība ir ceļošana. Dodoties apskatīt tuvākas un tālākas zemes, tā ir vienīgā reize, kad mobilais telefons uzņēmējai esot izslēgts. "Tā ir reize, kad var atslēgties, jo es nevienu reizi 11 gadu laikā neesmu paņēmusi atvaļinājumu, kad esmu Latvijā," tā uzņēmēja. Brīvākos mirkļus viņa izmanto, lai pavadītu laiku kopā ar ģimeni.

Runājot par ģimenes dzīvi, Eva ir sieva un māmiņa vairāk nekā gadu vecam bērniņam.
Jāpiebilst, ka daudzi pat nezinot, ka Eva ir arī māmiņa, jo viņa tā arī nekad nav devusies īstā bērnu kopšanas atvaļinājumā. Pat tad, kad viņa bija stāvoklī, bizness esot bijis neatņemama ikdienas sastāvdaļa, un vien divas nedēļas pirms bērna dzimšanas viņa beigusi sportot. Arī pēc bērna dzimšanas viss ritējis viegli un pat ikdiena neesot sevišķi mainījusies, turklāt jāpiebilst, ka Eva iztiek bez auklītēm. Mazais luteklītis esot ļoti mierīgs – bērniņš tiek ņemts pat uz sanāksmēm, un tas absolūti netraucējot. Kā stāsta Eva, viņai ar citām māmiņām nebūtu pat par ko runāt, jo ikdiena rit īstā harmonijā. "Ja es zinātu, ka man nākamie šādi paši modeļi sanāktu, es varētu arī sešiem bērniem tikt galā. Galvenā laime ir bērnos!"

Atskatoties atpakaļ, Eva saka, ka neko nemainītu – viņa visu darītu tieši tā, kā to darījusi.