Viens no cilvēkiem, kas arī reiz bija nonācis azartspēļu atkarības varā, ir Andris Siliņš. Viņš ir viens no nedaudzajiem spēlmaņiem, kas nebaidās runāt par šo problēmu, atklājot seju. "Es esmu ļoti vienkāršs cilvēks. Tāds kā visi. Tā atšķirība starp mani un jebkuru citu cilvēku… Tā būtiskākā atšķirība ir tā, ka es esmu bijis atkarīgs no azartspēlēm – ļoti ilgu laiku," par sevi stāsta Andris.
Tagad no atkarības jeb, kā saka pats Andris – apmātības –, viņš ir atbrīvojies un savu stāstu ir izstāstījis arī grāmatā "Es esmu azartspēlmanis". Sarunājoties ar Andri, mani nepamet sajūta, ka ir lietas, kas paliek līdz galam nepateiktas, un viņš vairākas reizes atkārto, ka ne man, ne kādam citam nevajadzētu mēģināt līdz galam saprast azartspēlmani, jo tas, kas noticis viņa iekšējā pasaulē, esot pārāk baisi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
