Sekot iekšējam aicinājumam. Kaitbordiste Aija Ambrasa Latvijas vārdam liek izskanēt pasaulē  (4)

Šobrīd Aija ir visai interesantā dzīves situācijā. Pirms vairāk nekā pusgada Aija pieņēma diezgan drosmīgu soli. Vairākus gadus darbojusies IT jomā, viņa nolēma mainīt savu dzīvi, pametot darbu, lai varētu sekot savam sapnim – profesionāli nodarboties ar kaitbordu un parādīt pasaulei, kas ir Latvija.

"Es tam gatavojos ilgi. Diezgan daudz gadus par to domāju. Pēc ne visai pozitīviem dzīves notikumiem man vienkārši mainījās uztvere. Es sapratu to, ka mums ir atvēlēts konkrēts laiks uz zemes. Kaut kādu gadu sekoju līdzi saviem ienākumiem un izdevumiem, mēģināju iekrāt, apzināti pētīju sevi un lietas sev apkārt. Tad es sapratu – ideāli piemērots brīdis, kad es varēšu pamest darbu, jo man būs pietiekami daudz naudas kontā, īsti varbūt nekad nebūs, tāpēc nodomāju – kāpēc ne tagad? Bija impulss – ir laiks! Un negribētos sagaidīt mirkli, kad tas beidzās, lai saprastu, ka esi domājis, plānojis un neīstenojis savu sapni nekad.

Bija bail un aizvien ir bail, jo šobrīd es esmu tikai ceļā uz sapņu piepildījumu. Daudz strādāju ar sevi, skatos uz iespējām. Katrā ziņā neko nenožēloju. Esmu gandarīta, ka to izdarīju," stāsta Aija.

Gluži tāpat Aija vienmēr vēlējusies izveidot "kaut ko savu", tāpēc dzīvesveida maiņa likusies likumsakarīga. "Šobrīd es cenšos salikt kopā bildi un esmu ceļā uz to," teic Aija.

Aijas pamatizglītība ir datorzinātnes, un nupat viņa ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbībā un inovācijās, kā arī papildus šim, viņa ir ieguvusi arī sporta treneres kvalifikāciju. "Izmantojot iegūto izglītību, cenšos darīt to, kas man patīk," tā Aija.

Veikbords, snovbords, SUP'i, nedaudz sērfošana, "longboard" un "Showel Race" jeb "šļūkšana ar lāpstu" – starp šiem visiem eksotiskajiem sporta veidiem Aija atrada savu aicinājumu jeb kaitbordu.

"Daudzi prasa, kas ir kaitbords. Es to saucu par pastaigu pa jūru, ne, kā ierasts, gar jūru," smejas Aija. Šis sporta veids Aijas redzeslokā nonāca 2008. gadā, un iepriekš neko tādu aktīvā sieviete vēl nebija redzējusi. "Man vienmēr ir paticis atrasties pie jūras. Pat dažādos laikapstākļos – lietū, vētrā lēkājot pa viļņiem... Tajā visā es saskatīju kaut kādu iespēju, sapni. Un mani tas uzrunāja."

Arī apkārtējiem Aijas izvēle likusies loģiska. Lai gan tolaik reti kurš no Aijas draugu loka zināja, kas šis ir pa sporta veidu, daudzi no draugiem vēlāk "pavilkušies" līdzi Aijai un izmēģinājuši savus spēkus arī paši.

"Man patīk, ka šis sporta veids ir ekoloģisks, jāizmanto dabas spēks, lai pārvietotos. Man tas ir ļoti meditatīvs pasākums."

Vaicāta, kā Aija izvēlējās hobiju ievirzīt arī profesionālās sliedēs, Aija teic, ka pamats tam ir kāds, godīgi sakot, pamācošs gadījums ar laimīgām beigām. "Tas pirmais grūdiens bija tad, kad sāku mācīties un mani iepūta iekšā jūrā, krastā tiku ar saviem spēkiem. Jūra mani izmācīja jau vienā no pirmajām reizēm." Apkārtējie, protams, esot pārdzīvojuši, bet pati Aija esot saglabājusi iekšēju mieru. Varbūt tas tāpēc, ka viņa ir trenējusies arī peldēšanā un ūdens ir teju kā viņas stihija."Varbūt tāpēc, ka pēc dabas tomēr esmu nedaudz bailīgs cilvēks, tāpēc ar to visu sāku nodarboties profesionālāk. Pēc tās konkrētās epizodes es sapratu, ka man tas patīk, bet ar jūru joki mazi, tāpēc gribu nodarboties ar to droši, profesionāli. Man patīk lietas darīt nopietni."

