Gundega Bičevska: Šī laikmeta izaicinājums – saprast, kādas ir sievietes un vīrieša lomas  (2)

Gundega stāsta, ka pirmais dzīvesstila žurnāls, kurā viņa sākusi strādāt, bijis vīriešu izdevums "Klubs". "Mani uzrunāja galvenais redaktors Juris Šleiers, un būtu bijis neprāts atteikt šādam piedāvājumam. Juris mani ieveda "lifestyle" pasaulē, skaidrojot, ka jādomā uzreiz, kā materiāls izskatīsies vizuāli, ka ir ļoti svarīgi visi it kā mazie sīkumi, kas rada kopējo iespaidu," atminas Gundega. Viņa stāsta, ka vēlāk izdevniecības "Santa" izdevēji viņai uzticēja veidot žurnālu "Shape", kuru ar lielu lepnumu viņa vadījusi četrus gadus. Pēc tam sekojuši jauni izaicinājumi, veidojot bukazīnus. "Visbeidzot mani uzrunāja žurnāla "Cosmopolitan" izdevēji – viņi meklēja jaunu galveno reaktoru, bet paši šo amatu nevarēja apstiprināt, tikai izvirzīt kandidātus konkursam, jo gala lēmumu pieņēma zīmola pārstāvji Ņujorkā. Pēc sīvā konkursa uzzināju, ka esmu izvēlēta, un tad jau durvis atkal pavērās uz jaunu skolu, jo "Cosmo" dzīvesstila žurnālu nišā ir visu laiku veiksmīgākais piemērs. Man bija iespēja tikties ar zīmola pārstāvjiem un trijās dienās apgūt visu informāciju, lai zinātu, kā tieši šo mediju zīmolu vadīt. Tās ir zināšanas, kas man paliek, un esmu ļoti pateicīga, ka man bija šāda iespēja – sajust, kāda skola valda starptautiskajā līmenī. No cilvēciskā viedokļa mani vienkārši iedvesmo dzīvesstila mediji, jo tie lielā mērā ir orientēti uz to, lai dāvinātu sajūtas – pārsteigumu, iedvesmu... Tas ir kā šovs."

Ideja par to, ka varētu veidot iedvesmas un dzīvesstila grāmatu, Gundegai bijusi jau pirms vairākiem gadiem, tomēr pirms gada viņa šai domai pieķērusies klāt racionāli. Viņa sākusi pētīt, kādas ir šā brīža tendences pasaulē un kāpēc tieši tagad šāda grāmata sievietēm būtu nepieciešama. "Pagājušajā gadā es jutu, ka publiskajā telpā ir pārāk daudz negatīvas informācijas, un, runājot ar cilvēkiem, bieži vien sarunas aizveda pie bailēm par to, kādā pasaulē dzīvojam, jo ziņas par jauniem teroraktiem un kara draudiem jau bija kļuvušas par daļu no mūsu dzīves. Es sajutu, ka ir ļoti nepieciešams runāt par to, kā varam pašas veidot savu dzīvi labāku – caur mazām, skaistām niansēm, kas spēj dzīvei piešķirt krāsas un raisīt sejā smaidu. Tāpēc arī tāds grāmatas nosaukums – "Dimanti tavā pagalmā". Tā ir pārliecība, ka viss vērtīgākais un svarīgākais jau ir pie mums pašām, atliek to tikai apzināties un ieraudzīt."

Vaicāta, vai dzīves laikā gūtās atziņas ir bijis viegli ietērpt 264 lappusēs, Gundega teic tā: "Man negribētos teikt, ka tas bija grūti, kā es mocījos, to darot, jo pāri visam bija liels prieks, ka grāmatas ideja pamazām iegūst miesu un saturu. Lai gan es arī nevaru teikt, ka tas bija viegli, jo darbs bija apjomīgs un atbildīgs. Beidzamajā laikā mani ir uzrunājuši vairāki cilvēki, kuri arī lolo sapni par savu grāmatu, un lielākie jautājumi, ar ko gandrīz visi saskaras, – kā atrast laiku, lai to paveiktu, un kā noticēt sev, lai uzdrošinātos. Man šķiet, tās arī ir lielākās grūtības ceļā uz savu grāmatu."

Viņa stāsta, ka sievietes, kuras jau ir turējušas rokās jauno grāmatu, katra novērtē kaut ko citu – vienai vairāk patīkot pārdomu slejas, citai praktiski padomi, vēl kādu uzrunājot grāmatas vizuālais un emocionālais noskaņojums. "Klausoties atsauksmes, es tikai secinu, ka mēs tomēr esam ļoti dažādas un katra meklējam kaut ko sev tieši šajā brīdī aktuālu. Grāmatā ir plašs tēmu loks – sākot ar to, kā ikdienā vairot labsajūtu, un beidzot ar praktiskiem padomiem, kā noskaņoties savu sapņu īstenošanai un kā sevi motivēt ievērot veselīgu dzīvesveidu. Grāmata veidota pēc principa – skaties uz saturu kā uz asorti konfektēm un paņem sev to, kas visvairāk uzrunā." Neskatoties uz to, ka grāmata paredzēta sievietēm, Gundega skaidro, ka arī kungi sev var atrast kaut ko patīkamu un noderīgu, piemēram, dažādas fotogrāfijas, ko papētīt un paskatīties.

