Regulāra gurnu pārmērīšana un dzīve 'uz koferiem': modele Nikola par profesiju ar laika degli  (1)

Nikolas ikdiena nav rutīnas valgos tīta, katra diena ir citāda. Tomēr galvenokārt, runājot tieši par darbu, tā sastāv no trīs lietām: lidojumi, fotosesijas un darbs ar sevi. Varētu teikt, ka Nikolas dzīve paiet "uz koferiem". "Lidoju vidēji piecas, septiņas reizes nedēļā. Tas ir labākajā gadījumā. Ir bijis arī vairāk, ir bijis mazāk," stāsta modele, piebilstot, ka mājās, Rīgā, viņa ir apmēram piecas dienas mēnesī.

Nikola modeles karjeru sāka 13 gadu vecumā, kad aģentūras pārstāvji viņu pamanīja skolā. "Arī no malas man teica: "Jā, tu esi gara, tev vajadzētu pamēģināt"," atminas Nikola. Apkārtējo mudināta, viņa nolēma izmēģināt savu veiksmi un jau tajā pašā gadā pirmo reizi kā modele devās uz Milānu. "Pirmos gadus es braukāju modelēt pa skolas brīvlaikiem, bet ar katru gadu tas aizņēma arvien vairāk un vairāk laika," skaidro jauniete, piebilstot, ka pārgājusi uz attālinātajām mācībām, lai varētu visu apvienot. Šobrīd pagājuši apmēram divi gadi, kopš Nikola ir pabeigusi mācības un pievērsusies tikai modeles darbam. "Tas ir biznesiņš, kas ierauj sevī."

Jauniete stāsta, ka, sākot modeles karjeru, viņa strādājusi ļoti daudz, bet pēc tam sekojis moments, kad viņa nav varējusi saprast, vai turpināt iesākto. "Ir ļoti liela konkurence. No katras valsts tūkstošiem meiteņu. Lai tu sevi varētu piedāvāt, tev ir jābūt kaut kam vairāk. Visam ir savs laiks, arī modelēm – dažām ātrāk, dažām vēlāk, citām nekad. Man kaut kādā mirklī likās, ka mani vairs tas neinteresē. Es it kā pamēģināju, viss bija labi, bet man nebija gandarījuma no tā, ko es daru. Tad man mamma teica – ja cilvēks ir tik daudz sevi ieguldījis, nevar būt, ka tas nesanāks. Tā bija mana mamma – cilvēks, kas stāvēja man klāt, un teica, ka to varu. Tad pieņēmu lēmumu visu izmainīt savā karjerā, un tiešām tas bija atspēriena punkts, no kura viss sāka mainīties."

Šobrīd Nikola izmēģinājusi pierādīt sevi dažādās ar šo jomu saistītās nišās, pozējot apģērbu un skaistumkopšanas produktu katalogiem, piedaloties TV reklāmās, kā arī agrāk – modes skatēs. "Katra bildēšanās ir ar kaut ko īpaša. Katrs mazais darbiņš ir sava veida sasniegums," noteic Nikola. "Vai var kaut ko sasniegt Latvijā? Nē. Latvijā, lai arī kā gribētos, šī industrija nav attīstīta. Ļoti žēl, bet mums nav tādas kultūras. Latvijā var tikai tikt pamanīts, lai tevi tālāk izvirzītu uz ārzemēm."

Nikola stāsta, ka būt modelei – tas neesot nemaz tik vienkārši. Aiz skaistām fotogrāfijām un skatēm slēpjoties smags darbs. "Es varētu teikt – drausmīga industrija. Liekas, ka tas viss ir skaisti un smuki, bet tā nav. Tas, ko cilvēki neredz, ir smags darbs ar sevi – sports, fotosesijas, kastingi…"

"Agrāk bija tā, ka dienā bija septiņi kastingi, katrā kastingā – 100, 200 meitenes. Kastings notiek divas stundas. Tu stāvi karstumā, aukstumā… Drausmīgi. Un tas ir tas, kas notiek, līdz tu vispār nonāc līdz pašam darbam. Tagad nē, bet agrāk tevi uztvēra kā tādu manekenu. Piemēram, tev varēja būt 41. kājas izmērs, bet tev iedos 37. izmēra kurpes, un gribi vai negribi – tas ir jādara. Negulētas stundas, pārlidojumi – nevienam neinteresē."

