Dramatiskie notikumi, kas gandrīz iznīcināja spīdošu karjeru – Rozmarijas Klūnijas dzīvesstāsts

Rozmarija Klūnija piedzima 1928. gada 23. maijā. Viņa bija viens no pieciem bērniem ģimenē. Rozmarijas bērnību nevarētu raksturot kā rožainu – viņas tēvs, kurš pelnīja maizīti ar krāsošanas darbiem, dzēra pārāk daudz, pārāk bieži. Tas bija tik neciešami, ka pat viņa tēvs, Rozmarijas vectēvs un politiska figūra pilsētā, lika viņu apcietināt par atrašanos publiskā vietā alkohola reibumā. Ģimeni satricināja arī nelaimes gadījums, kurā viņas brālis Endijs noslīka, peldoties upē. Vērts pieminēt, ka viņa bija arī tante sava brāļa Nika dēlam, pasaulslavenajam aktierim Džordžam Klūnijam.

Runājot par viņas karjeru, jāteic, ka savu atpazīstamību viņa iemantoja pagājušajā gadsimta piecdesmitajos gados, pateicoties savam balss tembram, lieliskajam vokālam un savai siltajai personībai.

Sākotnēji viņa kopā ar savu māsu Betiju dziedāja Sinsinatī radio raidījumā, bet 1946. gadā abas pievienojās Tonija Pastora orķestrim, ar kuru kopā devās vairāku gadu ilgā koncertturnejā.

1949. gadā, kad Rozmarijas māsa Betija nolēma vairs neturpināt uzstāšanos, Rozmarija devās uz lielo Ņujorku, lai uzsāktu savu solo karjeru. Pēc divu gadu sadarbības un smaga darba ar "Columbia Records", viņa nāca klajā arī ar savu pirmo nr.1 hitu "Come On-a My House", kļūstot par populārāko dziedātāju visā Amerikā.

Tomēr ar to viss nebeidzās – šim hitam sekoja vēl pāris dziesmas, kas sašūpoja visu pasauli, piemēram, "Hey There," "This Ole House" un "Tenderly".

Apmēram ap šo pašu laiku viņa izmēģināja savus spēkus arī kā aktrise. Viņa piedalījās tādās filmās kā "The Stars Are Singing" (1953) un "White Christmas" (1954). Piecdesmito gadu beigās Rozmarijai bija pašai savs televīzijas šovs.