Nevar noslēpt arī to, ka sieviešu auditorijai paredzēta literatūra bieži vien izpelnās arī apkārtējo kritiku. Tomēr Gundega uzsver, ka tas ir tāds žanrs un tas popularitātes ziņā esot ārkārtīgi veiksmīgs – līdz ar to esot sīva konkurence, augsti standarti. "Patiesībā uztaisīt labu sieviešu žurnālu ir ļoti grūti. Esmu viesojusies vienā no lielākajām ASV izdevniecībām – "Hearst", kas izdod spēcīgu dzīvesstila zīmolu izdevumus, tostarp "Elle", "Marie Claire", "Cosmopolitan", "The Oprah magazine", un, tiekoties ar jomas profesionāļiem, cilvēkiem, kas strādā tādā līmenī, ir skaidri saprotams, ka viņi zina pamatojumu katram solim – kāpēc žurnāls izskatās tieši tāds un ne citāds. Visam ir loģisks izskaidrojums, kas balstīts uz pieredzi un pētījumiem. Labam izdevējam, redaktoram vienmēr jādomā trīs soļi uz priekšu – kā pārsteigt savu lasītāju. Bet, galvenais, nemitīgi jādomā, kā būt vajadzīgam savam lasītājam. Līdz ar to jāsaprot, ka populāro žurnālu saturs netieši attspoguļo auditorijas vēlmes un gaidas. Kritika arī ir laba un noderīga, un mēs jau redzam, ka sieviešu žurnāli ir spiesti mainīties – ja mainās laikmeta noskaņas, tad jāmainās arī žurnālam. Šobrīd ļoti izteikti var redzēt, ka populārākie sieviešu pasaules žurnālu zīmoli cenšas izaicināt paši sevi. Parādās nestandarta vāki un sieviešu žurnāliem netipiskas tēmas."

Aicināta raksturot latviešu sievietes, Gundega teic tā: "Latviešu sievietes ir orientētas uz sevis pilnveidošanu, tāpēc viņas daudz lasa, studē, apmeklē dažādus kursus, meistarklases. Daudz tiek runāts par to, ka latviešu sievietes ir skaistas un koptas, man gribētos piebilst, ka viņas ir arī dzīvesgudras. Bet kā mums, latviešu sievietēm, trūkst? Es laikam teiktu, ka viegluma un paļāvības. Man gribētos, lai mēs biežāk iekšēji smaidām un mazāk satraucamies. Lai vairāk atļaujamies dzīvot sev."

Daudz tiek runāts arī par sieviešu lomām, un katram ir savs viedoklis, kas sievietei jādara vai kādai jābūt. "Manuprāt, tas ir šī laikmeta izaicinājums – saprast, kādas tad ir šīs – sievietes un vīrieša – lomas," tā Gundega. "Daudz kas ir mainījies, bet tajā pašā laikā ir lietas, kas nemainās. Es domāju, ka šobrīd mazliet ir apjukums – kā tad būt? Es pati sevi redzu tradicionālajā variantā, jo man patīk būt sievišķīgai sievietei blakus stipram vīrietim. Man nav vēlmes pierādīt, ka esmu gudrāka un spējīgāka par viņu. Tas, ka sākam konkurēt viens ar otru, neko labu nedod attiecībām. Taču es nevaru pateikt, kādai jābūt sievietei, jo, tiklīdz ir "jābūt", ieslēdzas pretestība. Vienkāršākā recepte – nedomāt, kādai man jābūt, bet domāt – kāda es gribētu būt, lai es varētu būt laimīga. Un laimīgai sievietei blakus arī vīrietis jutīsies labi."

Kāda tad ir šī laimes formula? Kā atpūsties no sevis, apkārtējiem un visas pasaules? "Būt pateicīgai – tur ir apslēpts liels spēks un gudrība. Sievietes, kas dzīvoja iepriekšējos gadsimtos, mūs noteikti varētu apskaust par visu to, kas mums šodien ir iespējams. Ja es atceros savu vecomammu, kura kara laikā viena bija spiesta audzināt trīs mazus bērnus, jo vīrs bija gājis bojā, man ir skaidrs, ka tā ir liela laime, ka varam dzīvot mierā. Un, ja vēl ir veselība, ja ir, ko ēst, – tad jau tas ir ļoti daudz," rezumē Gundega, piebilstot – nevajag sarežģīt dzīvi, apgrūtināt sevi ar liekām sociālajām maskām un ilūziju burbuļiem.