No mājsaimnieces par čempioni. Kā fitnesa modele Vironika sasniedza savus mērķus  (2)

Vironika ir dzimusi un augusi Latvijā, pabeigusi Ekonomikas un kultūras augstskolu un sešus ar pusi gadus nostrādājusi banku sektorā. "Agrāk ar sportu nekā nebiju saistīta, nekad nebiju nodarbojusies ar sportu." Tas mainījās pavisam nesen. Pirms pieciem gadiem Vironikai piedzima meitiņa, jaunā māmiņa aizgāja bērna kopšanas atvaļinājumā un darbā vairs neatgriezās, jo visu laiku veltīja rūpēm par ģimeni. Kā Vironika pati saka – viņa bija pilna laika mājsaimniece.

"Tā sanāca, ka vajadzēja braukt uz Austriju, uz Vīni, un trīs ar pusi gadus mēs ar ģimeni nodzīvojām Vīnē. Es biju laimīga sieva un māte," stāsta Vironika. Kad meita paaugās, un Vironikai bija vairāk brīva laika, viņa sāka prātot, ka dzīvē kaut kā pietrūkst. "Iespējams, tāpēc, ka biju tik ilgi sēdējusi mājās vai kā, bet es kļuvu neapmierināta ar savu izskatu, es domāju, ka vajag kaut mainīt. Mēs vairs neesam jauni," stāsta Vironika.

"Gadi iet, un es vairs nebiju apmierināta ar atspulgu spogulī. Daudzas sievietes noteikti saprot, par ko es runāju. Es nolēmu strādāt ar savu ķermeni, atgūt formu, kāda man bija pirms dzemdībām. Lielu izmaiņu jau nebija, bet vienalga vēlējos labākas un stingrākas formas, nekā bija pirms tam. Gribēju iet uz zāli vai uz kaut kādiem treniņiem, bet es nezināju, ar ko sākt. Nekad agrāk to nebiju darījusi." Tā nu pirms diviem gadiem Vironika sāka meklēt informāciju par sportu un centās sevi uzturēt formā, vingrojot mājās. Rezultāts nebija tāds, kā viņa gaidīja.

Vīnē atrast treneri bija sarežģīti gan valodas barjeras dēļ, gan tāpēc, ka Vironika vēlējās treneri, kam viņa var uzticēties, ar ko jūtas droši. Esot atvaļinājumā Latvijā, Vironika uzsāka treniņus pie Latvijas Bodibildinga, fitnesa un bodifitnesa federācijas trenera Vladimira Belova. "Neviens tad nevarēja iedomāties, ka tas tik ļoti mainīs manu dzīvi," nosaka Vironika. Viņa apmeklēja četrus treniņus un pēc individuālā treniņu plāna centās strādāt, atgriežoties Vīnē. Vironika sāka interesēties par fitnesu un sociālajos tīkos sāka sekot šī sporta veida pārstāvjiem.

Pērnā gada martā viņa atgriezās Latvijā un jūnijā sāka trenēties trenera uzraudzībā. Lai Vironikai būtu, kur tiekties, viņa ar treneri nolēma gatavoties sacensībām, kas notika oktobrī. Vironika ieguva trešo vietu. "Es sapratu, ka man izdodas, ka es varu." Tas motivēja turpināt, un Vironika saprata, ka dalība dažādās sacensībās ir cīņa pašai ar sevi, nevis citiem. "Es apzinos, ka tad, ja es speršu soli atpakaļ, es būšu zaudētāja. Es virzos uz priekšu, maziem solīšiem, bet uz priekšu."

Tagad Vironika ir ieguvusi veselu virkni dažādu kausu un titulu, piemēram, pirmo vietu 2017. gada IFBB Atklātajā Latvijas čempionātā viņa saņēma pirmo vietu kategorijā "Masters Bikini fitness", bet kādās sacensībās Krievijā viņa saņēma absolūtās čempiones titulu. Visvairāk atmiņā gan palicis IFBB Eiropas fitnesa čempionāts, kur viņa iekļuva finālā un saņēma piekto vietu. "Pirmo reizi piedalījos starptautiskās sacensībās un uz skatuves kāpu reizē ar cilvēkiem, kas ir mani elki, ko es cienu un kam es sekoju Instagramā."

Vironika neplāno apstāties. "Pēc tādiem rezultātiem saproti, ka ir jāstrādā tālāk, jo formu ir viegli zaudēt." Motivāciju un atbalstu sniedz arī ģimene – vīrs, meita un mamma, kas palīdz un atbalsta. "Mana meitiņa… Viņa lepojas un saka – māmiņ, kad es izaugšu, es gribu būt tāda kā tu," smaidot saka Vironika.

"Meitiņai ļoti patīk spēlēties ar manām medaļām un kausiem. Viņa kārto un pārkārto apbalvojumus pa plauktiem, un tad viņa saka: "Mammu, nākamreiz atved man medaļu un kausiņu, bet citādāku, lai tas būtu lielāks vai mazāks." Es saprotu, ka nevaru braukt mājās bez medaļas, jo man bērns gaida. Tāda atbildība," viņa nosmej.

Jautāta par nākotnes plāniem, viņa atklāj, ka savu nākotni saista ar sportu un fitnesu. Tas ir mainījis ne tikai to, ka viņa fiziski jūtas labāk, bet arī ļāvis sevi ieraudzīt citā gaismā: "Tas deva pašpārliecinātību. Es kļuvu pārliecinātāka par sevi, sapratu, ka es neesmu tikai māte, mājsaimniece un sieva, sapratu, ka es varu mainīt savu dzīvi, ka es varu būt piemērs citām sievietēm, kas domā, ka 36 gadu vecumā iziet uz skatuves nav reāli. Nē, tas ir iespējams."