Resnā bārbija Ingrīda: skaistuma standarti ir necieņa pret cilvēku  (41)

Ingrīda pati sevi sauc par resnu, bet neuzskata, ka tas nozīmē, ka viņa ir slima, neglīta un neveiksmīga. Viņa vada skaistumkopšanas salonu "Daiļotava", sporto un ir pārtraukusi tiekties pēc neaizsniedzamiem skaistuma ideāliem, lai varētu dzīvot un būs saskaņā ar sevi. Tomēr ikdienā viņai bieži nākas saskarties ar aicinājumiem nedaudz notievēt. Uz jautājumu, kāpēc tas nepieciešams, gan līdz šim neviens viņai atbildi nav sniedzis.

Reiz pat ārsts mudināja viņu atbrīvoties no svara un iegūt slaidākas ķermeņa aprises, neskatoties uz to, ka par veselības problēmām Ingrīda nesūdzas un arī analīzes norādījušas, ka viss ir kārtībā, un par viņas rādītājiem priecātos pat sportisti. Uz Ingrīdas jautājumu par to, kāpēc viņai jānotievē, speciālists vien izteicis minējumu, ka tas viņu varētu padarīt laimīgāku. Nekā medicīniska iemesla to darīt viņai neesot.

Nav jau tā, ka Ingrīda nebūtu mēģinājusi kļūt slaidāka. Ingrīda sporto un ir ļoti aktīva, bet viņa to nedara, lai atbrīvotos no svara, jo ar laiku sapratusi, ka to nevar izdarīt, nekaitējot savai veselībai. 20 kilometrus garas distances noskriešana Ingrīdai nesagādā milzu pūles, bet viņa neskrien, lai būtu slaidāka. Viņa skrien, jo vienkārši vēlas to darīt. "Ļoti bieži cilvēki izlemj trenēties nepareizā mērķa dēļ. Un nepareizais mērķis – kas tas ir? Oi, es gribu būt tievs! Tāpēc es gribēju rakstīt to blogu. Ļoti daudziem cilvēkiem tas nenotiks nekad."

Jāpiebilst arī, ka par vīriešu uzmanību Ingrīda nesūdzas, tāpēc vēl jo vairāk viņa neizprot nepieciešamību sevi mocīt, lai tikai iekļautos kaut kādos skaistuma standartos. Tie viņai šķiet neloģiski un nevajadzīgi.

Ingrīda vada skaistumkopšanas salonu. Viņa ir mācījusies par kosmētiķi, bet tagad pievēršas masāžai un veidiem, kā uzlabot izskatu, uzlabojot ādas vielmaiņu un veselību, jo nereti cilvēkam estētiskas dabas problēmas rodas citu iemeslu dēļ, un tad nepieciešams nevis maskēt defektus, bet novērst to cēloni, tāpēc salonā piedāvā arī dermatologa un fizioterapeita pakalpojumus. "Atnāk ar estētisku problēmu, bet es, piemēram, redzu, ka tas kaut kādas stājas jautājums vai kāda nopietnāka muguras problēma. Tad viennozīmīgi vispirms ir ārsta konsultācijas un tad tikai mēs varam strādāt ar estētiku," viņa nosaka.

Ingrīda Pulvere skaistumu redz cilvēka saskaņā ar sevi un tajā, ka izskats atbilst tam, kā cilvēks jūtas. Ingrīda uzsver, ka skaistumkopšana ir iespēja mainīt savu ārieni atbilstoši savai būtībai, bet to noteikti nedrīkst uztvert kā nepieciešamību.

Cilvēkiem, kas nevēlas apmeklēt skaistumkopšanas salonus un veikt dažādas procedūras, piemēram, vaksāciju, tas nav jādara, pārliecināta Ingrīda. "Ja tu gribi, tu to vari izdarīt. Ja tu negribi, tad tu vari arī tagad nedarīt. Es nedomāju, ka no tā mainās kaut kāda cilvēka vērtība."

