Pirmais iespaids par šūšanu Elīnai nāca no vecmāmiņām. "Man patika vizuālais, audumu un šujmašīnu smarža un šūšanas radītā skaņa," atminas Elīna. Tomēr par modi viņa sākusi interesēties laikā, kad spēlējusies ar papīra lellēm un veidojusi tām apģērbus. Tas patiesi viņu ir aizrāvis. Vēl viena lieta, kas vēl tuvāk piesaistīja Elīnu modei, bija vecvecmāmiņas draudzene, kura jaunībā bija sēdusies kuģī un aizbēgusi uz Ameriku un no turienes sūtīja savai draudzenei drēbes. "Protams, bija visādi audumi, ko pie mums nevarēja dabūt," skaidro Elīna, piebilstot, ka audumi tam laikam esot bijuši unikāli. "Vēl tagad atceros tās īpašās sajūtas, rokoties pa vecvecmāmiņas seno skapi un cilājot, mērot, pētot apģērbus un audumus. Es biju pavisam maza meitene, vēl nebiju 10 gadus veca."
Mīlestība pret šūšanu tikai augusi, līdz tēvs viņai nopircis šujmašīnu. "Man kā mazai meitenei tas bija liels notikums," stāsta Elīna, skaidrojot, ka 12 gadu vecumā viņa sākusi apmeklēt šūšanas pulciņu. Visu tīņu vecumu, līdz 10. klasei, šūšana bija Elīnas ikdiena un vēlu vakara stundu hobijs, tomēr tad pienācis laiks, kad bijis jādomā, ko iesākt ar savu nākotni. "Modes un mākslas virziens netika uzskatīts par pietiekami nopietnu," par senajiem laikiem stāsta radošā personība, piebilstot, ka pat viņa to nebija apsvērusi, nemaz nerunājot par vecākiem. "Tas bija hobijs, kaut kas ne tik nopietns!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
