Muskuļi neaug pa stundām. Loretas 30 dienu detoksikācija pārvērtusies dzīves aicinājumā  (13)

Loretas ceļš uz Nīderlandi bijis visai interesants. "Pirmo reizi stopēju kopā ar savu draugu, kuru pazinu vien nepilnus divus mēnešus. Draugs teica, ka dosies darba meklējumos uz Nīderlandi un man jāatvadās no viņa Bauskā. Kopā stopējām mašīnu uz Bausku, un pēc neilga laika apstājās šoferis, kas devās pa taisno uz Lietuvu," atminas Loreta. Tomēr, kad pāris tuvojies Bauskai, Loreta teikusi šoferītim, lai dodas tālāk un Bauskā mašīnu nepietur. "Draugs, protams, bija sašutis, un situācija bija diezgan saspringta, jo viņš nebija neko tādu gaidījis. Taču es tik neatlaidīgi teicu, ka gribu doties ar viņu kopā, ka beigās viņš apsolīja, ka ņems mani līdzi, un tā nu mūsu ceļojums sākās," stāsta sieviete, piebilstot, ka tā bijusi viena no viņas trakākajām un spontānākajām idejām.

Taču, neskatoties uz to, viņai esot bijusi sajūta, ka tā ir vienkārši jādara. "Tas bija viens no visneparastākajiem piedzīvojumiem manā mūžā. Ceļš bija pārbaudījumiem pilns, un tā laikā mēs neprātīgi iemīlējāmies viens otrā."

Pēc mēneša pāris atgriezies Latvijā, prātojot, ko iesākt tālāk. Abi izskatījuši kā darba piedāvājumus savā zemītē, tā Nīderlandē, bet neviena no iespējām nav līdz galam uzrunājusi. Pēc trīs mēnešiem Loreta saņēmusi darba piedāvājumu – strādāt Nīderlandē kādā firmā par sekretāri. "Man kā 18 gadus vecai meitenei šis piedāvājums likās izcils. Un firma piedāvāja darbu arī manam draugam. Tad nu kopš tā brīža dzīvojam Nīderlandē, nu jau četrus gadus. Tas, protams, nav mans sapņu darbs, bet, lai īstenotu savus sapņus, nepieciešami ienākumi," stāsta Loreta, pačukstot, ka šobrīd aktīvi strādā arī pie sava zīmola izveides.

Dzīvodama Nīderlandē, Loreta iemīlēja fitnesu un pievērsās dzīvesveidam, bez kura šobrīd savu dzīvi iedomāties viņa nespētu.

Runājot par fitnesu, Loretas aizraušanās ar to nav mūžsena, bet iekarojusi viņas sirdi nesen. "Biju no tiem skolēniem, kas labprāt izvairījās no sporta stundām. Pirms sāku sportot, nedomāju ne par savu diētu, ne fiziskajām aktivitātēm. Man patika ballēties piektdienas vakaros un baudīt neveselīgu uzturu. Savu pirmo sporta zāles abonementu pieteicu 2016. gada septembrī. Pirms tam nekad nebiju bijusi sporta zālē. Arī mana diēta bija diezgan vienveidīga, jo katru dienu ēdu vistas fileju. Ar draugu izdomājām, ka jāuztaisa 30 dienu detoksikāciju, respektīvi, 30 dienas ieturēsim vegānu diētu, sāksim sportot un piekopt maksimāli veselīgu dzīvesveidu. Un, jā, mēs to visu mainījām vienā dienā – 2016. gada 1. septembrī. Ticiet man, pēc 30 dienām vairs negribējās atgriezties pie sava vecā, neveselīgā dzīvesstila."

Loreta sākusi iedvesmoties no dažādiem video un treniņprogrammām. Drīz vien viņa izveidojusi arī savu programmu un neatkāpusies no tās. "Sākumā, protams, ir grūti, nemitīgi sevi jāmotivē un jādzen uz priekšu. Tas ir arī lielisks prāta treniņš. Tikai es ar savu prātu spēju vai, tieši otrādi, nespēju pacelt 30 kilogramus. Ķermenis klausa prātam. Tas lieliski noder arī ikdienas dzīvē – ticēt sev un nepadoties. Jūtos daudz stiprāka gan morāli, gan fiziski. Desmit mēnešu laikā mans svars uzauga par sešiem kilogramiem un mana pašpārliecinātība līdz ar to," pieredzē dalās jaunā censone, piebilstot, ka arī vēlāk svars auga klāt pa mēnešiem. "Mans mērķis vēl joprojām ir pieņemties svarā par kādiem pieciem kilogramiem. Tas gan nenotiek tik ātri, jo man ir ātrs metabolisms, bet ar katru mēnesi esmu tuvāk savam mērķim."

Jaunā sieviete arī stāsta, ka viņai ir iestrādājies režīms, kādā viņa trenē muskuļu grupas. Pirmdienās tiekot pievērsta uzmanība kājām un sēžamvietai, otrdienās – rokām un vēderpresei, trešdienās mugurai. Piektdienās Loreta trenējot kājas un sēžamvietu, bet sestdienas aizritot kardiotreniņos. "Ja kāda konkrēta muskuļu grupa sāp, to noteikti netrenēju. Šie muskuļi jau ir traumēti, un tiem vajadzīga atpūta. Jāklausa ķermenis – ja jūtos pārāk nogurusi, dodu sev atpūtu un relaksējos, jo pārslodze neko labu nedod. Uzskatu, ka visam jābūt balansā."

