Uz bodibildinga sacensībām bez vairogdziedzera. Apņēmīgās policistes Vendijas stāsts  (4)

Liela dienas daļa Vendijai aizrit sporta zālē, strādājot par treneri. Viņa palīdz uzlabot arī cilvēku uztura paradumus un piedāvā tievēšanas programmu internetā. Vendija norāda, ka sports un veselīgs uzturs ir cilvēkiem nepieciešami, nevis lai kāda cita acīs izskatītos labi, bet gan, lai justos labi, lai netrūktu enerģijas un spēka.

Daudz laika viņa velta arī saviem bērniem – jaunākie jau sasnieguši pusaudžu gadus. "Tas ir jautri, jā, katrā ziņā garlaicīgi nav. Esmu četru bērnu māmiņa," nosaka Vendija. Viņa arī nosmej: "Tas, ka man ir četri bērni, nenozīmē, ka man nebūs vēl." Ņemot vērā, ka viņai ir izdevies atgūt formu pēc četru bērnu piedzimšanas, Vendija ir pārliecināta, ka varētu to izdarīt vēlreiz. Viņa gan ir pārliecināta – pēc mazuļa piedzimšanas mammām ir jāizbauda laiks ar bērnu, nevis jāsatraucas par kilogramiem, kas sakrājušies un no kuriem vēl nav izdevies atbrīvoties.

Vendijas tēvs visu mūžu bija sapņojis piedalīties bodibildinga sacensībās veterānu klasē, stāsta Vendija. "Viņš nepaguva, gāja bojā, un man tieši tad sāka parādīties pirmie rezultāti." Tā Vendija nolēma piepildīt tēva sapni un vismaz vienu reizi piedalīties sacensībās. Tas izrādījās krietni sarežģītāk, nekā viņa bija gaidījusi – 11 nedēļas pirms sacensībām Vendijai veselības problēmu dēļ bija jāizgriež vairogdziedzeris. Tas notika apmēram pirms pieciem gadiem.

"Man izgrieza vairogdziedzeri, un tas nozīmē, ka nav vairs to vielmaiņas hormonu, ko izstrādā vairogdziedzeris," viņa skaidro. Līdz sacensībām Vendijai bija jāatbrīvojas no 10 kilogramiem sava svara. Ārsti uz viņas izredzēm skatījās skeptiski, norādot, ka būs ļoti labi, ja viņa nepieņemsies par 10 kilogramiem. Sportistes vielmaiņa tajā laikā bija 400 reizes lēnāka nekā vidusmēra cilvēkam.

"Tajā brīdī, kad es izgāju uz skatuves brīvās izvēles programmas laikā, es sapratu, ka man tas patīk," ar sajūsmu stāsta Vendija, "tā es kļuvu šajā sporta veidā par startējošu sportisti." Vendija ir ieguvusi arī trenera sertifikātu un izstrādājusi ēšanas plānu sievietēm, kas vēlas sevi uzturēt formā. Lielākais gandarījums viņas darbā esot meiteņu sasniegtie mērķi. Tāpat Vendija atklāj, ka gatavot citas sievietes sacensībām un turēt viņu roku pirms iznāciena esot vēl patīkamāk, nekā startēt pašai.

"Vienu dienu var arī tā nesajust, ja ''izkrīt no prāta'' iedzert," stāsta Vendija, piebilstot, ka ilgāk iztikt bez medikamentiem viņa nevarētu. "Pašā sākumā, kamēr nostabilizēja to daudzumu, cik man ir jālieto, tad bija tā, ka no rīta pamosties un it kā acis ir vaļā, bet tu saproti, ka tu nevari pakustināt ne rokas, ne kājas. Tā sajūta – it kā tevi spiež gultā iekšā. Tu reāli nevari pakustēties. Tu esi nogurusi visu laiku, tu esi neizgulējusies visu laiku, tev ir auksti visu laiku. Pakustēties tu reāli nemaz nevari."

Vendija atklāj, ka samierināties ar slimību nebija viegli. "To psiholoģiski bija ļoti grūti sākumā pieņemt, ka visu mūžu tagad uz tabletēm jādzīvo." Tomēr pārdzīvotais Vendijai iemācījis iemīlēt sevi: "Tas man palīdzēja saprast to, ka, lai visi apkārt man justos labi, ir svarīgi, lai es justos labi. Neatstājam sevi novārtā, sākam ar sevi, un tad arī visiem pārējiem var dot."

"Es nākamā dienā atkal klāt. Saku: "Labdien, es gribu strādāt policijā". Iecirkņa vadītāja bijusi izbrīnīta par to, ka vakar Vendija gribēja studēt Policijas akadēmijā, bet jau dienu vēlāk strādāt policijā. Viņa arī norādījusi, ka, lai strādātu policijā, jāpabeidz Kauguru policijas skola. "Es saku: "Labi, tad sūtiet mani uz Kauguru policijas skolu", viņa saka: "Vakar akadēmija, šodien Kauguru skola. Jūs varat izlemt, ko jūs gribat?". Izmet mani atkal ārā. Es trešajā dienā klāt un saku: "Labdien! Es gribu strādāt policijā un mācīties Kauguru policijas skolā."

Izbrīnīta par Vendijas neatlaidību, iecirkņa vadītāja vaicājusi, vai Vendija saprot, ka viņa sākumā būs stažieris un viņai "maksās kapeikas". Kad Vendija pateikusi, ka viņa negrib strādāt algas, bet gan pārliecības dēļ, saņēmusi pozitīvu atbildi. "Tad mani arī paņēma. Tikai pēc tādas uzstājības." Vendija kļuva par policisti un pabeidza gan Kauguru policijas skolu, gan Policijas akadēmiju.

Arī Vendijas mīļotais cilvēks ir policists. "Izrādījās, ka mēs pirms 20 gadiem Centra iecirknī esam strādājuši kopā. Tad mēs arī sapratām, ka policistu saprot tikai policists, ka citi nesaprot mūs," stāsta Vendija. Abi pat kādu brīdi strādājuši vienā iecirknī, bet tā arī nav iepazinušies. Vendija ir pārliecināta, ka tad viņu starpā, visticamāk, veiksmīgas attiecības nebūtu izveidojušās, jo abi tai laikā vēl bijuši nepieauguši.