Policijas skaistumkaraliene Lāsma Zemene: palīdzēt var dažādi – arī stāstot par notikumiem  (7)

Lāsma stāsta, ka pēc vidusskolas absolvēšanas viņa nespējusi izlemt, ko tālāk darīt ar savu nākotni. Tobrīd prātā bijuši divi virzieni – sabiedriskās attiecības vai tiesību zinātne. "Tolaik šķita, ka tiesību zinātne ir kas tāls un sarežģīts, tādēļ sabijos un izvēlējos pirmo variantu," stāsta Lāsma. Iestājusies Biznesa augstskolā "Turība", paralēli viņa izmēģinājusi spēkus televīzijā, bet pēc tam viņa strādājusi laikrakstā, vēlāk – sabiedrisko attiecību aģentūrā. "Vienmēr esmu uzskatījusi, ka paralēli studijām nepieciešams uzsākt darba gaitas attiecīgajā nozarē. Tikai tā var redzēt, kas lācītim vēderā. Tomēr vienā brīdī kļuva garlaicīgi, trūka satura tam, ko es daru. Nolēmu paņemt akadēmisko gadu un aizbraukt uz Grieķiju. Tobrīd vēl nenojautu, ka atgriežoties studijas turpināšu Juridiskajā fakultātē un atradīšu veidu, kā abas šīs profesijas apvienot," tā Lāsma.

Kad Lāsma bijusi 16 gadus veca, viena no skolas laika draudzenēm aicinājusi pieteikties modeļu skolā. Tajā brīdī jaunajai meitenei šī ideja nešķitusi sevišķi piemērota, tomēr draudzenei izdevies viņu pierunāt. "Aizgāju uz atlasi, un mani uzņēma. Tur dažādu pasākumu laikā satiku meitenes, kuras bija piedalījušās gan vietējos, gan starptautiskos konkursos. Sasniedzot pilngadību, meiteņu pamudināta, nolēmu aiziet uz vietējā skaistumkonkursa atlasi. Negāja tik labi kā gaidīts – zināju, ka varu labāk," par pirmajām vilšanās sajūtām skaistumkonkursu pasaulē stāsta Lāsma, kura pēc tam par mērķi uzstādījusi iekļūšanu nacionālajā konkursā. "Tas nebija viegli," noteic Lāsma.

Piedaloties pirmo reizi, viņa iekļuva vien rezervistu rindās, taču bija gana neatlaidīga un strādāja ar sevi trīs gadus, lai mēģinātu vēlreiz un sasniegtu rezultātus. Pūliņi vainagojās panākumiem. "Uzskatu, ka uzvarēju tieši savas neatlaidības dēļ," par savu 2014. gadā iegūtu titulu, ko saglabāja divus gadus, teic Lāsma.

Jāpiebilst, ka šis bija laiks, kad jaunā sieviete arī pieņēmusi lēmumu pārcelties uz Rīgu, pāriet uz Juridisko fakultāti un paralēli studijām sākt strādāt Rīgas pašvaldības policijā.

"Man šķiet, ka tā īsti nebiju aizdomājusies, kas varētu notikt pēc uzvaras. Konkurss, kuru bērnībā biju piefiksējusi TV ekrānā, nu bija realitāte," noteic Lāsma.

Organizācija "Miss World" katru gadu izsniedz ekskluzīvas tiesības kādam valstī esošam uzņēmumam rīkot nacionālo konkursu un uzvarētāju sūtīt uz pasaules konkursu. Tiek noslēgts līgums starp pasaules konkursa organizatoriem, uzņēmumu un tā rīkotā konkursa uzvarētāju. Katram ir savi pienākumi un tiesības. Un diemžēl Lāsmas gadījumā viss negāja gludi, jo nācās pārtraukt sadarbību ar toreizējo nacionālā konkursa organizatori. "Neskatoties uz šo aizķeršanos, tika dota zaļā gaisma no pasaules konkursa organizatoriem un sākās intensīva gatavošanās lielajam notikumam. Darīju visu, kas bija manos spēkos, un gandrīz viss izdevās." Tomēr sīki detaļās par šo notikumu Lāsma iedziļināties nevēlas, jo pieredze neesot bijusi no tām patīkamākajām.

