Tā ir sava veida atkarība. Fitnesa entuziaste Solvita par savu kaislību un pagātnes kļūdām  (4)

Ar sportu Solvita nodarbojās jau skolas laikā, bet tas vairāk bijis hobija līmenī. Pēdējos piecus gadus aktīvā sieviete uz sporta zāli dodas sešas reizes nedēļā, pavadot tur pusotru, divas stundas. "Tā ir sava veida atkarība, un to vajag. Citreiz ir tā, ka ir slikts garastāvoklis, bet tu aizej un tas tevi pat ļoti uzlādē. Patrenējies, ieej aukstā dušā un jūties kā no jauna piedzimis." Jāpiebilst, ka tikai aptuveni reizi gadā Solvitai "uznāk melnie", kad sporta zāles apmeklējums tiek izlaists. Svētdienas gan esot paredzētas tam, lai morāli atpūstos no visa. Tagad, kad Solvitai nav jāgatavojas sacensībām, viņa izveido savu treniņu plānu, kā vēlas, jo nav jāatbilst konkrētiem izmēriem. Bet reiz viss nebija tik vienkārši!

Arī savu vīru Solvita satika sporta zālē, kopā viņi jau ir 12 gadus. Kad Solvitai piedzima dēliņš, uz sporta zāli viņa negāja, tam vienkārši neatlika laika. Jāpiebilst, ka grūtniecības laikā Solvita pieņēmusies par trīsdesmit kilogramiem. Kā smejas pati: "Tas bija jautri! Lai arī pirms tam ieturējos, paliekot stāvoklī, es nodomāju – es taču varu ēst, ko gribu. Varēju apēst pat četrus šokolādes batoniņus piecu minūšu laikā, jo jāēd taču par diviem! Tā man nāca tie kilogrami klāt. Divas reizes bija tā, ka nedēļas laikā pieņēmos par 10 kilogramiem. Pēc tā manu vīru ārsti izsauca uz kabinetu un piekodināja, ka tā nevar – man taču vēl trīs mēneši līdz bērna dzimšanai jāpavada, ko es iedomājoties…"

"Labi, ka tiku uz pekām. Bet tur ir ieguldīts gan smags darbs ar sevi, gan laiks, gan nauda… Trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas es jau biju nometusi 33 kilogramus svara – neēdu našķus, sekoju uzturam un daudz pavadīju laiku pastaigās ar mazo. Viss izvērtās labi, bet varēja būt arī drausmīgāk."

"Uz zāli gāju kopā ar vīru. Trenējamies kā pārinieki pēc kopējas treniņu programmas. Pamatā tobrīd pilnībā trenējos pēc vīriešu bodibildinga programmas. Tā kā manam vīram bija liela pieredze treniņu procesā un man bija mana lielā vēlēšanās trenēties, tad kopumā tas deva labu rezultātu. Visi apkārtējie sāka prasīt, vai mēs esam startējošie sportisti," atceras Solvita, piebilstot, ka tas motivējis viņu nopietni apdomāt iespēju startēt sacensībās.

Drīz vien Solvita pieteikusies fitnesa bikini sacensībām, tomēr tur atcirsts: "Tu esi pārāk muskuļota šai kategorijai – vai nu pieņemies svarā un pretendē citā kategorijā, vai dedzinām nost muskuļu masu."

"Es nodedzināju 12 kilogramus," atminas Solvita. Kopumā trīs mēnešus vajadzēja gatavoties sacensībām, bet pēc tam – noturēt formu.

Kad sacensības beigušās, kā stāsta Solvita, parasti visi "noraujoties no ķēdes" un atļaujoties pēc striktajām diētām un intensīvajiem treniņiem nedaudz "uzdzīvot". Lai arī Solvita nekad nav mīlējusi neveselīgus ēdienus, beidzoties sacensību sezonai, uztura režīms tika mainīts, kā rezultātā viņa pieņēmās svarā par septiņiem kilogramiem. "Man tā bija trauma! Biju pieradusi pie izteiktas preses un muskuļu reljefa. Es sapratu, ka es nevēlos būt tāda, kā biju palikusi."

Tieši šie iemesli viņu pamudināja startēt nākamajā sacensību sezonā. "Es tik ilgi gaidīju, kad atkal varēšu uzsākt savu sacensību sagatavošanās diētu," pārdomās dalās Solvita.

Kādās sacensībās Lietuvā Solvita starp 16 dalībniecēm ieguva pirmo vietu. "Es līdz šīm sacensībām biju ļoti izsīkusi. Kad mani krāsoja, es nevarēju nostāvēt, mani spēki bija izsīkuši. Vīrs bija pret, bet es tik ļoti gribēju uzvarēt. Galu galā man bija taisnība," atceras Solvita.

Solvita stāsta, ka viņas vīrs ir ļoti atbalstošs un šajā fitnesa pasaulē viņi ir kopā. Kad viņa gatavojās sacensībām un bija jāietur speciāla diēta, vīrs pat esot ierobežojis savu ēdienkarti, lai Solvitai vienkārši būtu vieglāk. "Es nevienu reizi arī nenorāvos. Varētu teikt – es biju kā robots. Un viņš mani atbalstīja tajā. Ģimenes atbalsts ir ārkārtīgi nozīmīgs. Ir arī dzirdēts, ka vīri neatbalsta un tādēļ pat laulības jūk ārā. Man ir riktīgi paveicies!" Turklāt jāpiebilst, ka sievietes vīrs ir arī viņas treneris. "Mans vīrs ir gan mans draugs, gan treneris, gan atbalsts."