"Viens no iemesliem, kāpēc man šis sporta veids ir tik ļoti aizrāvis, ir tas, ka tas dod nereālu brīvības sajūtu. Jo ar kaitbordu tu vari nodarboties gan uz ūdens, gan pa sniegu, gan uz sauszemes. Principā, paliec zem kājām jebko, kas slīd, brauc vai ripo, un vari braukt. Tāpēc tas sporta veids neapnīk un visu laiku ir jaunas kombinācijas un arī sajūtas. Bet jo sabangotāka jūra, jo stiprāks vējš, jo vairāk viss iet pa gaisu, jo vairāk tas mani uzlādē," tā Aija, nosaucot sevi par stipro vēju cienītāju.

Aija stāsta, ka viens no iemesliem, kādēļ ir vērtīgi piedalīties sacensībās ir tas, ka šāda veida pasākumi ļauj it kā atskaitīties par paveikto. Tas ļauj saprast, ko esi sapratis, ko iemācījies.

Februāra beigās Aija piedalījās Pasaules čempionātā Ziemas vēju sporta veidiem "WISSA 2017", kur izcīnīja 3. vietu maratona distancē. Čempionātā piedalījās 186 dalībnieki no 11 pasaules valstīm, un Aija bija vienīgā, kas pārstāvēja Latviju. Jāpiebilst, ka šis bija Aijas pirmais Pasaules čempionāts.

"Sajūtas foršas. Tas bija negaidīts pavērsiens. Jo, pirmkārt, jau lēmums, ka es tiešām tur braucu, bija spontāns. Radās iespēja, un burtiski vienas nedēļas laikā es visam sagatavojos," tā Aija. "Atmosfēra bija fantastiska. Man tā bija kolosāla pieredze, bet man tas bija laikam gan fiziski, gan morāli grūtākās sacensības. Es ļoti daudz iemācījos, jo šāda formāta un arī apmēra sacensības man bija pirmās." Šajās sacensībās sešas dienas pēc kārtas dienā bijis jānobrauc aptuveni no 30 līdz 50 kilometru lielu distanci. "Fiziski tas bija smagākais pasākums, kādā esmu piedalījusies."

Viņa stāsta, ka kaitbords ir diezgan tehnisks sporta veids. Ir jābūt gatavam jebkādiem laikapstākļiem. Parasti nedēļu pirms sacensībām, kā stāsta Aija, ir jāsavāc viss nepieciešamais inventārs, jāizpēta prognoze, lai var izlemt, ko ņemt līdzi, bet ko – atstāt mājās. "Aizbraucot tur, es uz neko necerēju. Es redzēju, cik visi ir ļoti nopietni sagatavojušies. Inventāra ziņā es nebiju uz visiem 100 procentiem gatava, bet sanāca uz vietas sapazīties ar citiem dalībniekiem, un tas, kas man pietrūka, to viņi palīdzēja sagādāt. Ar to inventāru, kas man bija paņemts līdzi, es nebūtu varējusi tik labi nostartēt un iegūt tik augstu vietu."

Jāpiebilst, ka jau marta otrajā pusē Aija atkal dodas uz sacensībām Norvēģijā, un ar to viņa noteikti neapstāsies.

Vaicāta, vai viņas nesenākie panākumi būtu iespējami, ja viņa nebūtu pametusi darbu, Aija teic: "Grūti pateikt, kā būtu, ja būtu – "you never know" (no angļu val. – tu nekad nezini), bet, piedaloties pēdējās sacensībās, es sapratu, ka esmu fiziski labākā formā, nekā pagājušajā gadā. Es jutos stipra."