"Daļēji jāpasaka paldies darba pieredzei, proti, ja ir problēma, par to ir jārunā, ja redzi, ka kāds dara otram pāri vai tev pašam, ir jāziņo tiesībsargājošajām iestādēm. Ja cilvēki izvēlas sliktās lietas neredzēt vai ar tām samierināties, tad nekas nemainīsies. Šāda attieksme var radīt traģēdijas, kuras savām acīm caur policistiem redzu ik dienas," par kopējo situāciju vien noteic apņēmīgā sieviete.

"Viennozīmīgi konkurss svaru kausus sasvēra uz sabiedrisko attiecību pusi. Arī šāda veida konkursi attīsta dažādas profesionālās spējas. Sekojot līdzi citām mana gada "Miss World" dalībniecēm, skaidri redzams, ka lielākā daļa uzsākušas darbu tieši publiskajā sfērā, piemēram, vadot stila raidījumus, darbojoties reklāmas un pasākumu aģentūrās, dažas kļūst par dizainerēm vai aktrisēm," stāsta policijas darbiniece.

"Tikai esot konkrētajā nozarē, redzi arī tās jaunās sievietes, kuras neizvēlas publisko sfēru un kļūst par ārstēm, juristēm, inženierēm un uzņēmējām. Tāpat arī neesmu vienīgā, kura, strādājot policijā, ir izmēģinājusi spēkus šāda veida konkursā. 2005. gadā par "Miss World" kļuva Islandes pārstāve Unnur Birna Vilhjálmsdóttir, kura tobrīd strādāja policijā un studēja tiesību zinātni. Es drīzāk sevi gribētu pieskaitīt tām otrajām, jo ar šovbiznesu savu nākotni nesaistu, lai gan sabiedriskās attiecības policijā ir kaut kur pa vidu starp izklaides industriju un jurisprudenci."

Runājot par strādāšanu policijā, Lāsma ir tā, kura apcer policijā svarīgo, un viņas veidotās preses relīzes vēlāk parādās arī medijos, kur ar tām iepazīties var lasītāji. Tomēr mediji nebūt nav vienīgā vieta, kur var redzēt Lāsmas darba augļus. Par svarīgāko ļaudis tiek informēti arī Rīgas pašvaldības policijas feisbuka lapā, kur parādās Lāsmas vārdu virknējumi. Kā teic Lāsma, viņai vienmēr esot bijusi sajūta, ka citiem jāpalīdz.

"Tas piedod saturu tavam darbam, tas arī bija dzinulis paralēli studijām strādāt tieši policijā. Kur gan vēl redzēt, kā tiesības realizējas acu priekšā. Nepilnu gadu strādāju kā policiste, bet vēlāk pārgāju uz sabiedriskajām attiecībām," skaidro Lāsma, piebilstot, ka vispirms bijis vajadzīgs laiks, lai izprastu policijas darba specifiku un varētu pildīt sabiedrisko attiecību speciālista pienākumus.

"Interesantākie notikumi gan netiek atlasīti sevišķi interesantā veidā – man ir pieejami dažādi kopsavilkumi un paralēli tiek vērtēts, kas attiecīgajā brīdī ir aktuāls. Lai gan vairs neesmu policiste šī vārda klasiskajā izpratnē, uzskatu, ka palīdzēt var dažādos veidos – arī stāstot par notikumiem. Tas ir arī tas, ko ikdienā daru – stāstu, piemēram, par izņemtajiem bērniem, bezpalīdzīgās situācijās nonākušiem cilvēkiem, normatīvo aktu grozījumiem un skaidroju, kāpēc policists rīkojies tā un ne citādi. Cenšos rakstīt tā, lai teksta uztveramība nepazustu juridiskos terminos – pēc iespējas vienkāršāk un saprotamāk.

Dažreiz par notikumiem uzzinu, sarunājoties ar kolēģiem, kad pēkšņi sarunas laikā saprotu – tur apakšā ir stāsts, ar ko ir vērts padalīties. Tāpat regulāri ir dažādu normatīvo aktu grozījumi, loģiski, ka tie ir jāizskaidro un jānorāda arī pastāvošie soda apmēri. Reti kurš iedzīvotājs, kurš nestrādā tiesībsargājošajā iestādē, rūpīgi seko līdzi likuma izmaiņām un tās pilnībā izprot. Apzinos, ka daudziem vienīgā saskarsme ar policiju ir caur šiem rakstiem. Es ceru, ka ar savu darbu es palīdzu cilvēkiem uzzināt, kā pareizi rīkoties dažādās situācijās."