Runājot ar mīlestību pret fitnesu un visu, kam bijis jāiziet cauri, Solvita teic: "Tas ir baigi forši – bet pie tā ir jānonāk. Tas ir dzīvesstils un smags darbs ar sevi ikdienā, nevis, kā vairākums domā, – atliek vien nopirkt skaistu fitnesa apģērbu un atnākt uz zāli. Patiesībā grūtākais darbs nenotiek zālē, bet gan tieši pie pusdienu galda, jo parasti jau cilvēks vēlas apēst to, kas nav atļauts, ievērojot sporta uzturu." Kopumā fitnesa entuziaste gadu startēja sacensībās gan Latvijas, gan Baltijas, Eiropas un pasaules čempionātos, bet šobrīd viņa izvēlējusies nelielu atpūtu.

"Septiņpadsmit, astoņpadsmit gados pievērsos diētām, kā jau laikam visas meitenes. Izmēģināju, šķiet, visas iespējamās diētas, pat tabletes, staigāju uz diviem treniņiem dienā – ka tik notievēt un nodedzināt taukus. Notievēju, bet pēc laika jau atkal pieņēmos svarā."

Vaicāta, vai tas ietekmēja veselību, viņa atbild apstiprinoši: "Tas sabeidza manu veselību. Jāatzīstas, biju pat slimnīcā. Es domāju, ka kaut kādas tabletes man palīdzēs. Pilnīgi garām! Būtisks ir uzturs un sports. Tas ir pārbaudīts! Paldies Dievam, ka tas viss ir garām, bet iziets cauri tam ir."

"Man likās, ka biju šausmīgi liela, bet liekā svara man nebija. Biju sportiska, stipra, teiksim tā, bet nebiju arī baigi tievā."

Agrāk arī es, kā vairums meiteņu, uzskatīju, ka, lai notievētu, ir jāēd pēc iespējas mazāk. Tas ir pilnīgi nepareizi. Tagad es ēdu regulāri piecas reizes dienā sabalansētu uzturu, un dažreiz vīrs pat uzskata, ka es ēdu vairāk nekā viņš," smej fitnesa entuziaste.

Solvita stāsta, ka sekošana līdzi savai pareiza uztura ēdienkartei un regulāra sportošana noteikti palīdz viņai izskatīties daudz labāk. "Es savos 30 gados izskatos daudz labāk nekā tad, kad man bija 20. Es zinu, kā es varu izskatīties, un es skaidri zinu, kā es gribu izskatīties, un tur ir liela atšķirība. No kaut kā ir jāatsakās. Tas viss ir iespējams, bet tas ir režīms, disciplīna un pacietība."

Viņa gan piebilst, ka, runājot par treniņiem, muļķīgi uzskatīt – aizejot uz sporta zāli, uzreiz uzaugs muskuļu masa, tādēļ labāk nemaz nesākt sportot. "Bodībilderi 20 gadus kačājas un dažkārt nepārkačājas. Tu esi apdāvināta, tev pēkšņi uzaugs tik ātri muskuļi? Nē taču! Tā vienkārši ir atruna. Pirmkārt, ne visiem vienādi ģenētiski dota iespēja attīstīt savus muskuļus. Otrkārt, ir jābūt treniņu procesa sapratnei un pareizas vingrinājumu izpildes tehnikai atbilstoši ķermeņa īpatnībām. Un, treškārt, jābūt gribasspēkam."

Tomēr katram savs skaistums. Vaicāta, cik muskuļu ir par daudz, Solvita teic tā: "Man laikam grūti spriest, jo man ļoti patīk atlētiski, muskuļoti augumi. Zālē , treniņu laikā izjūtu noteiktas emocijas, kuras var salīdzināt ar noteikta veida atkarību. Es mīlu to darīt, jo man tas ir labs stresa noņemšanas veids. Treniņa laikā pilnībā atbrīvoju prātu no ikdienas rūpēm un piederu tikai sev."

Taču cilvēki uz Solvitas muskuļoto ķermeni reaģē dažādi: "Kad mēs sākām gatavoties sacensībām, zālē sākās tenkas, ka mēs kaut ko lietojam, piemēram, steroīdus. No sākuma es ļoti apvainojos, pat raudāju. Pat startējoši vīriešu dzimuma pārstāvji nāca klāt un teica, ka netic, ka es nelietoju aizliegtos farmakoloģiskos preparātus... Man sāpēja, ka man netic. Tu ej, strādā, cik vien labi spēj, jo ir grūti, un dari, bet tev pasaka, ka tu vienkārši kaut ko lieto! Tagad es domāju tā – ja man to saka, tas nozīmē, ka mana forma ir laba."

"Es vairs nereaģēju no uzmācīgiem skatieniem un mana izskata apspriešanu sabiedriskās vietās," piebilst sieviete. Tomēr Solvita uzskata, ka negativitāte ir mentalitātes jautājumus.
"Manā skatījumā sievietei ir jāizskatās sievišķīgi un labi koptai."