Jautāta, kāds ir skaistuma standarts, pēc kā vadās viņa pati, Ingrīda atbild: "Es domāju, ka standarti vispār skaistumkopšanā nevarētu pastāvēt, tādēļ ka vispirms ir cilvēkam tīri individuāli jāpavaicā, kas viņam traucē," piebilstot, ka cilvēki bieži satraucas par to, ka tas, kā viņi jūtas, nesakrīt ar to, kā viņi izskatās. "Es gribu dabūt savu ārējo tēlu līdzīgu savam iekšējam, jo tas jau ir tas iemesls, kāpēc cilvēks jūtas ne tik labi – ne tik smuks un tā. Tādi standarti jau principā nav iespējami, jo kā var salīdzināt cilvēku ar cilvēku? Mēs nevaram salīdzināt, jo mēs katrs esam pilnīgi citādāks.

"Es domāju, ka tā ir necieņa pret cilvēku kā tādu. Katram cilvēkam ir tīri individuāli jāpaprasa, kas viņam pašam nepatīk. Mēs mēģinām kaut kā, lai citi mūs vērtē. Cilvēks pats tikai laika gaitā sevi var novērtēt. Citi nedrīkstētu otru cilvēku vērtēt," par skaistuma standartiem saka Ingrīda. Viņa norāda, ka daudzas sievietes vēlas būt tievas, jo uzskata, ka tad viņas būs pievilcīgākas vīriešu acīs. Tomēr Ingrīda ir pārliecināta, ka netrūkst vīriešu, kam patīk apaļumi un formīgas sievietes.

Ingrīda ir pārliecināta, ka cilvēkiem ir jābūt tādiem, kādi viņi ir, nevis jācenšas iekļauties kaut kādos rāmjos un standartos, kas saistīti ar izskatu. "Šis ir tikai šis standarts. Mums visiem tādiem jābūt. Nu kas tas tāds ir?" viņa vaicā. "Esmu pati izgājusi visādiem posmiem cauri – ej pie uztura speciālista, pie endokrinologa. Lielas fiziskas slodzes, šosejas riteņbraukšana, vēl kaut kas, vēl kaut kas…" Kādā brīdī Ingrīda sapratusi, ka nevar notievēt, nelietojot speciālus preparātus un nekaitējot savai veselībai.

Viņa uzskata, ka nevajag sevi vērtēt, skatoties spogulī un salīdzinot sevi ar citiem. "Katram ir jāsaprot sava vērtību sistēma, jo katrs cilvēks reāli ir vērtība. Un kā tā var būt, ka tu pats sev ieskaidro – nē, es neesmu vērtība tāpēc, ka man krūtis nav tāda un tāda izmēra vai bikses ir tāda un tāda izmēra. Mums vienkārši ir jānodefinē savā galvā vērtības.

Ja es visu laiku iešu pie spoguļa un domāšu, ka man te kaut kas ir jādara, ka man ar to vidukli kaut kas nav kārtībā, kaut kas ar kājām nav kārtībā un visu laiku tā domāšu, vai tad es dzīvošu? Ja es tā visu laiku domāju, es nedzīvoju ne šodienā, ne rītdienā. Es visu laiku koncentrējos uz kaut ko, kas reāli nav dzīvošana."

Viņa atceras, kādu gadījumu, kas spilgti parādījis, cik ļoti skaistuma standarti ietekmē cilvēka pašsajūtu. Ingrīda pieteicās deju nodarbībām, kas bija paredzētas formīgām dāmām. "Man šķita ļoti loģiski, ka tur varētu iemācīties dejot atbilstoši savam ķermenim. Lai neizskatītos smieklīgi vai kā, bet atbilstoši savai fizioloģijai, kā tas izskatās." Tomēr rezultāts nebija tāds, kā cerēts. "Es sapratu, ka tās visas sievietes ir tik nelaimīgas, ka tu vienkārši nevari uzturēties vienā telpā ar tiem cilvēkiem. Tu negribi tur iet dejot. Tik nospiedošs ir tas viņu nelaimīgums."

Ingrīda ir pārliecināta, ka šīm sievietēm neapmierinātību ar sevi izraisījusi sabiedrības attieksme pret cilvēka izskatu un svaru. Viņa aicina arī citas sievietes mīlēt sevi tādas, kādas viņas ir, un saprast, ka ne visi cilvēki var būt tievi un ne visiem tādiem ir jābūt.