"Tā ir industrija pieaugušiem cilvēkiem. Tu atnāc – un tev var pateikt: "Tu esi neglīta. Ej prom!" 13 gados tava psihe nav tāda, lai uztvertu šādu informāciju. Ir viegli saslimt ar bulīmiju, anoreksiju. Ļoti daudzas man pazīstamas meitenes ir nogājušas no ceļa," skaidro Nikola, kurai arī ir piemērs no savas dzīves.

"Man bija 14 gadi, biju Itālijā. Man pateica, ka mani gurni ir pārāk lieli. Lika staigāt ādas šortos. Milānā. 40 grādos. Ar mērķi, lai mani gurni kļūtu mazāki. Katru dienu man lika nākt uz aģentūru, un pirmais, ko darīja, ar mērlenti izmērīja manus apkārtmērus. Ilgi pēc tam man vēl likās, ka esmu resna un kaut kas nav kārtībā. Ja tu neesi pietiekami stiprs, vari ļoti ātri noiet no ceļa."

Vēl viens netiešs pārbaudījums, ar ko nākas saskarties, strādājot par modeli, ir romantiskās attiecības. Kā teic Nikola, ir divas iespējas – otrs cilvēks var tevi saprast, bet var arī nesaprast. Tieši šī iemesla dēļ bieži vien esot tā, ka modeles tiekoties ar cilvēkiem no industrijas, kas to pieņem.

"Man ir cilvēks, kas mani pieņem un saprot to. Kas ļauj man attīstīties. Par to esmu ļoti pateicīga. Bet ir ļoti grūti tādu cilvēku atrast. Taču tas būtu baigais egoisms – otram kaut ko neļaut. Neļaut augt, attīstīties, strādāt," tā Nikola. "Ne jau velti saka, ka attāluma attiecības nestrādā. Tas ir liels darbs."

Tomēr, neskatoties uz visu minēto, Nikola ir apmierināta ar to, kā viss ir iegrozījies. "Tā ir ļoti forša dzīve. Nav nekādas rutīnas. Es nevarētu būt birojā. Es neesmu tāds cilvēks, es vienmēr esmu bijusi nedaudz "pa gaisu". Tāpat arī ceļošana. Kā modele esmu bijusi visur – sākot ar Eiropas valstīm, beidzot ar Jamaiku, Kubu, Ņujorku, Maiami, Losandželosu… Apceļot pasauli – tas mūsdienās ir daudz. Tas aizņem gan laiku, gan prasa materiālos līdzekļus, bet ar savu darbu es varu atļauties to redzēt strādājot. Tas ir milzīgs pluss," skaidro Nikola, piebilstot, ka savā darbā iepazinusies arī ar daudziem cilvēkiem – arī kontakti ir neatsverami.

"Tā noteikti ir profesija ar laika degli. Man vienmēr cilvēki prasa, cik es ilgi varētu strādāt. Kopumā meitenes var strādāt līdz kādiem 30 gadiem, ja labi izskatās. Bet, manuprāt, tas ir smieklīgi. Līdz 25 gadiem tas ir normāli, un tad jādomā par kaut ko nopietnāku – ģimeni, savu biznesu…" spriež Nikola, pieļaujot, ka nākotnē viņas bizness varētu būt saistīts ar modi un stilu.

Nikola stāsta, ka tas, ko redzam uz žurnālu vākiem, ir kaut kas pilnīgi cits un samērā tālu no patiesības, jo pēc fotosesijām tiek ieguldīta enerģija fotogrāfiju apstrādāšanā. "Ja saliek divas bildes – kādu tevi nofotografē un kāda tā (fotogrāfija – red. piez.) iznāk uz vāka, tad, es atvainojos, tur ir divi dažādi cilvēki. Citreiz esmu paskatījusies un nodomājusi – nevar būt, ka tā esmu es… Tāpēc arī meitenēm bieži liekas, ka modeles ir tik skaistas. Tikai nevajag ticēt, ka tā ir realitāte."

Nav nekāds noslēpums, ka fotogrāfijas var būt mānīgas. Ja kādreiz "mānījās" tikai glancētie žurnāli, tad šobrīd melojam arī paši sev, liekot sociālajos tīklos fotogrāfijas, kas nebūt neatbilst realitātei.