Loreta arī atzīst, ka bieži vien dāmas vaicājot viņai padomu saistībā ar treniņprogrammām un diētu: "Visbiežāk gan tie ir jautājumi sakarā ar dibena muskuļu trenēšanu, jo tas pēdējā laikā ir ļoti aktuāli. Ja kādreiz aktuālas bija pārspīlēti tievas ķermeņa aprises, tad krūtis, kuras palielināt bija iespējams tikai ar plastiskās ķirurģijas palīdzību, tad tagad tas ir formīgs dibens, un to iespējams mainīt ar sporta zāles palīdzību. Jātrenē ir viss ķermenis, nevar trenēt tikai konkrētu muskuļu grupu, taču, ja mērķis ir palielināt dibena muskuļus, tad galvenā uzmanība jāpievērš tam."

Loreta skaidro, ka nogurums gan viņai neesot šķērslis. Reizēm, kad pēc darba enerģijas rezerves ir izsīkušas, viņa vienalga dodoties izkustēties. "Iepriekš, kad nesportoju, visu laiku jutos nogurusi. Pēc darba, atnākot mājās, neko negribējās darīt, ieslīdēju dīvāniņā pie datora, paēdu, gāju gulēt un modos atkal nogurusi. Tas ir tāpēc, ka dzīvesstils ir tik mazkustīgs. Kad beidzas darbs, zinu, ka treniņš ir tieši tas, kas man vajadzīgs. Tā ir mana terapija, kas dod lielu enerģijas lādiņu.

Varu savu atlikušo dienu izmantot daudz pilnvērtīgāk, jo spēka ir daudz. Kopš pievērsos fitnesam, mans dzīvesstils ir uzlabojies, es pati priecājos, ka atradu to, kas man no sirds patīk. Es redzu sev izaugsmes iespējas šajā jomā un nepadošos, līdz sasniegšu savus mērķus. Gribu iedvesmot arī pārējos cilvēkus rūpēties par savu ķermeni un ticēt saviem spēkiem," stāsta Loreta.

Modeles karjeru Loreta sākusi jau Latvijā, piedaloties, piemēram, Rīgas modes nedēļā. Tomēr daudz vairāk šai jomai pievērsusies tieši pēc dzīvesvietas maiņas. Kā skaidro jaunā meitene, sākotnēji izpausties šajā jomā neesot bijis tik viegli, jo Loreta nav tik gara un īsti neatbilstot modeļu standartam. Tāpēc meklējusi veidus, kā bez aģentūru palīdzības kļūt pamanītai.

Reiz Loreta saņēmusi kādu labu piedāvājumu no pazīstamas apakšveļas kompānijas, tomēr beigās saņēmusi atteikumu, jo ķermenis esot bijis pārāk atlētisks, bet firma meklējusi daudz trauslākas modeles. "Žēl, jo iespēja bija lieliska, taču uztvēru to arī kā komplimentu un nopriecājos, ka mans smagais darbs ir arī pamanāms," tā Loreta. Viņa skaidro, ka tas bijis mirklis, kopš kura vairāk pievērsusies fitnesa fotosesijām.

Jāpiebilst, ka uzmanību viņa izpelnās arī ar savu "Instagram" kontu, un arī tas Loretai ir sava veida bizness.

Par veģetārieti Loreta nolēma kļūt uzreiz pēc 30 dienu attīrīšanās procesa, kad viņa vairs nespēja sevi iedomāties ēdam gaļu. "Sapratu, ka visu laiku dzīvoju ilūzijā, īsti arī neaizdomājoties tālāk par veikalu plauktiem. Gaļa ir reālas dzīvnieku daļas. Esmu redzējusi vairākus video, kas atspoguļo gaļas industriju mūsdienās, un šie apstākļi lielākoties ir ļoti skumji. Patēriņš ir tik liels, ka dzīvnieki tiek turēti briesmīgos apstākļos. Esmu sapratusi, ka tā ir izvēle – ēst vai neēst gaļu, bet ne nepieciešamība, kā uzskatīju pirms tam."

"Kad uzsāku savu veģetāriešu diētu, īsti nezināju, ko ēst un ar ko aizvietot gaļu," dalās Loreta, piebilstot, ka vēlāk gan atklājusi pupiņu, sojas, riekstu, ķirbju sēklu, auzu, tofu, zemesriekstu sviesta un vēl daudz citu produktu spēcinošo sastāvu.

Loreta stāsta, ka ēdot ik pēc divām stundām. "Lai nezaudētu svaru, nepieciešams uzņemt vairāk, nekā nodedzinu svaru zālē un dienas laikā. Uzturam ir ļoti liela nozīme muskuļu atjaunošanā."

"Noteikti gribu iedrošināt sievietes doties uz sporta zāli vai trenēties jebkur citur. Tas, protams, atkarīgs no katra izvirzītajiem mērķiem. Mīts, ka apmeklēt svaru zāli esot vīrišķīgi, man liekas pilnīgi aplams. Svaru zāle ir vieta, kur cilvēki sevi pilnveido un attīsta. Manuprāt, trenēts ķermenis izskatās seksīgi gan vīriešiem, gan sievietēm. Sievietēm nevajadzētu baidīties no svaru cilāšanas. Ir dažāda veida programmas gan svara zaudēšanai, gan tonusam, gan fiziskās izturības stiprināšanai, gan muskuļu audzēšanai, un tas viss iespējams, izmantojot svarus. Katrā sporta zālē iespējams pirms tam konsultēties ar treneriem, lai sasniegtu sev vēlamos rezultātus. Pati sākumā baidījos trenēt rokas, jo likās, ka kļūs pārāk muskuļainas, bet, ticiet man, tas nemaz nav tik vienkārši. Muskuļi neaug pa stundām. Un, manuprāt, formīgas aprises vienmēr bijušas sievišķīgas," uzskata sieviete.