Aleksandrs norāda, ka cilvēki uz viņu mēdz atskatīties – vieni puisī noraugās ar žēlumu, bet citi priecājas par viņa apņēmību un spēju nepadoties. Jaunietis norāda, ka viņam nepatīk, ja uz viņu skatās ar skumjām. Aleksandrs ir patstāvīgs un enerģisks, viņš bez citu palīdzības spēj iekāpt ne vien Rīgas sabiedriskajā transportā, bet arī vilcienā. Par kāju zaudējumu viņš pat mēdz jokot. Aleksandrs smaidot pastāstīja, ka vecmāmiņa reiz teikusi – regulāri uzziests krējums uz kājām palīdzēs tām ataugt. Tāpat viņu no sirds esot sasmīdinājis joks par kādu vīrieti, kurš sūdzējies par atjaunojoša roku krēma darbību, jo neesošai plaukstai tas nav palīdzējis ataugt.
Par to, kā viņš zaudēja kājas, saviem hobijiem, ikdienas nodarbēm un iepazīšanos ar filmas "Sarauj, Just!" režisoru Pāvelu Gumennikovu sarunā stāsta Aleksandrs.