Ja ne lasījis, tad vismaz TV ekrānos, šķiet, ikviens pamanījis un reiz pasekojis līdzi burvju zēna Harija Potera piedzīvojumiem. Tomēr arī aiz biezajiem grāmatu vākiem un aizraujošiem vārdu virknējumiem slēpjas kāds stāsts. Tas ir stāsts par Harija Potera radītāju Džoannu Roulingu un apņēmību sarakstīt grāmatu, kam vēlāk dedzīgi ļaudis sekoja visā pasaulē. Pirms iemantot slavu un cilvēku atzinību visā pasaulē, Roulinga bija trūcīga vientuļā māte dziļā depresijā, kuras fantāzijas lidojumu, kas ietērpts grāmatas formātā, nevēlējās izdot 12 izdevniecības.
Džoanna jau no bērnības mīlējusi grāmatas. Runā, ka jau sešu gadu vecumā viņa pirmo reizi parādījusi savu grāmatu autores garu, radot stāstiņu par zaķīti. 11 gadu vecumā viņa sarakstīja savu pirmo noveli par septiņiem nolādētiem dimantiem un viņu īpašniekiem.
Džoannas pusaudžu gadi nebija diez ko rožaini, kā viņa atzinusi "The New Yorker". Galveno lomu viņas laimes sajūtā spēlējusi sarežģītā situācija ģimenē un mātes cīņa ar slimību.
25 gadu vecumā pēc mātes nāves Džoanna pārvākusies uz Portugāli, lai atzīmētu jaunu posmu savā dzīvē, uzsākot strādāt par angļu valodas skolotāju. Pavisam drīz viņa apprecējās. Piedzīvojusi vienu spontāno abortu, 1993. gadā pasaulē viņa laida meitu Džessiku. Tiesa, laulības dzīve nebija tik vienkārša un 13 mēnešus pēc apprecēšanās pāris izšķīrās. Džoanna ar meitu uz rokām drīz vien devās atpakaļ uz Angliju, kur apmetās Edinburgā.
Bez darba un naudas, dzīvojot necilā miteklītī kopā ar savu mazuli, Džoanna padevās depresijas varai, vienu brīdi pat nopietni apsverot domu par pašnāvību. Viņa pārtika no pabalstiem un laiku pavadīja, turpinot attīstīt ideju par mazo burvi Hariju. "Piedzīvoju ārkārtīgi īslaicīgu laulību, biju vientuļā māte bez darba un biju tik nabadzīga, cik vien iespējams būt mūsdienu Lielbritānijā, lai nekļūtu par bezpajumtnieku. Pēc visiem pieņemtajiem standartiem, es biju lielākā neveiksminiece, ko zināju," Džoanna atzinusi kādā uzrunā Hārvardas Universitātē.
Tomēr tieši grāmatas tapšana un publicēšana pārvērta Džoannas dzīvi, un no neveiksminieces viņa kļuva par sievieti, kas vēlāk gozējusies ietekmīgāko sieviešu topos.
Stāsts par Hariju Poteru: ideja vilciena stacijā un 14 izdevniecības, kas grāmatu noraidīja
Ideja par Hariju Poteru Džoannai radās 1990. gadā, kad vilciens no Mančesteras uz Londonu manāmi aizkavējies. Savas idejas viņa sākotnēji piefiksējusi uz salvetes, bet vairāku gadu laikā viņa tās attīstīja. Kā jau iepriekš tika minēts, kad Džoanna izšķīrās un pārcēlās uz Edinburgu, grimstot depresijā, viņa savas dienas pavadīja kafejnīcās, ar mazo meitiņu pie sāniem, ar rakstāmmašīnu secīgi drukājot gadu laikā sakrātos pierakstus. 1995. gadā Džoanna pabeidza savu pirmo Harija Potera manuskriptu un vēlējās to popularizēt.
Izdevēji uzskatīja, ka auditoriju neuzrunās tas, ka stāstu par mazu zēnu ar burvju spējām sarakstījusi sieviete, tāpēc viņi ieteikuši izmantot iniciāļus sava vārda vietā. Tā kā Džoannai nebija otrā vārda, viņa paņēmusi savas vecmāmiņas vārdu Keitlīna, un parakstījusies kā "J.K. Rowling". Tieši tāpēc nebija nekāds brīnums, ka pirmā fanu vēstule, kas bija adresēta Džoannai, tika iesāka ar vārdiem "godājamais kungs".
Kā Roulinga stāstījusi vēlāk, grāmatas varoņos un to attiecībās jūtamas viņas dzīves atblāzmas. Piemēram, tieši sēras par mātes nāvi atspoguļojas arī jaunā zēna Harija Potera vecāku zaudējumā. Smagā depresija atspoguļojas atprātotāju būtībā, bet Hermione, kas ar Hariju Poteru piedalās daudzajos piedzīvojumos, ir pati Džoanna 11 gadu vecumā.
Privātas dzīves sakārtošana, palīdzēšana līdzcilvēkiem un sevis pilnveidošana
Gan par saviem sarakstītajiem darbiem, gan ieguldījumu labdarībā Džoanna ir saņēmusi daudzas balvas un novērtējumu no apkārtējiem.