Šobrīd Anna Londonā mācās farmakoloģiju un fizioloģiju. Jau kopš vidusskolas laikiem viņa zinājusi, ka savu dzīvi vēlas saistīt tieši ar šo jomu. Anna norāda, ka arī darbs viņu nekad nav biedējis – viņa sākusi strādāt algotu darbu jau 15 gadu vecumā, un arī, pārceļoties uz dzīvi Londonā, jau nākamajā dienā atradusi sev darbu, ko apvienot arī ar studijām.
Savukārt fiziskās aktivitātes Annas dzīvē svarīgu lomu spēlē jau kopš bērnības. Vingrošana, džudo, peldēšana, volejbols, modernās un austrumu dejas – jaunā sieviete izmēģinājusi daudz ko. "Nekas ilgāk par gadu vai diviem mani nesaistīja, jo augu un mainījās arī intereses, tā īstā nodarbošanās vēl nebija atrasta un tolaik kā bērnam nebija konkrēta mērķa vai iemesla, kāpēc kaut ko darīt ārpus skolas. Mamma teica ka jāiet, es arī gāju," atklāj Anna.
"Apzināts lēmums un pirmais solis trenažieru zālē tika sperts 14 gadu vecumā, kad sapratu – gribu mainīt to, ko redzu spogulī. Lēmumu sākt trenēties sporta zālē pieņēmu pēc divu mēnešu atpūtas Francijas dienvidos vasaras laikā. Atgriezos atpakaļ, uzvilku šortiņus un, skatoties uz savām kājām, sapratu, ka man nepatīk, kā kratās augšstilbi. Sapratu, ka kaut kas ir jādara lietas labā. Nekad neesmu bijusi resna vai tieva, vienkārši gribējās vairāk formu un tvirtuma." Trenažieru zāle atradusies iepretim Annas mājai, un degsme trenēties esot bijusi tik liela, ka gandrīz katru dienu vasarā ap pulksten septiņiem viņa stāvējusi pie zāles durvīm, gaidot atvēršanos.
Satikt savu izredzēto sporta zālē un mīlestības dēļ pārcelties uz Londonu
Intensīvais treniņu grafiks
Kaloriju skaitīšana nebūt nenozīmē sevis ierobežošanu un psiholoģisko nestabilitāti
"Uzturs ir viens no svarīgākajiem (ja ne vissvarīgākais) aspektiem rezultātu sasniegšanā, un es to apzinājos tad, kad sāku uzdot jautājumu sev – kāpēc es tik daudz trenējos, bet izskatos burtiski ne pēc kā, un kādam uzturam tad jābūt," spriež Anna. Viņa sākusi dziļāku izpēti – sākusi lasīt dažādus padomrakstus, profesionāļu ieteikumus un skaidrojumus, diētu plānus. Ap to laiku viņa satikusi arī Krišjāni, kas pieteicies sagatavot viņai uztura plānu. Kopš tā laika viņa seko šim režīmam.
"Patiesībā viss ir galvenokārt ļoti vienkārši – ja gribi zaudēt svaru, esi kaloriju deficītā, vairāk kusties vai samazini ikdienas uzņemto kaloriju daudzumu, vai dari abus. Ja gribi pielikt muskuļmasu, esi kaloriju proficitā jeb ēd vairāk, nekā vajag, lai uzturētu svaru," tā Anna. Viņa uzsver, ka esot ļoti noderīgi zināt, cik olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku gramus dienā jāuzņem, lai sasniegtu tieši sev vajadzīgo mērķi, ņemot vērā dzīvesveidu, fizisko aktivitāšu skaitu un vielmaiņas ātrumu. "Kaloriju skaitīšana nebūt nenozīmē sevis ierobežošanu un psiholoģisko nestabilitāti, bet gan gudrāku pieeju sevis uzlabošanas darbā, kas ļaus kāroto rezultātu sasniegt ātrāk un efektīvāk."